Intervija ar Nacionālās apvienības (NA) ģenerālsekretāru Raivi Zeltītu – par «karsto» politisko ziemu, par NA tuvāko konkurentu – partiju KPV LV, par zvaigžņu komandām un propagandas avīžu speciālizlaidumiem.
- Dzird runājam, ka gaidāma barga politiskā ziema. Šodien grūti tam noticēt, vai ne? Kādas ir jūsu prognozes par ziemu pēc Saeimas vēlēšanām?
- Domāju, ka ziema būs laba, jo beigu beigās viss atrisināsies. Vēlētāji kopumā ir konservatīvāki - šā vārda plašākajā nozīmē - nekā vienam otram «revolucionāram» spēkam gribētos domāt. Jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo vairāk cilvēki aizdomāsies, kā viņu balss iespaidos Latviju ilgtermiņā, un tās emocijas, kas šobrīd ir sakāpinātas, kļūs otršķirīgas. Sakāpinājums patlaban ir tik intensīvs, ka būs arvien grūtāk to noturēt, lai situācija nepaliktu pavisam komiska. Bet tas nenozīmē, ka mēs varētu atslābt, jācīnās būs jebkurā gadījumā.
- Ir tā situācija komiska vai ne tik ļoti, bet jaunpartijām atbalsts tomēr ir pieaudzis. Tā ka cerības uz «normālo ziemu» diez vai attaisnosies, ja nekas netiks darīts. Kā Nacionālā apvienība rīkosies šajā gadījumā?
- Partijai KPV LV par labu nospēlēja viena konkrēta lieta: partijas sejas Artusa Kaimiņa aizturēšana. Daudziem tā šķita netaisnīga. Emociju sakāpinājums uz aizturēšanu bija tik intensīvs, ka viņi saprata: tas ir jānotur, tāpēc teksti no šīs partijas puses kļuva arvien absurdāki.
- Piemēram?
- Piemēram, vienam otram šīs partijas biedram šķita, ka pie viņa mājas tiekot veikta novērošana. Apdraudējuma ilūzija, morāli un fiziski aizskartie upuri... Būs grūti līdz 6. oktobrim, Saeimas vēlēšanu dienai, uzturēt šo stāstu intensitāti, kaut gan viņiem ir sava kampaņa ar savu stāstu. Mēs pieturēsimies pie sava vēstījuma, mums nevajag sensācijas: kad domājām par savu vēlēšanu kampaņu, vadlīnijas mēs ieraudzījām ļoti dabiski, jo mēs zinām, kas mēs esam, ko esam darījuši un ko gribam sasniegt. Mēs nemēģināsim būt skaļāki par skaļajiem, mēs iesim ar pārliecību, kas pamatota reālās idejās un darbos. Tas tomēr ir spēcīgāk nekā sakāpinātas emocijas.
- Ko reāli piedāvāsiet vēlētājiem?
- Atskatoties uz pēdējiem četriem gadiem, ir daudz ar ko lepoties. Tās ir mūsu cīņas par demogrāfijas jautājumiem, pabalsti ģimenēm ar bērniem. Tur gan vēl daudz darāmā. Ir vēl uzdevumi aizsardzības jomā, jāsakārto iepirkumu sistēma, jāstiprina Nacionālie bruņotie spēki. Ir ilgtermiņa aizsāktas lietas, piemēram, ir beidzot panākta vienošanās par pāreju uz izglītību valsts valodā. Taču tikai tad, ja būsim koalīcijā, šī pāreja uz valsts valodu notiks reāli. Pretējā gadījumā var atkāpties no solījumiem, kā tas līdz šim nereti ir bijis. Tieši tāpēc mēs esam vajadzīgi koalīcijā, lai, pirmkārt, turpinātu paplašināt mūsu prioritātes, kuras jau esam aizsākuši realizēt, otrkārt - lai turpinātu bloķēt to negatīvo, kas nāk no citiem politiskajiem spēkiem, piemēram, imigrācijas lobijs, termiņuzturēšanās atļaujas utt. Teju katru nedēļu koalīcijas padomē esam kaut ko apturējuši vai mainījuši. Ja mēs šobrīd nebūtu valdībā, Latvija būtu citāda.
- Bet, raugi, Saskaņas parlamenta frakcija iesniegusi Satversmes tiesā prasību, apstrīdot Izglītības likuma grozījumu, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, jo tāda rīcība krasi sašaurināšot mazākumtautību valodu izmantošanu.
