Jānis Dūklavs: Neatbalstu projektus, kas dara postu vietējiem uzņēmējiem

Par «ukraiņu olu lietu», par depozītu sistēmu plastmasas pudelēm un citām videi un tautsaimniecībai aktuālām lietām Neatkarīgās intervija ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

- Kas tas jums par biznesa partneri, kas ražojot kuģus Krievijas armijai?

- Latvijas uzņēmums SIA SD Invest, kuras dalībnieki bija Andris Deniņš un Krievijas uzņēmējs Igors Šeheļevs, 2007. gadā iegādājās Piebalgas alus kapitāldaļas. Tolaik ar Krieviju gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai bija normālas attiecības, domājām par attīstību un visu ko tādu. Neviens neinteresējās, kādi Šeheļevam ir uzņēmumi Krievijā, Baltkrievijā, Spānijā vai Šveicē un, iespējams, vēl citās valstīs. Tagad Šeheļevs jau daudzus gadus dzīvo Šveicē. Visu informāciju par savu uzņēmējdarbību, kas nepieciešama dažādām institūcijām, tajā skaitā to, kas nepieciešama, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, esmu sniedzis. Tur ir gan Piebalgas alus, gan Piebalgas alus īpašnieki. Bet es nezināju un nevarēju zināt visu par viņa biznesiem, man nav nekādu iespēju to noskaidrot. Pieļauju, ka mūsu specdienestiem ir vairāk šādu iespēju, un, kā saprotu, tie pašlaik ar to nodarbojas.

Šeheļevs apmēram pirms mēneša ir smagi cietis autoavārijā un atrodas slimnīcā Šveicē. Es gribēju ar viņu sazināties un aprunāties, bet pašlaik tas nav iespējams.

2007. gadā man pat sapņos nerādījās ne Zemkopības ministrija (ZM), ne ministra amats. Un arī Šeheļevu nebiju ne redzējis, ne par viņu ko dzirdējis. Līgumu par kapitāla daļu iegādi slēdza SD Invest, un visus šos jautājumus SD Invest vārdā kārtoja Andris Deniņš. Šeheļevs Latvijā uzturas ļoti reti. Retajās tikšanās reizēs mēs pārrunājām alus darītavas jautājumus. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Šeheļevam Jaroslavļas rūpnīcā nemaz nepieder kapitāldaļas un viņš nav ne šīs rūpnīcas dibinātājs, ne īpašnieks.

- Jūs esot bremzējis Ukrainas olu ražotāja investīcijas 50 vai pat 60 miljonu eiro apmērā un 160 darba vietu izveidošanu Valkas novadā. Kas ir ar šīm olām?

- Ar olām viss ir vienkārši un skaidri. Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis vienā jaukā dienā atbrauca pie manis ar savu piedāvājumu. Atradis investīcijas. Tas ir labi. Bet tāpēc nepieciešams transformēt mežu pie novada robežas. Mežs vajadzīgs tieši blakām novada malai, lai tās robežas saiet kopā. Novads vēlas, lai tam nodod bez atlīdzības valsts mežu. Tāda iespēja Meža likuma 44. panta ietvaros pastāv četros gadījumos - ja pašvaldība grib mežu pārveidot par kapiem, par ceļiem, parkiem vai mežaparkiem. Tie ir gadījumi, kad valsts mežu, kas ir neprivatizējams un nepārdodams, drīkst nodot pašvaldībai. Likumā ir arī atruna, ka drīkst valsts mežu nodot pašvaldībai un transformēt arī citos gadījumos ar Saeimas balsojumu. Tā tas bija Valmierā, kad valsts mežu nodeva pašvaldībai Vidzemes industriālā parka izveidei. Valmiera bija savākusi lielu skaitu uzņēmēju, kas apņēmās visu ko būvēt, strādāt un investēt. Valkas gadījumā tas ir mazliet citādāk - ir viens uzņēmējs bez kādām garantijām, bez nekā, bet ar solījumiem investēt 50 vai pat 60 miljonu.

