Pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko jau trešo nedēļu neveiksmīgi cenšas iegūt Saeimas atļauju strādāt Pieprasījumu komisijā. Mēģinājumi gan atduras pret koalīcijas pārliecību, ka viņa joprojām nav sarāvusi saites ar parlamenta lielāko frakciju – Saskaņu. Tiesa, deputātei, visticamāk, jau ir citi sadarbības partneri
J. Stepaņenko, kura strādā otrajā Saeimas sasaukumā pēc kārtas, 13. Saeimā, tāpat kā 12. Saeimā, iekļuva, līdzīgi citiem Saskaņas partneriem no partijas Gods Kalpot Rīgai, balotējoties no Saskaņas saraksta.
Jau 12. Saeimas sasaukuma laikā viņai izvērtās konflikts ar Saskaņas frakciju. Lai to atrisinātu, tika panākta vienošanās, ka deputāte nepiedalās Saskaņas frakciju sēdēs un dažos gadījumos ir atbrīvota no pienākuma ievērot frakcijas disciplīnu Saeimas balsojumos. Taču frakcijas priekšsēdētāja vietnieka posteni saglabāja visu sasaukuma laiku.
Konflikts ar Saskaņas frakcijas vadību turpinās arī 13. Saeimā, taču šoreiz tas tika risināts citādi. Jau pirmajās jaunās Saeimas darba dienās politiķe kļuva par 13. Saeimas pirmo neatkarīgo deputātu. Pati deputāte uzsver, ka juridiski ne brīdi nav bijusi frakcijas deputāte un par tās locekli nekļuva, jo to liedzis frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Vienlaikus Saskaņa neatteica viņai savu atbalstu un palīdzēja kļūt par Saeimas Juridiskās un Eiropas lietu komisiju locekli.
Taču tagad J. Stepaņenko izdomājusi, ka daudz labāk Latvijas tautai viņa spēs kalpot Saeimas Pieprasījumu komisijā, kuras varā ir noteikt to, cik bieži un kādā formā uz paklāja tiek izsaukti ministri. Komisija var rosināt arī ministru demisiju.
Opozīcijā esošā Saskaņa un Zaļo un zemnieku savienība atbalsta J. Stepaņenko vēlmi mainīt komisijas, taču tam kategoriski iebilst koalīcijas partijas.
Piemēram, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars atgādināja, ka deputātu izvietošana pa komisijām ir sarežģīts, kompromisus paģērošs pasākums un ne visu deputātu vēlmes var ievērot. «Nevar būt tā, ka tajā brīdī, kad piespiedu kārtā vai brīvprātīgi deputāts aiziet no savas frakcijas un kļūst par neatkarīgo, tad viņš var izpildīt visas savas vēlmes (..) Tā ka nav šādu tiesību. Un nepārvērtīsim šo situāciju absurdā un turpināsim darbu,» teica deputāts.
Savukārt Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, skaidrojot, ka Saeimas komisiju veidošanā, balstoties frakcijās esošo deputātu skaitā, tiek ievērots proporcionalitātes princips, norādīja, ka J. Stepaņenko joprojām tiek uztverta kā Saskaņas frakcijai ja ne juridiski, tad de facto piederīga. Tādēļ, ļaujot viņai mainīt komisijas, šis proporcionalitātes princips tiktu apdraudēts un komisijā palielināta Saskaņas ietekme. J. Stepaņenko vēlmes atbalstīšana nozīmētu, ka Saskaņa varētu lemt arī par citu deputātu izstāšanos no frakcijas, lai nodrošinātu sev lielāku pārstāvniecību kādā komisijā, izriet no A. Latkovska teiktā.
Taču šķiet, ka A. Latkovskis, vērtējot J. Stepaņenko lojalitāti, kļūdās. Kopš no KPV LV tika izslēgts Aldis Gobzems un viņa pēdās drīz sekos vēl četri KPV LV deputāti, kuri Saeimas balsojumā neatbalstīja Krišjāņa Kariņa valdību, J. Stepaņenko tuvinājusies šiem deputātiem. Turklāt KPV LV iekšējās opozīcijas piecnieks un J. Stepaņenko de facto jau uzskatāmi par atsevišķu frakciju, jo deputāti kopīgās sanāksmēs koordinē savu rīcību. Tādēļ var pieņemt, ka J. Stepaņenko vēlas stiprināt šī spārna ietekmi Pieprasījumu komisijā, kuru vada KPV LV iekšējā opozicionāre Linda Liepiņa.
Te gan jāpiebilst, ka Pieprasījumu komisijas nākotne pagaidām nav skaidra, jo Jaunā konservatīvā partija, uzskatot, ka Pieprasījumu komisija ir lieka un tās pienākumus var veikt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, aicina to likvidēt.