- Saskaņa cīnās par savu elektorātu... Daudzi krievvalodīgie uzskata, ka Saskaņa palikusi pārāk piekāpīga. Tomēr domāju, ka Satversmes tiesā viss būs kārtībā, jo tik unikāla situācija kā Latvijā - ar divvalodīgo izglītību - manuprāt, nav nekur. Un drīzāk šī situācija ir absurda un antikonstitucionāla. Domāju, Saskaņai nav nekādu izredžu kaut ko panākt Satversmes tiesā.
- Pēdējā socioloģiskā aptauja liecināja, ka partija KPV LV jūs apsteidz par 0,2 procentpunktiem. Kas, jūsuprāt, ir izraisījis šādu popularitātes kāpumu?
- Pirmām kārtām nostrādāja tas, ka KNAB aizturēja Kaimiņu. KPV LV labi izmantoja šo gadījumu, lai parādītu sevi kā cietējus. Un ir cilvēki, kurus tas uzrunā un kuriem šķiet, ka valsts - tas ir kaut kas ļoti netaisnīgs un visi, kuri cieš, tie ir labie un pareizie. Domāju, ka jau pēc pāris mēnešiem redzēsim, ka šai partijai nebūs viegli noturēt vēlētāju atbalstu. Aptaujas vajag vērtēt ilgtermiņā, jo viena mēneša anomālija ne par ko vēl neliecina. Ilgtermiņā mūsu reitings ir stabils, pat par spīti tam, ka šobrīd notiek uzbrukumi visām partijām, kuras ir pie varas. Reitingos nav vērojams dramatisks kritums, mēs turamies sešu līdz astoņu procentu robežās, kas pēc vēlēšanām izrādās krietni augstāki. Bet tas, protams, nenozīmē, ka šobrīd var priecāties un atpūsties.
- Jūsu tuvākie konkurenti - KPV LV - šobrīd rekrutē savās rindās diezgan interesantus indivīdus: gan dziedātāju, gan zivrūpniecības pārzinātāju, arī sportisti nav aizmirsti. Kāds ir jūsu vēlēšanu saraksts? Ir jaunas sejas?
- Mums ir jauni cilvēki, bet mūsu gadījumā izvēle notiek dabiskāk, ilgtermiņa sadarbības rezultātā. Ar dopingu, protams, ātri var panākt augstu rezultātu, bet pēc tam var nākties ciest. Atceramies Zatlera partiju: tur arī bija savākta zvaigžņu komanda, kura pēc vēlēšanām pašķīda. Arī Artuss Kaimiņš Saeimā ievilka virkni cilvēku, kas vēlāk viņu atstāja vienu. Ko viņš ievilks Saeimā šoreiz? Laba komanda, kas ar izpratni sastrādājas gadiem ilgi - tā ir īstā māksla, nevis zvaigžņu pievilināšana uz īsu brīdi. Mēs tiešām esam droši, strādājot komandā un zinot, kādas vērtības mums ir svarīgas. Viedokļi niansēs var atšķirties, tomēr komanda turas par spīti visam, un tas ir mūsu pluss.
- Bet ja nu notiek pats briesmīgākais un balsis sadalās tā, ka koalīciju var izveidot, piemēram, Saskaņa un KPV LV - kas būs tālāk?
- Negribu pat to modelēt... Es zinu, ka šāds risks eksistē, taču tas man šķiet psiholoģiski nepareizi - kamēr notiek vēlēšanu kampaņa, mums ir jāiet uz maksimālo rezultātu, kuru varam dot no savas puses, ir jāpaļaujas uz vēlētāju apzinīgumu un spēju izvērtēt. Domāju, ka zaļzemnieki arī saprot, ka, atkāpjoties no solījuma neiet koalīcijā ar Saskaņu, viņu būs politiskie pašnāvnieki. Modelēt var dažādi, bet vairākums ir jānotur. Vēl viena lieta ir tā, ka Saskaņa zaudē savu elektorātu.
- Kāpēc jūs tā domājat?
- Etniski demogrāfisku faktoru dēļ. Katrās vēlēšanās paliek arvien mazāk krievvalodīgo vēlētāju. Saskaņa ir centusies piesaistīt jaunus latviešu vēlētājus, tomēr, man šķiet, tas nav izdevies. Pētera Sproģa gadījums to skaidri parādīja: Saskaņa cerēja, ka tā būs īstā kārts, lai izdotos piesaistīt latviešus. Bet Sproģis pats saprata savu kļūdu un atkāpās. Vēl vienu tādu «piegājienu» Saskaņa nedabūs gatavu. Cilvēki arī redz to, kas notiek Rīgas domē.
- Jūs koncentrējaties uz pozitīvo kampaņu. Taču politiskajās aprindās dzirdams, ka septembrī vienas otras partijas melnā kampaņa kļūs vēl melnāka: esot gaidāms viens vai pat vairāki avīžu speciālizdevumi, kuros tiks atklāti «fakti» par dažādām partijām - ar nolūku «pierunāt» cilvēkus balsot, piemēram, par KPV LV.
- Sabiedrībā klīst dažādas baumas. No tām lielākā daļa gan nerealizējas. Mēs uz baumām nekoncentrējamies: ja no visiem draudiem baidīsimies, mums neatliks laika darbam. Bet - jā, mēs esam gatavi, ka mūs sitīs kā vienīgo Maskavai nepakļāvīgo partiju. Var pajautāt, kāpēc šie «taisnības cīnītāji» neuzbrūk Saskaņai. Un vēl: no kurienes tiks ņemts finansējums šādu avīzes speciālizlaidumu nodrukāšanai un izsūtīšanai pa pastu? Tie nav lēti pakalpojumi. Bet mūsu pusē ir patiesība, uz to balstīsimies.
- Pret Nacionālās apvienības priekšsēdētāju Raivi Dzintaru ir jau vērsti konkrēti uzbrukumi, apsūdzot viņu naudas pieņemšanā no maksātnespējas administratoriem un lielu naudas summu saņemšanā caur biedrību Sargi Latviju un valodu. Ja tie ir apmelojumi, kāpēc nevēršaties pret tiem aktīvāk?
- Ikreiz, kad mums uzbrūk, gribas tūdaļ atbildēt. Bet pret mums vērstu provokāciju mērķis ir nostiprināt vēlētāju apziņā kaut kādu stāstu. Uz to paļaujas apmelotāji. Mēs taču redzam, kā strādā viltus ziņu izplatītāji. Ne velti tāpēc esam vērsušies Drošības policijā. Ir taču kāda robeža, pēc kuras melnā kampaņa iegūst tādas aprises, kurām jau ir nepieciešams drošības iestāžu izvērtējums. Visi melīgie uzbrukumi Nacionālajai apvienībai ir daļa no hibrīdkara.
- Protams, nacionālā ideja un mērķis - latviska Latvija - ir jūsu apvienības pamatā. Bet ir vēl daudzas citas lietas, kas uztrauc cilvēkus, piemēram, dažādi laupītājtarifi OIK izskatā vai tāds pats laupītājnodoklis - NĪN. Ko ar tiem domājat darīt?
- Ideja, ka jāatbalsta zaļā enerģija, ir laba. Bet tur «ielika» arī dabasgāzi, un sanāk, ka kopā ar zaļo enerģiju mēs atbalstām arī Gazprom. Tā ir galvenā problēma. Reformām ir jābūt tādām, kas nostiprina Latvijas enerģētisko neatkarību. OIK ieinteresētās personas «spiež» uz tiesisko paļāvību, bet tas ir arī jautājums par amatpersonām: cik ilgi var nerisināt šo problēmu? Attiecībā uz NĪN: mēs esam rosinājuši ieviest trīs komponenšu modeli, kur samaksa par īpašumu būtu adekvāta. Bet, ja mēs solām kaut ko, kas ietekmēs budžetu, mums jāskatās uz kontekstu. Šī gada budžetā bija jāpanāk fundamentālas lietas dzimstības veicināšanas un aizsardzības pasākumiem. Tas, ko Nacionālā apvienība panāca, bija, ka NĪN pieaugumu līdz 2020. gadam apturēja. Bet bez reformas neiztikt.
- Kas ir tas, ko jūs uzskatāt par nepaveikto iepriekšējā sasaukuma laikā? Saredzat kādas kļūdas partijas darbībā?
- Kādu fundamentālu kļūdu nesaskatu. Visbiežāk kļūdas rodas niansēs vai komunikācijā, kad kaut kas ir pārprasts vai kāds ir izteicies neprecīzi, ko pēc tam izmanto pret mums. Kopumā mēs uz šo kampaņu ejam ar tīru sirdsapziņu, jo ar savām 17 parlamenta vietām esam izdarījuši tuvu maksimāli iespējamajam: esam izpildījuši 80% no solītā.
- Ēriks Stendzenieks nesen izteicās, ka sliktākais, kas ar Latviju ir noticis - tā ir Nacionālā apvienība. Viņš jums inkriminēja nacionālās pašapziņas neveicināšanu. Kā tad tā?
- Izlasīju to viņa rakstiņu. Ir cilvēki, kuros vienkārši jābeidz klausīties. Mēs taču zinām, ar kādiem politiskajiem smagsvariem viņš strādājis. Viņš prot izdomāt fantastiskas tēzes. Ir pieredzēti dažādi gājieni no PR profesionāļiem, bet esam to visu pārdzīvojuši.
- Arī žurnālists, Nila Ušakova (Saskaņa) bijušais preses sekretārs Sandris Točs draudēja, ka «jūs vairs nebūsiet koalīcijā, tūdaliņi».
- Šie draudētāji vairs neslēpjas. Saskaņas plāns nokļūt valdībā ir izkristalizējies. Ir partijas, kuru uzdevums ir uzbrukt visām pārējām partijām, lai radītu strupceļu latviskas koalīcijas izveidei. Ir viena partija - «konservatīvie» - kuru uzdevums ir nostāties principiālā pozīcijā: mēs neiesim ar «oligarhiem», neiesim ar NA... Ir jautājums par to, cik tuvu 51% procentam pietuvosies tā vai cita koalīcija - latviskā vai Saskaņas. Tas ir konteksts, kas jāredz vēlētājiem, un tā būs reālā situācija pēc vēlēšanām, nevis emocionāli sakāpinātas frāzes vai stāsti par šaudīšanos pie mājām... Ja Saskaņai būs iespēja veidot valdību, radīsies būtiski jautājumi: vai mēs joprojām būsim NATO, vai tiksim atrauti no Eiropas telpas utt.
- Ir izskanējis arī tāds viedoklis: KPV LV atbalstītāji - sevišķi ārvalstīs - balsos par minēto partiju tādēļ, lai šeit, Latvijā, paliktu sliktāk. Taču no aptuveni 300 000 Latvijas pilsoņu, kuri dzīvo ārzemēs, vēlēšanās piedalās vien kādi 17 000 cilvēku.
- Esmu piesardzīgs ar motīvu piedēvēšanu kādam konkrētam balsotāju lokam. Bet nešaubos, ka daļa no viņiem ir Latvijas patrioti. Daudzi apgalvo: es gribu, lai Latvijā kaut kas mainās. Uz kuru pusi - tas vēl ir jautājums. Tas, ko mēs gribētu: lai cilvēki aizdomājas par konsekvencēm, proti, vai minētā partija spēj piedāvāt kaut ko konstruktīvu. Līdz šim tas nav pierādījies.
- Par tiem LR pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs, nereti dzirdēts skarbs spriedums: ja tu esi aizbraucis no Latvijas, tad kādas tev ir tiesības kaut ko lemt par tiem, kuri te palikuši?
- Var spriest dažādi. Daudziem no šiem cilvēkiem ir radinieki Latvijā, daudzi cer atgriezties dzimtenē. Stāsti ir dažādi, bet es gribu, lai cilvēki saprot: ja viņi nobalsos par KPV LV, kas principā sadarbojas ar tiem pašiem, kuru dēļ daudzi ir aizbraukuši no Latvijas, ar to nekas nebūs glābts. Ja cilvēki balsos par šo partiju, viņiem nāksies uzņemties vismaz morālu atbildību par to, kas notiks pēc tam.
- Ko jūs redzat kā savus sabiedrotos, kad iekļūsiet Saeimā?
- Mūsu absolūti konkrētā sarkanā līnija ir Saskaņa, to esam pateikuši. Labs koalīcijas kodols ir izveidojies - ZZS un mēs. Protams, vienmēr gribas, lai mūsu programmas punkti tiktu realizēti pēc iespējas vairāk. Jautājums ir par trešo partneri. Vienotībai šobrīd iet ļoti grūti, un tai arī nav stāsta, ko piedāvāt vēlētājiem. Iespējams, ka trešais partneris varētu būt Attīstībai/PAR...
- Liberālā partija kopā ar izteiktiem konservatīvajiem?
- Līdzīgi kā Vienotības gadījumā - daudzi par viņiem nobalsos pāris līderu dēļ, piemēram, Pabrika un Pavļuta dēļ. Pēc tam visi ieraudzīs, ko līderi ir ievilkuši sev līdzi Saeimā. Protams, man šobrīd grūti iedomāties mūsu sastrādāšanās formu. Līdzīgi ir ar Jauno konservatīvo partiju (JKP): mēs nekad neesam teikuši kategorisku nē sadarbībai ar JKP, savukārt no savas puses viņi ir izdarījuši maksimumu, lai neviens ar viņiem negribētu sadarboties. Mēs esam gatavi maksimāli piekāpties valstisku interešu dēļ, bet viņi valstiskās intereses pakārto savai personiskajai atriebībai vai izdevīgumam. Stāsts par nākamo koalīciju var sanākt diezgan skumjš. Bet patiesībā ir žēl par valsti, jo ir jārisina ļoti svarīgi jautājumi jau nākamās simtgades sākumā, un būtu slikti, ja tos upurētu nevalstisku interešu vārdā.