Starp centriski labējiem spēkiem populārākie "zaļzemnieki"

Kaut arī Saeimas lielākās frakcijas Saskaņas reitings janvārī nedaudz sarucis, tā joprojām ir populārākā partija valstī. Tomēr izredzes arī 13. Saeimā veidot valdību joprojām saglabā Zaļo un zemnieku savienība, kas ir otra populārākā partija.

Tuvojoties vēlēšanām, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderiem aizvien biežāk jāatkārto, ka organizācija koalīcijas veidošanu ar Saskaņu neuzskata par iespējamu. Arī politologi atgādina, ka dažos jautājumos ZZS deputāti ir vēl nacionālāk noskaņoti par Nacionālās apvienības pārstāvjiem, taču SKDS veiktās socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka arī 13. Saeimā Saskaņa būs spēks, ar kuru galīgi nerēķināties nebūs iespējams.

Vaicāti, par kuru politisko partiju cilvēki balsotu, ja Saeimas vēlēšanas notiktu šodien, janvārī 20,7 procenti aptaujāto nosaukuši mūžīgo opozicionāri - Saskaņu. Šā politiskā spēka reitings, salīdzinot ar decembri, gan sarucis par 0,3 procentpunktiem, bet arī šis rādītājs ļauj partijai saglabāt populārākā politiskā spēka statusu.

Savukārt atrašanās pie valdības stūres, relatīvi mierīgais un prognozējamais Ministru kabineta darbs Zaļo un zemnieku savienībai turpina ļaut saglabāt līdera statusu tā dēvēto latvisko partiju blokā. Par šo politisko spēku gatavi balsot 15,3 procenti, un, salīdzinot ar decembra reitingiem, šis rādītājs ZZS pieaudzis par vienu procentpunktu.

Trešā populārākā partija ir ZZS uzticamais sabiedrotais - Nacionālā apvienība. Par to savu balsi vēlēšanu dienā būtu gatavi atdot 5,8 procenti. Šā politiskā spēka popularitāte mēneša laikā nedaudz kritusi - par 1,5 procentpunktiem, taču tā ir pēdējā partija, kuras reitings pārsniedz piecu procentu atzīmi, kas vēlēšanās jāpārvar, lai iekļūtu Saeimā.

Ceturtā populārākā partija ir bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna dibinātā Jaunā konservatīvā partija. Par to balsot gatavo vēlētāju īpatsvars mēneša laikā pieaudzis par vienu procentpunktu un apstājies pie 4,1% atzīmes.

Joprojām no vēlētāju uzticēšanās krituma nav atkopusies kādreiz reitingu augšgalā dominējusī Vienotība. Par spīti jaunai vadībai tās Saeimas frakcijā un partijas līderu solījumiem par enerģisku un efektīvu darbošanos, Vienotības reitingi joprojām nespēj sasniegt piecu procentu atzīmi un mīņājas pie trīs procentu atzīmes. Turklāt, salīdzinot ar decembri, partijas reitings sarucis no 3,5 procentiem līdz 2,9 procentiem.

Par 0,4 procentpunktiem no Vienotības atpaliek Latvijas reģionu apvienība, bet tā savukārt par 0,5 procentpunktiem apsteidz pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa lolojumu KPV LV.

Bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vadītā partija Kustība PAR, kuras dibināšanā iesaistoties Vienotības biedriem tika veicināta kādreizējā Latvijas politikas flagmaņa grimšana, izpelnījusies tikai 1,4 procentu aptaujāto atbalstu.

Zem 1% popularitāte ir tādām partijām kā Latvijas attīstībai un Latvijas Krievu savienībai. Tiesa, vēlētāju vidū joprojām ir gana daudz neizlēmušo. SKDS dati liecina, ka 26 procenti aptaujāto nezina, par ko balsos.