Kā veselības ministrei izdodas izsprukt no demisijas?

PALIEK AMATĀ. Veselības ministrei Andai Čakšai iedots glābšanas riņķis. Viņa pati uzskata, ka patiesās politiskās ugunskristības amatā bijusi slimnīcu tīkla reforma jeb tā sauktais veselības aprūpes kartējums. Dramatiskajā pašvaldības un valsts interešu sadursmē viņa esot izturējusi © Foto: Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Saeimas deputāti, kritizējot veselības ministres Andas Čakšas darbu, atgādināja par e-veselību, rindām uz izmeklējumiem un konsultācijām, naudas nepareizu izlietojumu, ministres meliem, taču tas neietekmēja prognozēto iznākumu – Saeima noraidīja opozīcijas pieprasīto ministres demisiju. Veselības ministres darbu kritizēja arī valdību veidojošo partiju pārstāvji, kas jau iezīmē tuvojošās Saeimas vēlēšanas rudenī.

Veselības ministres demisiju pieprasīja Latvijas Reģionu apvienība, uzskatot, ka pašreizējā situācija veselības aprūpē - e-veselības traucējumi un jaunais, bet nesaprotamais un diskriminējošais Veselības aprūpes finansēšanas likums - ir katastrofāla. Pati veselības ministre Anda Čakša Saeimai bija sagatavojusi īpaši garu runu, kurā uzskaitīja tikai un vienīgi panākumus, praktiski nekādas kļūdas vai neizdošanās nepieminot. Tomēr nenoliedzami - veselības aprūpē tādas ir, pirmkārt, opozīcijas partiju pieminētā e-veselība. Interesanti, ka pati ministre šo sistēmu (iespējams, pārsteidzīgi) nodēvējusi par «frankenšteinu», bet, uzstājoties Saeimā, atzina: «Sabiedrības pārmetumi un sašutums par seniem citu grēkiem nepelnīti gāžas pār Nacionālo veselības dienestu. Tā datorspeciālistiem un programmētājiem jau nācās visas maija svētku brīvdienas ārkārtas režīmā labot un pārveidot šo informatīvo sistēmu. Esmu pārliecināta, ka, pateicoties viņu profesionalitātei un neatlaidībai, gada otrajā pusē viss šis ļaunais murgs e-veselības lietotājiem jau būs veiksmīgi aizmirsies.» Visi Latvijā uz to cer, īpaši mediķi, kuriem ar e-veselību jāstrādā. Tajā pašā laikā atbildīgās iestādes neatklāj, kādu problēmu atklājuši ārvalstu eksperti, kuru, kā noprotams, Latvijas speciālisti atklāt nespēja. A. Čakša Saeimā teica: «Šajās dienās šajā sistēmā notiek lielas pārmaiņas. Ir palielināta serveru jauda, ir pārprogrammēts recepšu bloks. Tam drīzumā jādod redzams rezultāts ātrdarbības uzlabošanai darbadienu vidū, kad sistēma piedzīvo lielāko slodzi, līdz ar to arī salēninājumus.»

Ministri aizstāvēja viņas partijas biedrs un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks, norādot uz politiskām interesēm un priekšvēlēšanu cīņu

Saeimas deputāts Renārs Putniņš (Vienotība) bija un ir viens no lielākajiem ministres kritizētājiem (jāpiebilst, ka Vienotības Saeimas frakcija iepriekš bija nolēmusi demisijas pieprasījumu neatbalstīt). Viņš uzskata, ka ministre melo, piemēram, šā gada laikā bija jāveic e-veselības pilotprojekts, jānovērš kļūdas un jāpārliecina ārsti par to, ka sistēma strādā. «Tas, protams, netika izdarīts,» akcentēja R. Putniņš, piebilstot: «Ar šantāžu un draudiem uzspieda šo briesmoni ārstiem, un neviens neieklausījās mediķos.» Tāpat deputāts uzsvēra, ka nauda veselības aprūpei ir piešķirta vairāk, bet - kā tā tiek sadalīta? Piemēram, nav izpildīti solījumi reto slimību pacientiem, un Veselības ministrija joprojām nespēj apstiprināt noteikumus, lai valsts apmaksātu plaušu transplantāciju.

Ministri aizstāvēja viņas partijas biedrs un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks, norādot uz politiskām interesēm un priekšvēlēšanu cīņu: «Jautājums ir viens, kam šī prasība par neuzticības izteikšanu ministrei ir vajadzīga un kam viņa ir eksistenciāla?» Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) iestājās ministres pusē: «Jautājumā par demisijas pieprasījumu es dzirdu virspusēju kritiku bez nopietnas, padziļinātas analīzes. Nedzirdēju nevienu nopietnu priekšlikumu. Ja pie mums ir slikti, tas slikti, tas... bet ko tad darīsim, lai būtu labāk?» Arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (Vienotība) kopumā atbalstīja ministri. Rezultātā par ministres demisijas pieprasīšanu nobalsoja 33 deputāti, bet pret - 49. Taču ar to viss vēl nebeidzas, jo atsevišķi politiski spēki prasa likuma par veselības apdrošināšanu atcelšanu.

Politika

"Ja jūs man jautāsiet, vai kāda cita valdība būtu labāka, gribu atgādināt, ka mums jau bija viena valdība. Un arī to neviens īpaši nesaudzēja. Bet ja tā sapratne neatnāks šodien, tad nevajadzētu sūkstīties par spērienu ne pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, ne pēc 2026. gada Saeimas vēlēšanām," intervijā "Neatkarīgajai" teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Svarīgākais