Izšķirsies Nacionālās drošības padomes biedra Juraša liktenis
Šorīt īsi pirms Saeimas sēdes tās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vērtēs Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jauno konservatīvo partiju pārstāvošo Saeimas Iekšlietu, aizsardzības un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju, Nacionālās drošības padomes locekli Juri Jurašu, kuram tiek inkriminēta valsts noslēpuma izpaušana.
Zināms, ka atbildīgā komisija rosinās šo jautājumu iekļaut šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā. Tāpat zināms, ka atbalstīt deputāta izdošanu lēmusi Nacionālā attīstība, Attīstībai/Par!, Zaļo un zemnieku savienība un Saskaņa. Plānoto rīcību balsojumā pagaidām nav atklājuši Jaunās Vienotības, KPV LV un Jaunās konservatīvās partijas, kas postulējusi, ka iestājas par «bezkompromisa tiesiskumu», deputāti. Tiesa, zināms, ka Jaunā Vienotība līdz šim šādos balsojumos sliecas atbalstīt tiesībsargājošo iestāžu lūgumus. Taču pat tad, ja šīs trīs partijas iebilst bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieka J. Juraša izdošanai kriminālvajāšanai, to 40 deputātu balsis šo procesu apturēt nespēs.
J. Jurašs, kurš saskaņā ar prokuratūras redzējumu valsts noslēpumu atklājis, publiski paziņojot par viņam piedāvāto kukuli Latvijas dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa lietā, uzskata, ka kriminālprocess pret viņu ir politiski motivēts un balstās uz nepatiesiem faktiem.
Deputāts norāda, ka sākotnēji ierosinātais kriminālprocess tika izbeigts, jo saskaņā ar prokurora Aivja Zalužinska lēmumu viņa nodarījumā nav nozieguma sastāva, un kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumā izmantotā informācija bijusi pretrunā lietas faktiskajiem apstākļiem.
«Dezinformāciju, kas tika izmantota kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumā, radīja KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs, kuram KNAB bijušais priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks bija nodevis informāciju par man piedāvāto kukuli un kurš neko ar šo informāciju nebija darījis. Viņš maldināja Satversmes aizsardzības biroja pārstāvi, kas bija deleģēts dienesta izmeklēšanas komisijā, maldināja komisijas locekli no KNAB Juridiskās nodaļas, maldināja KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju Ilzi Jurču, kura parakstīja prokuratūrai adresētu vēstuli ar izdomātiem un sagrozītiem faktiem,» pauž J. Jurašs, kurš uzskata, ka kriminālprocess tika atjaunots, lai piesegtu KNAB vadītāju bezdarbību pēc tam, kad viņš noteiktajā kārtībā par piedāvāto kukuli bija informējis savu priekšniecību.
I. Jurčai, kas darbu KNAB pametusi pensionējoties, ir cits viedoklis par J. Juraša nodarījuma kvalifikāciju. «Es biju tā, kas parakstīja dokumentus, kas bija par pamatu kriminālprocesa ierosināšanai pret J. Jurašu. Ar pilnu atbildību varu teikt, ka viņa darbībās ir pilns šā noziedzīgā nodarījuma sastāvs (..) Parakstot dokumentus par J. Juraša prettiesisko darbību, es rūpīgi iepazinos ar visiem dokumentiem, taču, tā kā joprojām tiem, visticamāk, ir slepenības grifs, es nevaru atklāt to saturu, taču droši varu apgalvot, ka šie dokumenti pilnībā kalpo kā pierādījumi valsts noslēpuma izpaušanas faktam,» pauž I. Jurča.
J. Jurašs gan uzskata, ka I. Jurčai, parakstot dokumentus, trūcis nepieciešamo iemaņu un viņa bijusi spiesta paļauties uz darbinieka, kas nereaģēja uz J. Juraša ziņojumu par piedāvāto kukuli, sniegto informāciju.
«Viņa, mazākais, ir paļāvusies uz dienesta izmeklēšanas komisijas slēdzienu, kurā galvenais bija cilvēks, kam tika nodots mans ziņojums [par piedāvāto kukuli] izpildei, bet kurš neko nebija darījis. Mazākais - paļāvās, jo viņai pašai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu nav bijusi darīšana ar operatīvās darbības likumu un, dabīgi, viņai nav nepieciešamo iemaņu,» saka J. Jurašs, kurš pieļauj, ka atbildīgais darbinieks šādi vēlējies novērst uzmanību no paša bezdarbības.