PĒC VĒLĒŠANĀM: LRA plinti krūmos nemetīs
13. Saeimā iekļuvušās trīs jaunās partijas ne tikai krietni paretinājušas līdzšinējo varas partiju sarakstus, bet arī pilnībā no parlamenta izstūmušas divas politiskās organizācijas. Viena no tām vēl negrasās mest plinti krūmos, bet par otras nodomiem iegūt ziņas neizdodas.
Iekļūt Saeimā neizdevās Latvijas Reģionu apvienībai (LRA), kas 12. Saeimas laikā ne tikai zaudēja Artusu Kaimiņu, kura dēļ partija vispār iekļuva Saeimā, bet savās rindās uzņēma vairākus deputātus, kas pameta partiju, no kuras saraksta tie tika ievēlēti parlamentā. Tajā skaitā arī kādreizējo Vienotības pārstāvi Edvardu Smiltēnu, kuru kā atpazīstamāko un pieredzējušāko politiķi organizācija virzīja arī premjerministra amatam.
LRA tā arī neizdevās realizēt savas ambīcijas. Organizācijai neizdevās pārsniegt piecu procentu robežu - vēlētāju atbalsta skaitītājs apstājās pie 4,14 procentu atzīmes. E. Smiltēns uzskata, ka neveiksme izskaidrojama ar to, ka partijai bija pārlieku maz līdzekļu kampaņas finansēšanai, un nevienlīdzīgo sabiedrisko mediju attieksmi. Politiķis atgādina, ka partijai nācās tiesāties ar Latvijas Televīziju, lai tā tiktu uzaicināta uz premjerministra amata kandidātu debatēm. Ar līdzīgu attieksmi LRA sadūrusies visu priekšvēlēšanu laiku, saka E. Smiltēns.
Par savu nākotni LRA spriedīšot nākamnedēļ, taču E. Smiltēns, kas strādā organizācijas valdē, uzskata, ka partijai ir potenciāls atdzimt no pīšļiem, jo tā pēc aizvadītā gada pašvaldību vēlēšanām joprojām ir spēcīgi pārstāvēta reģionos. LRA izdzīvošanu nedaudz atvieglos arī tas, ka tā vismaz sasniegusi divu procentu barjeru. Politisko organizāciju finansēšanas likums nosaka, ka katrai partijai, kas vēlēšanās ieguvusi vismaz divu procentu vēlētāju atbalstu, par katru vēlētāju ik gadu līdz nākamajām vēlēšanām pienākas 0,71 eiro. LRA tas nozīmē, ka gadā tā no valsts saņems 24,8 tūkstošus eiro.
E. Smiltēns uzskata, ka partijai nenāktu par ļaunu arī mainīt tās struktūru, kas neļauj organizācijai operatīvi reaģēt uz notikumiem. Viņaprāt, LRA vajadzētu nostiprināt varas vertikāli, nosakot, ka augstākā lēmējinstitūcija ir kongress, kas ievēlē partijas valdi. Pašlaik LRA augstākā lēmējinstitūcija ir pārstāvju sapulce - apvienībā iekļauto partiju iecelti pārstāvji - kas ievēlē valdi.
Otra no Saeimas izstumtā partija ir bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas dibinātā No sirds Latvijai. Iespējams, ka partijas līdere apzinājās, ka tai nav izredzes atkārtot 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus, jo I. Sudraba priekšvēlēšanu laikā pat izvēlējās doties uz kādu konferenci Krievijā, nevis piedalīties priekšvēlēšanu debatēs. Par to, ka organizācija zaudējusi interesi arī tās atbalstītājos, liecina kuslais ziedotāju atbalsts. Pirms 12. Saeimas partijai tika saziedots vairāk nekā pusmiljons eiro, taču visas 12. Saeimas laikā ziedojumu apjoms nesasniedza pat 150 tūkstošus eiro, bet 2018. gada laikā partijas kasē ieripojuši vien 125 eiro.
Ņemot vērā, ka No sirds Latvijai vēlēšanās neguva pat procentu atbalsta, tai iet secen arī valsts finansējums, tāpēc, par spīti tam, ka ar I. Sudrabu Neatkarīgajai neizdevās sazināties, var pieņemt, ka partiju tuvākajā laikā gaida pašlikvidācijas process.