Zemkopības ministrijā tādu lietu neatbalstām - viena uzņēmēja interesēs iet uz valdību un Saeimu, prasīt iespēju cirst mežu, lai atdotu to iespējamai olu fabrikai? Latvijā ir 21 olu ražošanas uzņēmums. Ir lielāki, ir mazāki - ir Balticovo, kas ir liels, ir mazāki, kas tur «laimīgās vistas», kuras staigā pa āru un elpo svaigu gaisu. Mēs sargājam savu vietējo uzņēmēju. Ukrainas uzņēmējam pieder lielas ražotnes Ukrainā, un viņš tagad nāks ar savām investīcijām un it kā ražos olas arī šeit, Latvijā. Pēc manām domām, nepareizi ir ļaut transformēt mežu, lai būvētu olu fabriku. Tāpat jāsargā arī vietējais, nacionālais uzņēmējs un Latvijas olu tirgus ir jāaizsargā.

Eiropas Savienība ir devusi atļauju Ukrainai izņēmuma kārtā bez muitas nodevām ievest Eiropā 3000 tonnu olu. Pārrēķinot olās, tas ir 60 miljonu olu. Pāri Latvijas robežai ES ir ievestas jau apmēram 1600 tonnu olu. Mēs nevaram pateikt, ka visas tās olas paliek Latvijā. Tās pārdod visur kur - Lietuvā, Igaunijā un citur. Bet šeit ir viens jautājums par marķējumu - ja šīs olas nav ražotas, ievērojot ES prasības vistu labturībai, tad tām vajadzētu būt pavisam citādiem marķēšanas nosacījumiem. Latvijas un Lietuvas pārtikas un veterinārie dienesti ir uzrakstījuši iesniegumus ES institūcijām ar lūgumu, lai tiktu pārbaudīti apstākļi, kādos tiek turēti šie Ukrainas putni. Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, bet atbildes pagaidām nav.

Ja kāds vēlas tomēr spiest uz to, ka jāatbalsta ukraiņu investors, tad to var darīt. Ir iespēja savākt nepieciešamās deputātu balsis un izskatīt jautājumu parlamentā. Diezin gan vai pirms vēlēšanām kāds uz to saņemsies. Un ko sacītu zaļie? Tad tagad vēl arī olu ražotnei cirst mežu? Šie jautājumi ir skaidri, mūsu pozīcija ir atbilstīga likumiem.

Tas nenozīmē, ka Kraukļa kungam un Valkas novada pašvaldībai nebūtu tiesību strādāt tālāk un virzīt jautājumu uz priekšu. Ja mums - Zemkopības ministrijai - tiks dots uzdevums sagatavot informāciju tālākai izskatīšanai valdībā vai Saeimā, tad mēs to darīsim atbilstoši likuma prasībām. Bet pašlaik tādu uzdevumu neesam saņēmuši.

- Olu tēmu savā priekšvēlēšanu kampaņā aktīvi izmanto Juris Pūce no partiju apvienības Attīstībai/Par. Viņš jums pārmet korupciju - ka jūs lobējot šauru interešu grupu jeb savus «čomus».

- Ja, pēc Pūces domām, šaura interešu grupa ir 21 olu ražošanas uzņēmums Latvijā, kas dod simtiem darba vietu un lielus nodokļus valstij, tad viņš ir pārāk aizrāvies ar tukšiem priekšvēlēšanu saukļiem. Lai tas paliek uz viņa sirdsapziņas. Tas ir katra personiskās ētikas jautājums - es, piemēram, neizmantoju priekšvēlēšanu laiku, lai apvainotu citus kolēģus korupcijā un citās nebūšanās.

Bet to es varu apliecināt vēlreiz - nešaubīgi vienmēr esmu aizstāvējis Latvijas ražotājus un darīšu to arī turpmāk.

- Valstī naudas ir maz, investīcijas ir vajadzīgas. Kādas investīcijas ir vajadzīgas, kādas nav vajadzīgas?

