"Saskaņas" elektorāta pārdalīšanā Ždanokai palīdzēs Mamikins

Steidzot palīgā māsai iekš ideoloģijas, kurai Satversmes tiesa atkal liegusi piedalīties Saeimas vēlēšanās, savulaik no Saskaņas saraksta Eiropas Parlamentā ievēlētais Andrejs Mamikins paziņojis, ka piedalīsies Saeimas vēlēšanās un kandidēs no Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības saraksta. Savā lakoniskajā paziņojumā A. Mamikins jau iezīmē, ka svarīgākais politiskās cīņas pretinieks viņam būs tieši Saskaņa.

«Es balotēšos Saeimas vēlēšanās, kuras notiks 6. oktobrī. Piedalīšos vēlēšanās personīgi. Esmu gatavs gan nomelnošanas kampaņai no partijas Saskaņa valdes puses, gan spiedienam, gan tām negācijām, kuras līs pār manu ģimeni. Savu lēmumu es nemainīšu. Izsaku pateicību partijai Latvijas Krievu savienība par šodien pieņemto lēmumu iekļaut mani kā līderi Rīgas priekšvēlēšanu sarakstā,» ierakstā sociālajā tīklā Facebook paziņojis politiķis.

A. Mamikins jau iepriekš kritizējis Saskaņu, kas nodevusi savu krievvalodīgo vēlētāju

Pagaidām nav skaidrs, vai A. Mamikins politiskajā cīņā gatavs mesties ar pilnu krūti, noliekot Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, vai līdzīgi citiem eiroparlamentāriešiem vēlēšanās piedalīsies vien kā lokomotīve, kas, piedaloties vēlēšanās, ienesīgo mandātu gatavi nolikt vien tad, ja realizēsies to augstākie mērķi. Piemēram, Vienotībai muguru uzgriezušais Artis Pabriks Eiroparlamenta mandātu noliks vien tad, ja viņam uzticēs veidot jauno valdību. Politiķis sola, ka detalizētāku informāciju par saviem plāniem sniegs šodien.

A. Mamikins jau iepriekš kritizējis Saskaņu, kas nodevusi savu krievvalodīgo vēlētāju un ir pārāk kūtra, aizstāvot tā intereses, piemēram, izglītības sistēmas reformas kontekstā. Viņš arī pieļāvis, ka kandidēs vēlēšanās un ir gatavs pamest Eiroparlamentu, taču līdz šim nav paudis skaidru gatavību tam.

Laiks, kurā viņš paziņojis par pievienošanos Latvijas Krievu savienībai, vedina domāt, ka īstenas vēlmes pamest Eiropas Parlamentu viņam nav bijušas. Proti, ar savu paziņojumu viņš nācis klajā uzreiz pēc tam, kad Satversmes tiesa paziņoja, ka likumā noteiktie ierobežojumi, kas liedz T. Ždanokai piedalīties Saeimas vēlēšanās, joprojām atbilst Satversmei. Politisko norišu vērotāji līdz šim bijuši gana pārliecināti par to, ka Latvijas Krievu Savienībai ir tikai viens vērā ņemams kandidāts, kas var palīdzēt šai organizācijai iekļūt Saeimā, - T. Ždanoka. Viņu izņemot no spēles, Satversmes tiesa piespiedusi tajā iekļauties A. Mamikinam, kurš pēdējos gados paudis nepārprotamas simpātijas prokremliskajām T. Ždanokas aktivitātēm.

Vēršoties Satversmes tiesā, T. Ždanoka vēlējās panākt, lai par neatbilstošu Satversmei noteiktu likuma normu, kas liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās padomju organizācijās.

Zināmas cerības, ka Satversmes tiesas spriedums varētu būt labvēlīgs T. Ždanokai, viesa tās iepriekšējais spriedums tādā pašā lietā. Tajā tiesa atzina, ka zināmos apstākļos šādi ierobežojumi ir pieļaujami, taču demokrātiskā sabiedrībā tie regulāri jāpārskata, jo nav atbalstāmi uz visiem laikiem. Tiesa, šis spriedums taisīts vēl pirms Krievijas agresijas Ukrainā un Krimas aneksijas, kuras leģitimizēšanā roku pielikusi arī T. Ždanoka.

Aizvadītajā piektdienā atklātajā spriedumā Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētā norma ir viens no pašaizsargājošās demokrātijas instrumentiem, ar kura palīdzību demokrātiska tiesiska valsts aizsargā tās konstitucionālos orgānus un valsts drošības iestādes no personām, kuras ar savu rīcību apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Demokrātiska tiesiska valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem.

Tiesa gan atzīst, ka apstrīdētajā normā iekļautais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. To, vai pamattiesību ierobežojumam vēl joprojām ir leģitīms mērķis, tiesa vērtēja, ievērojot pašreizējo sabiedrības un valsts demokrātiskās attīstības pakāpi, un secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir nepieļaut to, ka persona, kura ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, varētu kandidēt Saeimas vēlēšanās. Tātad apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Šāds mērķis ir izvirzīts atbilstoši pašaizsargājošās demokrātijas principam. Tātad T. Ždanokai joprojām nav tiesību piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Taču T. Ždanoka ir uzticīga revolucionārajām idejām un paziņojusi, ka, par spīti Satversmes tiesas spriedumam, vēlēšanās kandidēs un būs saraksta pirmajā pozīcijā Vidzemes vēlēšanu apgabalā.

Latvijas Krievu savienība norāda, ka Satversmes tiesa, neatceļot ierobežojumus, vienlaikus norādījusi, ka likumā ietverts mehānisms, kas ļauj katru gadījumu izvērtēt individuāli un pārliecināties par to, vai uz personu ir attiecināms apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums kandidēt parlamenta vēlēšanās. Pārbaudot pieteikto kandidātu, Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) jāpārliecinās ne tikai par to, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.