Etniskās spriedzes vairotājs Mamikins pametis Latviju. Vai atgriezīsies?

© Ģirts Ozoliņš/F64

Latvijā ir risks saasināties etniskajai spriedzei, kas patlaban ir latenta. To var pastiprināt neapmierinātība ar esošo situāciju un agresivitāte. Tas secināts Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, ko izstrādājusi Aizsardzības ministrija. Vēl tur ir rakstīts, ka tiesībaizsardzības institūcijām jāturpina ievērot nulles tolerances principu pret jebkādām atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā vidē. Nu gaidām nulles toleranci pret bijušā Latvijas žurnālista un bijušā politiķa Andreja Mamikina pretvalstiskajām izpausmēm Krievijas propagandonu raidījumā.

Mamikins apgalvo, ka kopā ar ģimeni esot pārcēlies dzīvot uz “vienu no brīvākajām valstīm pasaulē” - uz Krieviju, un šo soli viņš dēvē par “bēgšanu no nacistiskā režīma - tāds tas ir sajūtu, atmosfēras, pasaules skatījuma līmenī”. Galvenie iemesli šai bēgšanai esot Pārdaugavas okupekļa nojaukšana (Mamikins to gan dēvē citādi), Latvijas pareizticīgo baznīcas atdalīšanās no Krievijas pareizticīgo baznīcas, bet Mamikinam, raugi, gribas “baznīcā lūgties par savu patriarhu - svēto Kirilu, Maskavas patriarhu”. Un Krievijā būšot iespēja bērniem mācīties dzimtajā valodā.

Cienījami argumenti, jāteic. Un, protams, mēs būtu tikai priecīgi, ja tādi mamikini pēc iespējas biežāk saprastu, ka viņu īstā “brīvā valsts”, kur dzīvot un mācīties, ir Krievija. Nevajag mocīties tik ļoti nīstajā Latvijā, dodieties vien prom. Kā mēdz teikt - lai ceļš kā galdauts.

Bet aptaisīt Latviju - tā gan svēta lieta. Tiklīdz Mamikins nokļuva “brīvajā Krievijā”, sākās melu parāde, ko viņš veiksmīgi iznesa Kremļa propagandas raidījumā, ko vada krievu melu lielākais eksperts Solovjovs. Nepietika ar to, ka Mamikins samuldējās par 25 000 Krievijas pilsoņu, kurus “tūlīt deportēs” no Latvijas, kaut arī daļa no viņiem nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, bet varas iestādes šos sertifikātus esot “anulējušas”.

Skaistākais tomēr bija tas, ka Mamikins atzina: Krievija veic “dižu, svētu darbu Ukrainā”. Protams, vien aizmirsa piebilst, ka, piemēram, Izjumā, kas bija krievu okupantu iznīcināta, nesen tika pabeigta nogalināto iedzīvotāju ekshumācija un masu kapos tika atrasti 194 vīriešu, 215 sieviešu, piecu bērnu līķi. Un vēl 11 cilvēku ķermeņu fragmenti. Daudziem līķiem bija nogrieztas rokas, kājas, ģenitālijas, tika konstatētas galvas un krūškurvja traumas…

“Dižais un svētais Krievijas darbs” ir slepkavošana, izvarošana, laupīšana, pilsētu iznīcināšana. Tajā visā Mamikins nu varēs piedalīties, kaut gan Solovjova raidījumā viņš atzinās, ka viņam joprojām esot LR pilsonība. Kam gan viņam tā vajadzīga? Vai tad grasās atgriezties? Ja arī atgriezīsies, baidos, ka drošībnieki vien pakratīs pirkstu un pateiks: tā vairs nedari. Mamikins savā FB lappusē ievietoja attēlu ar krievu tanku, zem kura ir paraksts: “Ja krieviem nav atļauts ES iebraukt ar personīgo automašīnu, tad par tankiem nekas nav teikts.” Šo un citus Mamikina izteikumus Valsts drošības dienests sācis vērtēt savas kompetences ietvaros, bet lieta pagaidām nav (!) ierosināta.

Tādu mamikinu, kuri Latvijā veido riskus, lai saasinātos etniskā spriedze, diemžēl ir daudz: visi vēl nav aizbraukuši uz savu etnisko dzimteni. Daudzi arī nekur netaisās braukt. Taču nacistiskās Krievijas izraisītais karš ir izveidojis jaunu situāciju, kuras monitorēšanai nepieciešama jauna Nacionālās drošības koncepcija.

Protams, Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas sabiedrībā, atklājot dažu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu, ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtību Krievijas propagandai.

Nešaubīgi, ka valsts iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte. Tas viss uzturēs paaugstinātu neapmierinātību sabiedrībā ar valsts pārvaldes nepietiekamo kapacitāti un darba kvalitāti un ilgtermiņā turpinās veicināt iedzīvotāju neuzticību valsts varai.

Te nu gan jāteic, ka ne tikai visādi mamikini kļūs arvien neapmierinātāki ar nabadzības līmeni, ienākumu nevienlīdzību un valsts pārvaldes nevarību risināt problēmsituācijas. Šo nevarību redz ikviens ar saprātu apveltīts pilsonis. Bet mūsu jaunieceltās valdības vadītājai pats galvenais ir Stambulas konvencija, nevis kaut kādi tur iekšējās drošības veicināšanas pasākumi: sociālajos tīklos teju ik pārdienas lasām kvēlus Evikas Siliņas aicinājumus ratificēt stambulizāciju.

Tomēr NDK autori atgādina, ka iekšējās drošības stiprināšanas nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un tāda vēstures izpratne, kas nosoda totalitāro režīmu veiktos noziegumus pret cilvēci un analoģisku vēstures notikumu atkārtošanos mūsdienās.

Iepriekšējā NDK tika izstrādāta un apstiprināta Saeimā 2019. gadā. NDK ir balstīta uz valsts drošības iestāžu izstrādāto valsts apdraudējuma analīzi un tajā noteiktajiem nacionālās drošības apdraudējumiem un riskiem. Gada laikā pēc NDK apstiprināšanas ir jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā jābūt iekļautiem konkrētiem valsts apdraudējuma novēršanas un neitralizācijas pasākumiem. Nacionālās drošības plāna izstrādi vadīs un koordinēs Valsts drošības dienests.

Būtu izcili, ja Nacionālās drošības koncepciju kā savējo un nepieciešamo pieņemtu arī visas pārējās ministrijas - ne tikai Aizsardzības ministrija vien. Un nevis formāli, bet gan pēc būtības. Lai mamikiniem nebūtu ne mazākās iespējas Latvijā uzsākt etniskās spriedzes pāreju no latentās uz aktīvo stadiju.

Komentāri

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais