Kāds varētu būtu ministru sadalījums starp partijām Bordāna veidotajā valdībā?

TIECIET NU GALĀ. Vairākkārt zūdījies par neapmierinošo jaunās valdības veidošanas procesu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjerministra amatam nu nominējis Jāni Bordānu, kuram valdības veidošanai dotas divas nedēļas © Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Valsts prezidenta nomināciju premjerministra amatam ieguvušajam Jaunās Konservatīvās partijas priekšsēdētājam Jānim Bordānam jau tā sarežģīto jaunās valdības veidošanas procesu vieglāku nepadarīja līdz šim uzticamākais sabiedrotais – KPV LV līderis Aldis Gobzems, kurš īsi pēc prezidenta paziņojuma asi kritizēja potenciālo koalīcijas partneri Attīstībai/Par!, kuras veidotā valdībā partija nekādi nespētu strādāt.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien bija pie sevis aicinājis Jāni Bordānu, Arti Pabriku (Attīstībai/Par!) un Aldi Gobzemu, lai iepazīstinātu viņus ar savu lēmumu par to, kam uzticēt valdības veidošanu.

Tikšanās neilga pat 20 minūšu, kad trīs potenciālo nominantu pavadībā prezidents iznāca pie medijiem, lai darītu zināmu savu izvēli. Prezidents atkārtoja, ka joprojām ir neapmierināts ar to, ka mēnesi pēc vēlēšanām partijas nav spējušas vienoties par valdības aprisēm, un, nominējot J. Bordānu, piekodināja, ka viņam dotas tikai divas nedēļas, lai panāktu vienošanos ar nākamajiem partneriem. J. Bordānam ar šo uzdevumu netiekot galā, viņa kandidatūra tikšot atsaukta un sarežģītais uzdevums uzticēts nākamajam kandidātam.

Pats J. Bordāns uzskata, ka viņa izredzes izveidot tādu valdības modeli, kuru Saeima gatava apstiprināt, ir astoņdesmit procentu. To, ka J. Bordānam ir nedalīts KPV LV atbalsts, apliecināja A. Gobzems. Savukārt A. Pabriks uz jautājumu atbildēja diplomātiskāk, norādot, ka Attīstībai/Par! ir gatava atsaukties J. Bordāna uzaicinājumam uz sarunām, kurām vajadzētu sākties jau šodien.

J. Bordānam ir pamats būt tik optimistiskam, jo gan Saeimas prezidija sastāvs, kurā, paliekot bez Nacionālās apvienības un Jaunās Vienotības atbalsta, netika ievēlēts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais Gundars Daudze, gan neoficiāli vairākkārt paustā informācija, ka Jaunajai Vienotībai svarīgākais ir saglabāt vietu valdībā, ne cīnīties par izbijušo partneru interesēm, liecina, ka J. Bordāna iecere izveidot valdību bez ZZS un Saskaņas ir realizējama. Retoriku par to, ka valdības stabilitātes vārdā tajā jāpieaicina arī ZZS, pieklusinājusi arī Attīstībai/Par!. A. Pabriks saka, ka organizācija savu viedokli par sešu partiju valdību ir saglabājusi, taču valdības sastāva noteikšana tagad ir konservatīvo prerogatīva. Valdībai bez ZZS un Saskaņas būtu 66 Saeimas deputātu mandātu atbalsts.

Tiesa, nav izslēgts, ka partijas savā starpā sakašķējas, dalot ministrijas un citus valdības tiešā pārraudzībā neesošus amatus. Proti, kuluāros mēļo, ka viens no konservatīvo sarunu vešanas instrumentiem ir saraksts ar, viņuprāt, obligāti nomaināmām valsts amatpersonām, kuru pozīcijas aizstāvēt varētu būt ieinteresēti potenciālie koalīcijas partneri.

J. Bordāns arī apliecināja, ka viņa veidotās valdības pamatā būs jau nedēļu pēc vēlēšanām piedāvātais ministriju sadalījums starp partijām.

Vienkāršāku situāciju nepadarīja arī A. Gobzems, kurš pēc tikšanās ar Valsts prezidentu asi kritizēja Attīstībai/Par!, kuras deputātu balsojuma dēļ KPV LV netika pie kārotās vietas Saeimas prezidijā. A. Gobzems atgādināja aizdomīgos, ar azartspēļu biznesu saistītos partijas sponsorus un vainoja to vecās sistēmas politiķu balstīšanā, kas ir pretrunā ar vēlētāju pausto vēlmi veidot valstī jaunu politiku. Šo iemeslu dēļ KPV LV nekādā gadījumā nevarētu piekrist darbam Attīstībai/Par! vadītā valdībā.

Jautāts, vai šāds paziņojums nesarežģīs trīspusējās sarunas, A. Pabriks norādīja, ka A. Gobzema teiktajā ir daudz nepatiesību, un atgādināja, ka priekšvēlēšanu laiks ir pagājis un līdz ar to ir jānomaina retorika.

J. Bordāns arī apliecināja, ka viņa veidotās valdības pamatā būs jau nedēļu pēc vēlēšanām piedāvātais ministriju sadalījums starp partijām. Saskaņā ar to bez premjera amata konservatīvie sev vēlētos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (VARAM) un iekšlietu ministra amatus.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu Attīstībai/Par! tiktu trīs ministrijas - Finanšu, Labklājības un Veselības ministrijas. Vēl trīs ministrijas pienāktos Nacionālajai apvienībai, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem.

KPV LV atvēlēti ekonomikas un satiksmes ministru krēsli, bet Jaunajai Vienotībai - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņi. Jāpiebilst, ka arī šeit A. Gobzemam bija nelieli iebildumi. KPV LV uzskatot, ka viņu redzējums par administratīvi reģionālo reformu ir precīzāks par konservatīvo, tādēļ partija labprāt savā pārziņā iegūtu VARAM vadītāja portfeli.

Konservatīvo redzējumā vakants joprojām ir ārlietu ministra amats, kuram varētu tikt pieaicināts kāds partijām nepiederošs diplomāts, kas jau ilgāku laiku domā par iesaistīšanos politikā.

Politika

Vakar jau rakstījām par Latvijas Republikas Saeimas 14. novembra lēmumu par jaunu regulējumu obligātās civiltiesiskās apbdrošināšanas (OCTA) likumā, kas nosaka vairākas būtiskas izmaiņas. Iedzīvotāji ar deputātu lēmumu nav mierā, it īpaši satraucoties par likuma normu, kas OCTA polises iegādi prasa arī tādām automašīnām, kas satiksmē nemaz nepiedalās.

Svarīgākais