VĒLĒŠANAS 2018: Lielākā konkurence uz 13. Saeimu – Latgalē

Kopumā uz 13. Saeimas 100 deputātu mandātiem pretendē 1461 kandidāts jeb 14,6 deputāti uz vienu Saeimas mandātu. Taču sīvākā cīņa izvērsusies vēsturiski Saskaņai un tās priekštečiem labvēlīgāk noskaņotajā vēlēšanu apgabalā Latgalē. Tajā uz vienu no šim vēlēšanu apgabalam atvēlētajiem 14 mandātiem pretendē 15,5 deputāti.

Saskaņā ar likumu Centrālā vēlēšanu komisija katrā no pieciem vēlēšanu apgabaliem ievēlamo deputātu skaitu aprēķina, balstoties uz to iedzīvotāju skaitu. Iekšzemes migrācijas un valsti pavisam pametušo dēļ Rīga aizvadītajos četros gados guvusi vēl lielāku mandātu skaitu. Pirms četriem gadiem Rīgas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēti 32 deputāti, bet 13. Saeimas vēlēšanās tai atvēlēti jau 35 mandāti. Savukārt Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaits sarucis. Iepriekšējās vēlēšanās vidzemniekiem tika uzticēta 26 deputātu ievēlēšana, bet šoruden tie ievēlēs 25.

Zemgales vēlēšanu apgabalā joprojām ievēlēs 14 deputātus, bet Latgalē iepriekšējo 15 deputātu vietā ievēlēs 14. Arī Kurzemē ievēlamo deputātu skaits sarucis par vienu. Tur ievēlēs 12 deputātus.

Tradicionāli Latgales vēlētāju simpātijas piederējušas Saskaņai jeb tās iepriekšējām formām, un vismaz trīs aizvadītajās vēlēšanās šīs simpātijas nav spējusi iedragāt neviena jaunā partija, kas citos vēlēšanu apgabalos bijusi krietni veiksmīgāka. Tā iepriekšējos trīs sasaukumos Saskaņa vienreiz guvusi sešus un divas reizes astoņus mandātus, kamēr tuvākie konkurenti Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība ne vairāk par trim mandātiem. Spēku balansu 11. Saeimas vēlēšanās nespēja mainīt arī Zatlera Reformu partija, kas citos vēlēšanu apgabalos bija ļoti veiksmīga, bet ne Latgalē.

Līdzīga tendence vērojama arī lielākajā - Rīgas vēlēšanu apgabalā, kurā šogad izveidojusies vismazākā konkurence par vienu Saeimas mandātu. Arī šeit Saskaņa ir nenoliedzama favorīte un aizvadītajās trīs vēlēšanās nav ieguvusi mazāk par 12 mandātiem, kamēr augstāko konkurentu sasniegumu uzrādījusi Vienotība ar deviņiem mandātiem.

Likums paredz, ka Saeimas vēlēšanās kandidējošie saraksti katrā vēlēšanu apgabalā var pieteikt par trim kandidātiem vairāk nekā apgabalam piešķirti mandāti.

Uzskata, ka spēja pieteikt pilnu sarakstu liecina par partijas briedumu un biedru skaitu. Taču ne vienmēr partijas spēj iesniegt pilnus sarakstus.

Arī šajās vēlēšanās ir politiskās organizācijas, kas nav atradušas pietiekami lielu skaitu cilvēku, kas būtu gatavi kandidēt. Tā par vienu kandidātu mazāk ir Latvijas Reģionu apvienībai, kas sevi cenšas pozicionēt kā lielu un spēcīgu reģionālo spēku. Savukārt Saskaņai pietrūkst trīs kandidātu. Tajā zināmā mērā vainojama partijas vēlme piesaistīt jaunus personāžus, kas līdz šim nav bijuši saistīti ar partiju, ko nereti dēvē par prokremlisku. Atceramies kaut partijas kandidātu uz Valsts prezidenta amatu Pēteri Sproģi, kas bija gatavs kandidēt Vidzemes vēlēšanu apgabalā, bet neizturēja sabiedrības kritiku par piesliešanos Saskaņai un atteicās no dalības vēlēšanās pavisam.

Taču ir arī pundurpartijas, kurām nav ne mazāko izredžu pārvarēt liktenīgo piecu procentu barjeru, bet to veidotāji ik pēc četriem gadiem shēmo jaunas kombinācijas un partijas, lai vismaz piedalītos četrgades lielākajā politiskajā notikumā. Piemēram, Latvijas centriskā partija visos piecos vēlēšanu apgabalos pieteikusi vien 22 kandidātus. Ir arī kuriozi, kas apliecina šādu partiju nenopietno attieksmi pret vēlēšanām. Proti, partijas Par alternatīvu pārstāvji uz Centrālo vēlēšanu komisiju atnesa sarakstu ar 74 deputāta amata kandidātiem, taču atbildīgās personas nebija pievērsušas uzmanību tam, ka tieši puse kandidātu nebija parakstījuši savas anketas. Tādēļ, sekojot likuma prasībām, Centrālā vēlēšanu komisija šos kandidātus no saraksta svītroja.

13. Saeimas vēlēšanām pieteiktie īsākie partiju saraksti

Latvijas centriskā partija 22

Par alternatīvu 35

LSDSP/KDS/GKL 66

Latviešu nacionālisti 70

Rīcības partija 75

Latvijas krievu savienība 83

Avots: CVK

Par vienu no pilsoniskās sabiedrības jājamzirdziņiem, runājot par Saeimas sastāvu, jau ilgāku laiku kļuvusi dzimumu līdztiesība un tas, cik sieviešu ir katrā Saeimas frakcijā. Piemēram 12. Saeimā tika ievēlētas tikai 20 sievietes, kas dažiem deva iemeslu šausmināties par varaskārīgajiem vīriešiem, kuri neļauj sievietēm sevi realizēt politikā.

Līdzīgu dzimumu attiecību var prognozēt arī 13. Saeimā, jo no visiem kandidātiem tikai 31,8% ir sievietes. Taču, vērtējot katru partiju atsevišķi, var secināt, ka dažas dzimumu līdztiesībai pievērsušās nopietnāk par pārējām. Tiesa, jāatgādina, ka šī gadsimta viena no spēcīgākajām politiķēm - bijusī Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ir pārliecināta, ka politikā dzimumam nav nozīmes - visu izšķir prasmes.

Tā partijas ar vislielāko sieviešu īpatsvaru kandidātu sarakstos ir Progresīvie un Latvijas krievu savienība - 42,2 procenti. Bet visvīrišķīgākā ir sīkpartija Par alternatīvu, kuras sarakstos 20 procenti ir sieviešu.

Sieviešu īpatsvars 13. Saeimas vēlēšanām pieteiktajos sarakstos (%)

Progresīvie 42,2

Latvijas krievu savienība 42,2

LSDSP/KDS/GKL 39,4

Jaunā konservatīvā partija 37,4

Attīstībai/Par! 37,4

No sirds Latvijai 34,6

Latviešu nacionālisti 34,3

Nacionālā apvienība 29,6

Rīcības partija 29,3

Jaunā Vienotība 27,8

Saskaņa 27,7

Latvijas Reģionu apvienība 27,7

Latvijas centriskā partija 27,3

KPV LV 27

Zaļo un zemnieku savienība 21,7

Par alternatīvu 20

Avots: CVK

Sabiedrība un arī politiķi aizvien skaļāk runā par jauniešu iesaistīšanu politikā, un šajā sasaukumā pat bijuši mēģinājumi panākt, ka groza valsts finansējuma kārtību partijām tā, lai finansējuma apjoms būtu atkarīgs no jauniešu piesaistīšanas intensitātes. Taču realitātē partijas, šķiet, nespēj radīt pietiekami interesantu piedāvājumu, kas uzrunātu jaunus cilvēkus. Neraugoties uz to, vidējais kandidāta vecums šajās vēlēšanās ir 46,5 gadi, bet vecākās partijas gods piešķirams Latviešu nacionālistiem, kuru vidējais kandidāta vecums 56,9 gadi, bet jaunākās - Progresīvajiem, kuru kandidātu vidējais vecums apstājies pie 38,3 gadu sliekšņa.

13. Saeimas vēlēšanām pieteiktās vecākās partijas (kandidātu vidējais vecums)

Latviešu nacionālisti 56,9

Par alternatīvu 55,5

LSDSP/KDS/GKL 51,7

Latvijas krievu savienība 51,2

Zaļo un zemnieku savienība 50,8

Rīcības partija 48,8

Saskaņa 46,6

Nacionālā apvienība 46,5

Jaunā Vienotība 46,4

Jaunā konservatīvā partija 46,2

Latvijas reģionu apvienība 46,1

No sirds Latvijai 45,5

Latvijas centriskā partija 44,4

Attīstībai/Par! 40,6

KPV LV 40,1

Progresīvie 38,3

Avots: CVK

Atrunājoties no pārmetumiem par jaunās paaudzes nelaišanu politikā, pieredzējušie deputāti nereti skaidro, ka jaunība ne vienmēr garantē spēju iedziļināties un izprast likumdošanas procesus, ko darīt palīdz augstākās izglītības iestādēs asināts prāts. Ja ņem vērā, ka lielākais augstākās izglītības īpašnieku īpatsvars ir Nacionālās apvienības sarakstā, kuras saknes sniedzas vēl laikā, kad par Latvijas brīvības atgūšanu tikai cīnījāmies, tam var piekrist. No apvienības sarakstā iekļautajiem kandidātiem 93% ir augstākā izglītība. Viszemākais šis rādītājs ir Latvijas centriskajai partijai - 54,5 %. n

13. Saeimas vēlēšanu izglītotākie partiju saraksti (% kandidātu ar augstāko izglītību)

Nacionālā apvienība 93

Attīstībai/Par! 90,4

Zaļo un zemnieku savienība 90,2

Latvijas Reģionu apvienība 88,6

Jaunā Vienotība 87,8

Progresīvie 80

Jaunā konservatīvā partija 87

Saskaņa 85,7

KPV LV 75,5

Latvijas krievu savienība 72,3

LSDSP/KDS/GKL 69,7

No sirds Latvijai 61,5

Latviešu nacionālisti 60

Par alternatīvu 57,1

Rīcības partija 56

Latvijas centriskā partija 54,5

Avots: CVK