- Diezin vai ir vajadzīgas tādas investīcijas kā šajā šaubīgajā olu gadījumā. Ja šis uzņēmums tiešām investēs 60 miljonu, tad tas ražos gandrīz tikpat olu, cik Latvijā saražo visi uzņēmumi kopā. Šaubos, vai jāaicina uz Latviju ārzemju milzis, lai tas piebeidz tos lauksaimniekus un ražotājus, kas šeit veiksmīgi ražo. Mums jau ir gadījumi bijuši ar solītām skaistām investīcijām, kas beigušies ar izgāšanos, kaut vai tas pats Liepājas metalurgs, kam arī bija atrasti investori pēdiņās.

- Bet kādas investīcijas, kurās jomās būtu raušus jārauj iekšā?

- Tādās jomās, kur paši netiekam uz priekšu. Ir ļoti labas tādas investīcijas, kur ārzemju uzņēmums strādā kopā ar mūsu uzņēmumiem. Ir pasaulē daudz valstu, kurās kopuzņēmums ar vietējiem ir obligāts priekšnoteikums, lai sāktu biznesu. Mums nav iespēju pieprasīt ko tādu, jo ES tādas prasības nav.

Investīcijas ir ļoti vajadzīgas pārstrādes rūpniecībā, kas dotu iespēju maksimāli daudz izmantot Latvijā audzēto un ražoto lauksaimniecisko produkciju, radītu preces ar augstu pievienoto vērtību un paplašinātu mūsu pašu preču realizācijas apjomus gan vietējā tirgū, gan eksportā.

- Nīderlandē ir liels lauksaimnieku īgnums par tām pašām ukraiņu olām. Viņiem nepatīk, ka ienāk olas, kas nav ražotas pēc ES standartiem.

- Īgnums visiem ir tad, ja kādam konkurentam tiek doti ne sevišķi saprotami atvieglojumi un priekšrocības.

- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdībai izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Taču Zemkopības ministrija neatbalsta depozīta sistēmu. Kāpēc?

- ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā nav sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju.

Mēs nekad neesam teikuši, ka neatbalstām depozīta sistēmu. Mēs sakām, ka neatbalstām VARAM šobrīd piedāvāto depozīta sistēmu. Jo mums Latvijā ir iztērēti lieli miljoni, tajā skaitā Eiropas naudas, lai ieviestu šķiroto atkritumu savākšanu. Par Lietuvu vai citām valstīm tiek daudz runāts un salīdzināts, taču šajās valstīs nav ieviesta tāda sistēma, ka varētu šķirot un savākt atkritumus. Bet VARAM papildus sistēmai, kas vēl nav līdz galam ieviesta, tagad pēkšņi grib ieviest vēl vienu jaunu, ļoti dārgu sistēmu. Par to maksās gan ražotāji, gan tirgotāji, gan visi patērētāji. Ja par katru nopirkto pudeli pircējam būs papildus jāsamaksā 15 centu, tad tikai desmit centu viņš dabūs atpakaļ, bet pieci centi aizies sistēmas apkalpošanai. Kas būs ar pudeļu pieņemšanas automātiem, kur tie būs, kādi tie būs - par to nevienam nekādas skaidrības nav. Skaidrs tikai, ka būs sociāla netaisnība, jo laukos automātu nebūs. Automātu nevar darbināt, ja tajā iemet gadā tikai simts pudeļu. Automātā jāiemet liels skaits pudeļu, lai tas atmaksātos. Tās nav tās pudeles, kas šobrīd ir izmestas dabā mežos, upmalās, ceļmalās un citur. Pudelei, lai to pieņemtu automāts, jābūt nesagumzītai, ar etiķeti un ar attiecīgu kodu virsū. Un šādu sistēmu grib ieviest paralēli konteineru sistēmai, kas vēl līdz galam nefunkcionē, jo trūkst konteineru.

Nākamais jautājums, kas notiks ar konteineru sistēmu? Apsaimniekotāji saka, ka depozītu sistēma padarīs dārgāku konteineru sistēmu. Jo tās pudeles un kārbas, kas tiek mestas konteineros, tiks mestas depozītu sistēmas automātos un konteineros vairs nenonāks.

