JKP Tukuma nodaļas vadītājs atklāj partijas "spices" divkosību

CERĪBAS UN ĪSTENĪBA. JKP Tukuma nodaļas vadītājs Normunds Pildiņš partijas veidošanā iesaitījās ar lielu entuziasmu, jo lielas cerības lika uz JKP līderiem. Tomēr laika gaitā izrādījās, ka šie līderi patiesībā ir augstprātīgi un lepnīgi, turklāt viņus izrīko «kāds slepens bariņš ārpus partijas» © Ekrānšāviņš

Jaunais gads Jāņa Bordāna vadītajai Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) atnesis nepatīkamu pārsteigumu no Tukuma – par partijas «spices» īstenoto politiku, kas nekādi nesaskan ar iepriekš deklarētajiem ideāliem, pa īstam sadumpojusies partijas Tukuma nodaļa.

Šo gadu JKP Tukuma nodaļas vadītājs Normunds Pildiņš uzsāka ar publisku partijas vadītāja Jāņa Bordāna kritiku, savukārt JKP valde pagājušo piektdien (t.i., 4. janvārī) pieņēma lēmumu par N. Pildiņa atstādināšanu no amata. Tomēr šo partijas «spices» lēmumu īstenot nav iespējams, jo Tukuma nodaļas biedri nostājušies sava līdera pusē.

Cita starpā JKP mājaslapā jau vakar infomācija par partijas Tukuma nodaļas vadītāju vairs nebija atrodama.

Sarunā ar Neatkarīgo pats N. Pildiņš pauda gatavību nepadoties, atklāja partijas vadītāju divkosību un partijas iekšējo attiecību aizkulises.

Tautai nestie meli

Pildiņa konflikts ar partijas vadību apogeju sasniedza šā gada 1. janvārī pēc N. Pildiņa publiskā paziņojuma, ka partijā valda meli, kā arī prasību partijas vadītājam Jānim Bordānam atkāpties no partijas vadības. «JKP līderi mums stāstīja, ka plāns 3x500 budžetā izmaksās ne vairāk kā 500 miljonu eiro. Un mēs gājām pie tautas un ar savām mutēm nesām melus. Partijas līderi, apzinoties, ka melo, partijas biedriem un visai tautai nodeva zvērestu (gan partijas, gan Saeimas). Kaut gan viņi zināja, ka visam, ko tautai solīja, ir vajadzīgi 1,5 miljardi eiro. Un, ka tāda nauda nav un tādas nebūs... Partijas valde kopā ar Aināru Bašķi ir nolēmusi vispārēju Latvijas valsts izpārdošanu - tajā skaitā Latvenergo un Latvijas valsts mežu akciju pārdošanu fondu biržā («slēpto» pārdošanu, ko ir nosaukuši par kotēšanu biržā, labo uzraudzību un jauno amerikānisko ekonomiku),» raksta N. Pildiņš Facebook.

Partijas reakcija ilgi nebija jāgaida - piektdien valde lēma N. Pildiņu atstādināt no Tukuma nodaļas vadīšanas.

Partija uzmet

Lūgts izskaidrot, kādēļ starp viņu un partijas vadību izveidojies konflikts, N. Pildiņš Neatkarīgajai teica: «Mēs, tukumnieki, pievienojāmies partijai ar savām idejām. Cerējām - klāt pārmaiņu laiks! Veidojām nozaru darba grupas - lauksaimnieku, uzņēmēju utt. Pagāja gads, un tad, piemēram, uzņēmēju grupas idejām tika pārvilkta pāri trekna svītra. Lauksaimniecības grupai bija vienošanās ar partijas «spici» par konkrētiem cipariem, kā saimniecībām tiks sadalītas Eiropas platību maksājumu naudas. Noteicām, ka maksimālajam platību maksājumam jābūt no 60 līdz 100 tūkstošiem eiro. Es kā sīkzemnieks atbalstīju maksimālo platību maksājumu griestus - 60 000 eiro. Tā kā partijā bija arī lielzemnieki, kuri apsaimniekoja100 hektāru platības, vienojāmies par maksimāliem griestiem 100 000 eiro, bet ne vairāk. Kad partijas centrā tika apkopoti rezultāti un tie izdrukāti, parādījās skaitlis 150 000 eiro. Zvanīju [JKP biedram, zemniekam no Annenieku pagasta] Mārim Freimanim. Prasīju, kas noticis. Mēs taču visi pēc lielām diskusijām, pēc kurām pat viens otrs partijas biedrs pameta partiju, vienojāmies par ciparu - 100 000 eiro. Pēc izdrukātā sanāk, ka arī es eju pret savu saimniecību. Iznāk tā, ka mēs, lauksaimniecības darba grupas locekļi, pateicoties partijas vadībai, esam tautai nesuši melus. [JKP valdes loceklis] Krišjānis Feldmans izvairījās rādīt aprēķinus, kādēļ radies cipars 150 000 eiro. Situācija esot tāda, ka mums visapkārt esot ienaidnieki. Partija atklātībā neko nevarot rādīt, jo tad ienaidnieki kritizēšot vai arī no mums nošpikošot. Es sapratu, ka notiek vienkārša mānīšanās. Partijā darbojās arī ekonomiskā grupa, kura bija slepena, pie kuras darba mūs nepielaida, un nekādu informāciju par šīs grupas darbību mēs nesaņēmām. Tur darbojās tikai izredzēto pulciņš. Patiesībā jau mūsu partijā ir ieviesusies īsta Staļina diktatūra. Vēl tikai nešauj nost. Līdz šim vēl nevienā partijā tādu apspiestību nebiju jutis.»

Lemj ārpus partijas

Uz jautājumu, kurš partijā ir galvenais lēmumu pieņēmējs, N. Pildiņš atbildēja: «Mums partijā nenotiks nekāda iekšpartijiskā nostādņu apspriešana, kurā būs pieaicināti arī nodaļu vadītāji. Partijas darbības virzienus lemj kaut kāda neliela saujiņa. Tā pat nav partijas valde, bet gan kaut kas ārpus valdes. Tas nozīmē, ka ārpus partijas ir kāds slepens bariņš, kurš ņem un visus izrīko. Ir kādi cilvēki ārpus partijas, kuru viedokļi tiek ņemti vērā. Partijas iekšienē notiek nepārtraukta melošana un mānīšanās. Nevar saprast, kurš melo vairāk - Bordāns vai Feldmans. Viņi ir tie, kuri nosaka toni partijā. Citiem partijas biedriem ir arī viedoklis par Jutu Strīķi un Juri Juršu.

Zemkopības jautājumos es kontaktējos ar Feldmanu. Māris Freimanis bija lauksaimniecības darba grupas vadītājs. Viņš pilnībā pakļāvās augstākajai varai. Kad notika sapulces, viņš pat sapulces protokolu nerakstīja. No nepatīkamajiem jautājumiem viņš visādi mēģināja izlocīties un pat mēģināja no sava amata kratīties vaļā. Laikam ejot, iniciatīvas grupa no 14 cilvēkiem saruka uz pusi. Cilvēki saprata, ka nekas labs nav gaidāms, un aizgāja prom. Bordāns priekšvēlēšanu kampaņas laikā solīja, ka partija palīdzēs mazajiem zemniekiem, bet realitāte jau tāda nebija. Realitāte bija tāda, ka nekas nemainīsies. Kā ir, tā paliks. Viņa solījumi, ka palīdzēs mazajiem zemniekiem, bija vistīrākie meli. Pēdējā lauksaimnieku grupa sanāca pirms Jāņiem. Vairāk šīs grupas sapulces nenotiek. Kļuva zināma arī sekojoša partijas nostāja, kuru man atklāj Māris, ka mazajiem projektiem paredzēts dot 25% Eiropas naudas, lielajiem - 75%. Šos papīrus viņi man pat nav rādījuši. Viņi pat nodaļas vadītājiem nerāda nekādus partijas dokumentus. Viņi tos slēpj. Ja slēpj, tātad notiek mānīšanās, un tas nozīmē, ka kaut kas nav riktīgi.»

Tukumnieki solidarizējas

Vaicāts par savu turpmāko likteni partijā, N. Pildiņš pastāstīja: «Pēdējā mēneša laikā nonācu pie slēdziena, ka kaut kas jādara radikālāk. Nevienu atbalstītāju sev nemeklēju. Ievietoju Facebook pārdomātu paziņojumu, kurā pieprasīju Bordāna atkāpšanos. Jauns gads - jauna dzīve. Pēc pēdējās informācijas visa partijas Tukuma nodaļa ir ar mani. Partijas vadība man atsūtījusi lēmumu, ka partijas valde mani ir atlaidusi, bet partijas valde jau mani nevar atbrīvot, jo nav notikusi nodaļas sapulce par šo jautājumu. Par ko atlaists? Par to, ka esmu Facebook ievietojis paziņojumu, kurā pieprasu Bordāna atkāpšanos. Tas nozīmē, ka partijas valde pieņēmusi lēmumu mani atbrīvot no nodaļas vadītāja par to, ka esmu teicis taisnību. No nodaļas desmit cilvēkiem, kuri pastāvīgi apmeklē sapulces, esmu saņēmis septiņu cilvēku atbalstu. Pēc papīriem nodaļā esam četrpadsmit cilvēku, bet četri cilvēki sapulces sen jau kā neapmeklē. Viņi ir pateikuši, ka partijā vairs nedarbosies. Tehnisku iemeslu dēļ viņi vēl no partijas nav izslēgti. Tie ir mani atbalstītāji Tukumā, bet man tādu vēl ir arī citviet. Bet kur - tas lai paliek noslēpums.»

