Kaut arī augstākās amatpersonas nenogurušas atkārto, ka ir pāragri prognozēt grūtībās nonākušās bankas ABLV nākotni, koalīcija vienojusies, ka jau šonedēļ Saeima sāks strādāt pie likumprojekta, ar kuru mainīs kārtību, kādā tiek aprēķināta likvidatora vai administratora atlīdzība.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsver, ka grozījumi kredītiestāžu likumā nepieciešami neatkarīgi no bankas turpmākā likteņa, kas lielā mērā ir regulatora rokās. «Cerams, Saeima steidzamības kārtā likuma grozījumus pieņems neatkarīgi no tā, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumi attiecībā uz bankas nākotni,» teica ministre.
Šķiet, ka koalīciju veidojošās partijas ir vienādās domās ar ministri, jo pēc koalīcijas sēdes paziņots, ka likumprojektu Saeima sāks skatīt jau šajā ceturtdienā un, iespējams, jau šonedēļ to apstiprinās arī galīgajā lasījumā. Taču pateikt, vai jaunie grozījumi varētu būt attiecināmi arī uz ABLV iespējamo likvidāciju, politiķi vairījās, atgādinot, ka ABLV licence vismaz pagaidām nav atsaukta.
Saskaņā ar likumprojekta virzītāja ieceri tiks samazināta likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmā bāze. Pašlaik no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra. Par pamatu ņem likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apmēru, tostarp finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku. Saskaņā ar šo aprēķinu, ja banka tiešām tiktu nodota likvidācijai, tās administrators varētu nopelnīt simt līdz divsimt miljonus eiro.
Jaunā kārtība paredzēs, ka viegli atgūstamie līdzekļi netiks iekļauti likvidatora atlīdzības aprēķināšanā, bet pēc bankai brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem ioedarbinār tagadējo likvidatora vai maksātnespējas administratora darba novērtējuma cenrādi. Tas nozīmē, ka pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem teorētiski kopējais apmierināto kreditoru prasījumu apmērs varētu sasniegt, piemēram, 45%, un likvidatora atlīdzībai būtu jāpiemēro 3% likme. Taču atbilstoši piedāvātajam regulējumam likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos no 2%, attiecīgi pēc 30% kreditoru prasījumu apmierināšanas - 3%, pēc 60% - 4% un pēc 75% - 5%.
Finanšu ministrija skaidro, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.
Pašlaik spēkā esošo pret likvidatoriem un maksātnespējas administratoriem ļoti dāsno likuma redakciju pieņēma 2013. gadā. Vienotības deputāti atgādina, ka likumprojektu virzījuši politiskie konkurenti no Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības, tādējādi netieši norādot uz ilgstoši uzturēto viedokli, ka Nacionālā apvienība ir spēcīgs maksātnespējas administratoru lobijs.
Konkurenti gan nepaliek atbildi parādā un atgādina, ka dažas likumprojektā iekļautās normas, kas regulē maksātnespējas administratoru iecelšanu par bankas likvidatoru, radītas tādēļ, ka Vienotība ļoti vēlējusies, lai tolaik bankrotējušo Latvijas Krājbanku administrētu ārvalstu kapitāla administratoru KPMG. Pašlaik nevienai no koalīcijas partijām nav iebildumu par atlīdzības samazināšanu.