Premjers dalās ar Saeimu savā pārliecībā par stabilu nākotni valstij
Valsts tautsaimniecība ir stabila. Par spīti pēdējo dienu satricinājumiem – arī finanšu un banku sistēma. Milzīgas problēmas un katastrofas saskata tikai Saeimas vēlēšanu tuvuma uzbudinātie politiķu prāti. Šādu pārliecību, atskaitoties Saeimai par pērn padarīto, pauda premjerministrs Māris Kučinskis.
«Saeimas vēlēšanu gads uzbudina daudzus, tāpēc mēs katru dienu uzzinām par priekšlikumiem atcelt no amata to vai citu ministru vai visus uzreiz. (..) Es sagādāšu vilšanos - par spīti visam, Latvija attīstās, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka tās attīstība apstāsies,» optimistiski par nākotni un nedaudz izsmejoši par politiskajiem oponentiem saka M. Kučinskis.
Premjerministrs nenoliedz, ka pēdējo dienu skaļie notikumi finanšu sektorā negatīvi ietekmē valsts tēlu starptautiskajā arēnā, bet tie nekādi neapdraud banku sistēmas stabilitāti. «Visas Latvijas drošības iestādes strādā, lieliski apzinoties savus pienākumus un atbildību. Tas pats attiecas uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Latvijas Banku,» iebildumus nepieļaujošā tonī paziņoja premjers.
Atkāpjoties no karstākajām tēmām, M. Kučinskis pievērsās savas premjerēšanas otrajā gadā padarītajam, un, kaut teicās nelielīties, izklausījās, ka tieši to viņš dara. «Teikšu ļoti pieticīgi - daudzas lietas ir izdevušās. Pēc dažu gadu stagnācijas perioda Latvijas tautsaimniecība ir sākusi strauji augt, un provizoriskais iekšzemes kopprodukta pieaugums 2017. gadā sasniedza 4,5 procentus,» lepni teica premjers. Turklāt šāds izaugums, kas krīzes laikā tika saistīts ar ekonomikas pārkaršanu, šoreiz ar līdzīgām sekām nedraud, jo atšķirībā no pirmskrīzes 2007. gada tagad Latvijas tautsaimniecībā tiek nodrošināta makroekonomiskā stabilitāte un nav novērojamas ekonomiskās pārkaršanas pazīmes. 4,5 procentu IKP pieaugums nav M. Kučinska valdības ambīciju griesti - tiek domāts, kā panākt piecu procentu pieaugumu un saglabāt to vairāku gadu garumā. «Mēs nespiežam gāzi grīdā, mēs gribam izrauties no atpalicēju grupas un pietuvoties tiem, kas ir vidū - tātad Eiropas Savienības vidējam līmenim,» piebilst valdības vadītājs.
No problēmām pilnīgi brīva tautsaimniecība gan neesot. Eksperti pamatoti norādot uz pārlieku straujo algu pieaugumu, kas pārsniedz produktivitātes palielināšanos. Savukārt darbaspēka problēmu var risināt ar politisku lēmumu palīdzību, jo tā vistiešākajā veidā ir saistīta ar darbaspēka piesaistīšanu no citām valstīm. «Noteikti ir iespējami dažādi risinājumi, bet tiem visiem jābalstās uz vienošanos koalīcijas partneru starpā,» atgādinot par pretējiem viedokļiem koalīcijā, kā piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm, teica premjerministrs.
Premjers pieminēja arī nodokļu reformu, kuru eksperti pagaidām vērtē uzmanīgi. M. Kučinskis uzskata: jau tagad ir pazīmes, kas liecina - Latvija, pateicoties šai reformai, ir kļuvusi interesanta potenciālajiem investoriem. Tik rožainās krāsās situācija tautsaimniecībā un finanšu sistēmā nerādās opozīcijai. Vēl nesen Vienotību pārstāvošais Edvards Smiltēns atgādināja premjeram viņa jaunā gada sagaidīšanas uzrunu tautai, kurā viņš solīja: gads būs «izcils», taču tas sācies ar augstākām cenām par degvielu un elektroenerģiju.
Uz to, ka valdība nespēj darboties proaktīvi un spēj tikai reaģēt uz kārtējo problēmu, norādīja Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums. «Šīs valdības darbības moto varētu likt tautas izteicienā «Nāks jauni sūdi, šitie aizmirsīsies!». Un patiesi, mēs redzam, ka valdība visu laiku gaida, kad nu kas vēl notiks, lai šīs problēmas, kas šobrīd notiek, tā kā drusku piemirstos,» teica deputāts.
Savukārt deputāte Jūlija Stepaņenko akcentēja: M. Kučinska nepietiekamā reakcija uz ASV atbildīgās iestādes ziņojumā izteiktajām apsūdzībām par Latvijas amatpersonu iesaisti kukuļņemšanā raisa neizpratni par to, kurš vada valsti.