Kandidāte no mazas valsts, neatkarīga no politiskajām grupām, neitrāla profesionāle, starptautiski pazīstama un, pats galvenais – sieviete, kas svarīgi no Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības politikas viedokļa. Latvijas finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai ir virkne priekšrocību, lai kļūtu par Eirogrupas prezidenti.
Šodien ir pēdējā diena kandidatūru iesniegšanai, piektdien tiks publiskoti visu kandidātu vārdi, bet pirmdien Briselē notiks vēlēšanas. Balsotāji būs visi eirozonas valstu finanšu ministri. Līdz pat šodienai turpinājās konsultācijas ar citām valstīm, un, kā Neatkarīgajai vēsta ministres padomnieks Arno Pjatkins, esot saņemts gana daudz iedrošinošu atsauksmju. Konkrētas valstis viņš gan nenosauca, taču skaidrs, ka Latvijas pārstāves virzīšana ietekmīgajam amatam ir svarīga visam Baltijas reģionam kopumā.
Jāpaskaidro, ka Eirogrupa ir neoficiāla struktūra, kuras galvenais uzdevums ir eirozonas dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija un saskaņošana. Finanšu ministri apspriež jautājumus, kas saistīti ar valstu kopīgajiem pienākumiem attiecībā uz eiro - budžeta politiku, strukturālās reformas, perspektīvas. Ģenerālais mērķis ir apstākļu radīšana spēcīgākai ekonomiskajai izaugsmei. Un, protams, prezidenta postenis ļauj veidot Eirogrupas darba kārtību. Komplektā ar šo amatu nenāk nedz birojs, nedz lielāka alga, toties ir jauni pienākumi un būtiska ietekme.
Pašreizējais Eirogrupas prezidents, holandietis Jerūns Deiselblūms pēc divu termiņu darba atstās šo amatu janvārī, un teorētiski jebkurš finanšu ministrs var kļūt par viņa pēcteci, ja vien savāc vairāk kolēģu balsu. Katrai valstij tā ir viena - neatkarīgi no ietekmīguma un piederības bagātajiem Rietumiem vai trūcīgajiem Austrumiem. Viena lielajai Vācijai, viena mazajai Maltai.
Ārzemju medijos minēti vairāki potenciālie amata kandidāti. Finanšu ministri no Portugāles, Slovākijas, Beļģijas, Luksemburgas, Francijas, Itālijas un arī Latvijas. Aģentūra Reuters uzsver, ka pagaidām trūkst skaidrības par iespējamo atbalstu D. Reizniecei-Ozolai, 36 gadus vecajai šaha lielmeistarei.
Pašmāju politiķi no citām partijām savā greizsirdībā izdomājuši visādus iemeslus, kāpēc D. Reizniecei-Ozolai tomēr nekas nesanāks. Piemēram, ka viņa bijusi pret eiro ieviešanu Latvijā. Ka viņas politisko krusttēvu Aivaru Lembergu Eiropā neviens nepazīst. Ka zaļzemnieki nav pievienojušies nevienai no politiskajām grupām. Visbeidzot, ka Latvija ir pārāk maza.
Taču no mazas valsts kompleksiem Latvijai ir laiks atbrīvoties, savukārt ministres nepiederēšana pie politiskajām grupām var izrādīties tieši pluss gadījumos, kad tās savā starpā nespēj vienoties. Latvijā vienmēr ir bijušas koalīcijas valdības, tātad arī izkopta prasme saskaņot viedokļus un panākt kompromisus. Tā skaidro ministres padomnieks A. Pjatkins: «Neitrāls profesionālis no mazas valsts, turklāt sieviete - tās var izrādīties būtiskas priekšrocības.» Savukārt runas par to, ka ministre ir pret eiro, vispār neatbilst patiesībai. Gluži otrādi - iestāšanās eirozonā viņas skatījumā ir veicinājusi Latvijas kā investīcijām uzticamas valsts tēlu. Cita lieta, ka ministre kritizējusi valdības vājo komunikāciju ar sabiedrību eiro ieviešanas gaitā.
Pirmdienas balsojuma rezultātu noteiks sarežģītas aizkulišu spēles. Pat ja Latvija tajās neuzvar, ir skaidrs, ka mūsu finanšu ministre D. Reizniece-Ozola ir pamanīta finanšu pasaulē. Ne velti viņa saņēmusi uzaicinājumu piedalīties Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Šā gada temats - Kopīgas nākotnes veidošana sadrumstalotā pasaulē.