Atkal grib privatizēt

Uz jautājumu, vai var teikt, ka JKP Tukuma nodaļa ir izbeigusies, N. Pildiņš atbildēja: «Jā, partijai tā ir izbeigusies, bet to, ka izbeigusies pati nodaļa, - pāragri teikt. Vakarā pēc paziņojuma nopublicēšanas man piezvanīja [biedrības Demokrātiskie patrioti valdes priekšsēdētāja vietnieks] Edmunds Griģis. Mēs vienojāmies par pamieru. Viņš man atzina, ka partijā aizsākusies iekšējā šķelšanās. Viņš norādīja, ka es esot to veicinājis. Bet ko lai es cilvēkiem saku? Es skaidroju, ka valsts īpašumu - valsts uzņēmumu - akciju kotēšana biržā nozīmētu slēptu valsts uzņēmumu pārdošanu. Par to runāja arī mans vietnieks Mareks Neimanis. Viņš pameta partiju un paziņoja, ka nevar piekrist tam, kas notiek partijā - ka paredzēta tik apjomīga valsts mantas izpārdošana. Partijā jau tika virzītas domas, ka vajag privatizēt arī pašvaldību bērnudārzus. Partija pieturas pie pozīcijas, ka pašvaldībai jāpārtop vienā mazā kantorī un viss pārējais tiek pārdots. Zinu, ka partijas iekšienē vairāki cilvēki nav apmierināti ar partijas uzņemto privatizācijas kursu. Pagaidām viņi par to daudz nerunā un neprotestē. Ja tu mūsu partijā sāksi protestēt, tad tev uzreiz norādīs, ka vari iet prom. No partijas vadības puses vērojama ārkārtīga lepnība un lecīgums. Partijas līderi liek saprast, ka ir augstākas šķiras, un viņi uz zemāka ranga vadītājiem skatās no augšas. Milzīga augstprātība, milzīga lepnība. Pēc tam sākās meli. Te vairs nav nekāda cilvēciskuma.»

Vells rāvis tādu partiju!

Vaicāts, kuri partijā ir galvenie valsts uzņēmumu privatizēšanas idejas bīdītāji, N. Pildiņš norādīja: «Ainārs Bašķis, Jānis Bordāns un Krišjānis Feldmans. Pirms vēlēšanām Tukuma nodaļā notika sapulce par šiem platību maksājumu griestiem. Ieradās Krišjānis Feldmans. Cilvēki viņam vaicāja, kādēļ partija izrīkojās tā, kā nebija iepriekš runāts. Tad viņš tā klusiņām man pačukstēja: «Zinu, Normund, bet nu tāda ir tā politika.» Tad es sapratu, ka patiesībā aiz viņa stāv kaut kādi vīri, kuri viņam to liek darīt. Toreiz kašķis sākās ne pa jokam. Es uzstāju, ka nedrīkst lielajiem dot gadā 150 000 eiro. Par tādu naudu arī es ik gadu varētu sev piepirkt klāt pa kādai saimniecībai. Sapratu, ka mazo saimniecību intereses no partijas puses netiks aizstāvētas. Cirkulēja tikai meli. Man ir deviņas govis, un es apsaimniekoju 50 hektāru. Pirmajās sapulcēs mēs izvirzījām jautājumu par to, kā atjaunot Hipotēku un zemes bankas darbību. Māris Freimanis šai idejai izvairīgi pretojās. Tad mēs uzstājām stingrāk uz nepieciešamību atjaunot bankas darbību. Māris paziņoja: «Tā nav partijas līnija.» Nodaļas biedri iebilda: «Kā nav partijas līnija? Paskaidrojiet!» Iestājās klusums. Nekādas atbildes. Vārdi par partijas līniju izrādījās zīmīgi. Tie cilvēki, kuri stingri uzstāja uz šo jautājumu, pēc tam vairāk uz sapulcēm nenāca. Es šo jautājumu mēģināju virzīt turpmākajās sapulcēs. Es vaicāju - kādēļ mums jābaro zviedru bankas? Saņēmu iebildes no partijas vadības, ka mēs, latvieši, paši neko nevarot, mums visu nozagšot. Teicu, ka, ja mēs pie varas būsim godīgi cilvēki, mēs skatīsimies, lai neko nenozog, un varēsim savu banku nosargāt. Kādēļ mums visa valsts nauda, arī pensionāru nauda, jāskaita zviedru bankām, lai šī nauda no mūsu valsts aizplūst prom? Šajās sapulcēs piedalījās arī Gatis Eglītis, mūsu partijas ekonomikas «guru». Virzīju arī jautājumu par cukurfabrikas darbības atjaunošanu, bet saņēmu asu pretestību. Man pat neļāva uzsākt diskusiju par šo jautājumu. Ainārs Bašķis uz mani bija ļoti nikns, ka šo jautājumu par cukurfabriku biju pacēlis lielākā sanākšanā. Nonācu pie secinājuma, ka par šādām lietām partijā vispār nedrīkst runāt, citādi izmetīs no partijas.

Esmu bijis Jaunajā laikā, vēlāk Vienotībā. Tur neviens tev nebāza ciet muti. Tur ļāva runāt. Cita lieta, ka tur ideju nekādu nevienam nebija. Šeit viss ir savādāk. Šeit tev aizbāž muti. Bet mēs taču dzīvojam demokrātiskā valstī, ne jau kaut kādā totalitārismā. Ja tu nevari partijas sapulcē runāt un paust savu viedokli, tad vells rāvis tādu partiju. Viņi nav par mūsu valsts attīstību!»