Jaunpienācēji sašķēluši krievvalodīgo un latviešu attieksmi pret politiķiem

© Lauris Aizupietis/F64 Photo Agency

Jaunu partiju un politiķu iekļūšana Saeimā sen nepiedzīvotos apmēros sašķēlusi krievvalodīgo un latviešu attieksmi pret politiķiem un valsts amatpersonām. Krievvalodīgo vidū pozitīvā vērtējuma pārsvars negatīvajam vērojams tikai attiecībā uz viena pie latviskā politspārna nomināli pieskaitāma politiķa – Aivara Lemberga – veikumu. Iepriekšējos gados abu kopienu redzējums nav bijis tik krasi nodalīts.

Pētījumu centra SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma februārī veiktais pētījums liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu politiķu un valsts amatpersonu reitingiem, arī šajā gadā krievvalodīgo respondentu vidū joprojām nepārspējams līderis ir Rīgas mērs Nils Ušakovs, kuram ar otru labāko rezultātu seko Aivars Lembergs. Šāda kompozīcija reitingos vērojama vismaz ceturto gadu pēc kārtas.

Šajā laika posmā krievvalodīgo un latviešu atbilžu veidoto reitingu vienojošais faktors ir nosacīti politiski neitrālās amatpersonas. Proti, abu respondentu grupu vidū vairāk apmierināto par neapmierinātajiem ir tad, ja tiek vērtēts Valsts kontroles (VK), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Tiesībsarga paveiktais darbs.

Neatkarīgi no personas, kurai uzticēti šie pienākumi, iedzīvotāju vidū amats šajās institūcijās vieš uzticību pats par sevi. Tā domāt vedina, piemēram, pozitīvais reitings (10,2) jaunajai VID vadītājai Ievai Jaunzemei, kura amatā tika apstiprināta februāra sākumā, bet ar to pieticis, lai respondentu vidū viņas darbu pozitīvi vērtētu vairāk cilvēku nekā negatīvi. Vienlaikus lielākajai daļai (62,7%) aptaujāto šī amatpersona nav zināma vai par to nav viedokļa.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Ar to līdzības abu kopienu veidotajos reitingos šogad ir izsmeltas. Vēl 2017. gadā vienojošais faktors bija arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kas iepriekšējos gados gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū bija pirmā trijnieka politiķis. Šogad viņš krievvalodīgo reitingos no pozitīvās bilances saraksta ir izkritis (-2,8). Nevar noliegt, ka arī latviešu acīs prezidents krietni zaudējis savu spozmi - šogad viņam tikuši tikai 7,3 reitinga punkti (47,9 punkti 2017. gadā). Politikas vērotāji uzskata, ka prezidents nav ticis galā ar vienu no svarīgākajām sava amata funkcijām - nepieciešamību uzrunāt un iedvesmot tautu.

Neskaitot amatpersonas un A. Lembergu, krievvalodīgo veidotajā reitingā pozitīva attieksme ir vien pret tiem politiķiem, kas pārstāv nereti par prokremlisku dēvēto Saskaņu. Tā ar 26,7 punktiem trešajā vietā iekļaujas Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kuram seko viņa partijas biedrs, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (12,1) un Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (6,1).

Atlikušajiem aptaujā iekļautajiem politiķiem un amatpersonām, starp kurām Saskaņas vai tās sabiedrotās Rīgā Gods kalpot Rīgai biedri nav atrodami, krievvalodīgie devuši negatīvu reitingu.

Diametrāla aina vērojama no latviešu atbildēm veidotajā reitingā. Tajā J. Urbanoviča reitings ir negatīvi 41,3 punkti, bet A. Lembergam negatīvi 10,8 punkti. Arī pārējām krievvalodīgo politiskajām simpātijām latvieši biežāk devuši negatīvu vērtējumu.

Šāda situācija Neatkarīgās pasūtītajos reitingos nav vērojama vismaz kopš 2015. gada. Līdz šim abām kopienām savi atšķirīgie favorīti, protams, ir bijuši, bet to politiskās simpātijas arī saskārušās. Kaut vai līdz nesenai pagātnei attieksme pret Valsts prezidentu (2015., 2016. un 2017. gadā abās kopienās augsti pozitīvie reitingi), kultūras ministri Daci Melbārdi (2016. gadā abas kopienas tai devušas pozitīvu reitingu) vai Mārtiņu Bondaru (2015. gadā abās kopienās augsti vērtēts politiķis).

J. Urbanovičs kopienās vērojamajās viedokļu atšķirībās saskata politiķu nespēju saliedēt Latvijas iedzīvotājus. «Krievi joprojām aug neapmierinātībā ar savu vietu un pozīciju valstī,» saka politiķis un piebilst, ka arī pats pie tā ir vainojams.

Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka latvisko partiju pārstāvju pazušana no krievvalodīgo reitinga skaidrojama ar to, ka politikā līdz ar 13. Saeimu ienācis pārāk daudz nepazīstamu uzvārdu, kas krievvalodīgajiem liek būt uzmanīgākiem savā vērtējumā.

«Parādījušies daudzi jauni politiķi, kurus nezina. Bet tie, kas palikuši, nekad nav bijuši krieviem draudzīgi. Pārējos viņi nezina. Krievi vienkārši ir negatīvāk noskaņoti pret to, ko nezina,» saka politologs. Viņa izvirzīto versiju daļēji apliecina, piemēram, tas, ka Danielam Pavļutam, kurš pārstāv liberālo un pret cittautiešiem draudzīgo Attīstībai/Par! negatīvais reitings krievvalodīgajā kopienā veidojies, 11,5 pozitīvā vērtējuma punktiem atņemot 18,9 negatīvos reitinga punktus, kamēr 69,6% krievvalodīgo atzīst, ka nezina šādu personu vai viņiem par to nav viedokļa, par spīti tam, ka aptaujātāji paskaidrojuši, kādu amatu tas ieņem. Pielīdzināmā situācijā ir arī citi jaunie Saeimas deputāti un ministri no KPV LV un Jaunās konservatīvās partijas.

Politika

Valdībā otrdien izcēlās asas diskusijas starp satiksmes ministru Kaspars Briškens (P) un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) par ideju pirmajā kārtā paralēli pārrobežu savienojuma izveidei izvērtēt Rīgas Centrālā stacija-Upeslejas un Rīgas lidosta-Misa tehniski-ekonomisko pamatojumu.

Svarīgākais