Kādi ir skaitļi, aprēķini, kas notiks? Tādu aprēķinu nevienam pašlaik nav. Taču mums priekšvēlēšanu laikā tagad būtu jāpieņem likums tik būtiskā jautājumā? Un pēc tam jāsāk domāt, kā to visu ieviest? Es esmu pateicis, ka vajag otrādi - vispirms izrēķināt un tad, ja tas der gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem, gan vides aizsardzībai, ieviest.

Esot bijusi aptauja internetā, kur daudzi tūkstoši cilvēku pauduši atbalstu depozītu sistēmai. Protams, ka atbalsta, jo, ja jautājums ir tāds, vai gribat nest pudeli uz veikalu atpakaļ un dabūt automātā desmit centu, tad skaidrs, ka visi to atbalstīs. Es arī gribētu desmit centu atpakaļ. Bet tikai pirms tam vajadzēja pateikt, ka vispirms jūs par to pudeli veikalā samaksāsiet 15 centu un pēc tam desmit dabūsiet atpakaļ. Dārga, neefektīva sistēma, ar kuras palīdzību varēs savākt labi ja 2% no visām plastmasas pudelēm.

- Kas ir tie 30 miljoni, kas tiek pieminēti depozītu sistēmas sakarā?

- Tā ir aptuvenā automātu cena un sistēmas ieviešana. Lai tos pēc tam apsaimniekotu, vēl vajadzēs apmēram 12 miljonu gadā.

- Kas izdomāja, aktivizēja un tagad virza depozītu sistēmu?

- Tās ir vides aktīvistu organizācijas, kas deleģējušas vienu organizāciju, kura virza lietu uz priekšu. Un VARAM ar šo lietu nodarbojas.

Pašlaik varētu uzdot jautājumu, kas ko atbalsta? Ražotāji neatbalsta, tirgotāji neatbalsta šo piedāvāto sistēmu. Liela daļa iedzīvotāju arī ir neizpratnē. Tā ir dārga sistēma, tur iznāktu vēl viens OIK «gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr» stilā, ko maksāt sabiedrībai.

- Vai ir kādi jaunumi ar Norvēģijā arestēto sniega krabju zvejas kuģi Senators?

- Kuģis joprojām ir arestēts. Protams, ka norvēģiem, tāpat kā jebkurai citai valstij, nepatīk, ka pret to gatavojas ierosināt tiesu darbus.

- Latvijā vizītē bija Norvēģijas kroņprincis un princese. Vai no tā krabju lieta kaut cik pakustējās?

- Nekustas, jo karalim nav tādas varas, lai ietekmētu šādas lietas. Tomēr Latvijas prezidents un ārlietu ministrs par šo jautājumu ar kroņprinci runāja. Kroņprincis bijis pārsteigts, jo nav zinājis par šo konfliktu. Viņš solījis par to painteresēties. Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens par krabju kuģi šīs vizītes laikā runāja ar citām augstām Norvēģijas amatpersonām, kuras arī pauda izbrīnu, jo nezināja par šo konfliktu, un solīja par šo jautājumu interesēties.

- Vai ir kādi jaunumi tiešmaksājumu problēmā? Kad tie kļūs taisnīgāki pret Latviju?

- Gaidām Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu par ES Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada. 1. jūnijā EK nāks klajā ar savu redzējumu par ES KLP nākotni laikā no 2021. līdz 2027. gadam. Par tiešmaksājumiem ir cerība, ka Latvijai tiešmaksājumi nedaudz palielināsies, savukārt citām dalībvalstīm - samazināsies. Taču lietas jāskata kompleksi. Vienlaikus var būt arī samazinājums lauku attīstības finansējumam, kas atkal nav labi. Gan mēs, gan visi lauksaimnieki ar nepacietību gaidām EK piedāvājumu, lai varētu saprast, kā rīkoties tālāk.