Deputāti OIK atcelšanas aicinājumu atzīst par farsu

© SCANPIX

Ar skaļām ovācijām Saeimas deputāti 10. janvāra sēdē sveica nule apstiprināto aicinājumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt tiesību aktus obligātās iepirkumu komponentes atcelšanai no 31. marta. Protams, nekas tāds nav noticis, taču tikai tagad Jaunās konservatīvās partijas deputāts Sandis Riekstiņš skaļi pateicis to, ko visi deputāti jau zināja, spiežot balsošanas pogas – šis balsojums bija farss.

Apelējot pie «lielākās daļas» Saeimā ievēlēto partiju priekšvēlēšanu solījumiem, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) virzīja priekšlikumu, uzdot Ekonomikas ministrijai līdz 31. martam izstrādāt un iedzīvināt normatīvos aktus, kas atceltu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, kas sadārdzina elektrības rēķinus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem.

«Lielākā daļa partiju ir solījušas vēlētājiem atcelt OIK [..]. Un tāpēc mums, Saeimai, ar lēmumu ir jāuzdod uzdevums, ka OIK ir jāatceļ jau līdz šā gada 31. martam. Turklāt jāatceļ patiesi, nevis tā, ka nomaina nosaukumu, varbūt iekļauj kādā citā maksājumā [..]. Protams, pieņemot šo lēmumu, ir svarīgi tiesiskie aspekti, bet vēl svarīgāki ir iedzīvotāju rēķini un tas, kas ir solīts cilvēkiem,» balsot par iniciatīvu aicināja ZZS pārstāvošais Armands Krauze. Un viņa aicinājumam, ne mirkli nešauboties, sekoja 86 no klātesošajiem 90 deputātiem.

Nostiprinot šī Saeimas lēmuma leģitimitāti, Saeimas priekšsēdētāja arī parakstīja paziņojumu. «Saeima [..] aicina Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai no 2019. gada 31. marta [..]. Saeima aicina Ekonomikas ministriju izbeigt Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķu personu interešu atbalstu vērstu režīmu,» teikts dokumentā.

Kā zināms, Saeimas uzdevumu Ekonomikas ministrija nav izpildījusi - OIK sadaļa joprojām atrodama mūsu elektrības rēķinos. Lai noskaidrotu, kāpēc šāda neizdarība, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kura noteikta par atbildīgo Saeimas lēmuma izpildes uzraugu, aicināja Ekonomikas ministrijas pārstāvjus pie sevis.

Komisijas sēdē ministrijas pārstāvji skaidroja, ka OIK sistēmas likvidācija valstij un tautsaimniecībai izmaksātu daudzus jo daudzus miljonus, un, iepazīstinot ar šo atzinumu valdību, tā, kā jau vēstīts iepriekš, nolēmusi ieceri par OIK likvidāciju līdz 31. martam tālāk nevirzīt. Tā vietā Ekonomikas ministrijai līdz 31. maijam jāstrādā pie plāna B - jāsamazina elektrības rēķini, neaiztiekot OIK.

Opozīcija gan nelikās mierā un norādīja, ka no Ekonomikas ministrijas gaidīti risinājumi, nevis atrunas par OIK atcelšanas sekām. «Jautājums bija, kā to var izdarīt, nevis, kā to nevar izdarīt [..] tautas priekšstāvji ir konkrētas lietas lēmuši,» pauda aktīvākais opozīcijas OIK speciālists Ivars Zariņš.

Un tas bija par daudz koalīcijā strādājošās Jaunās konservatīvās partijas, kas pirms vēlēšanām solīja OIK patērētājiem gada laikā samazināt vismaz par 50%, deputātam Sandim Riekstiņam.

«Visi tajā brīdī zināja, ka 31. datumā neviens neko neatcels, beigsim šo teātri [..] mēs turpinām tēlot pajoliņus,» sauca deputāts un aicināja klātesošos jautājumam pievērsties nopietni, lai elektrības rēķini iedzīvotājiem patiešām samazinātos.

Tam, ka Saeimas 10. janvāra balsojumā bija «zināms šova elements» piekrita arī Attīstībai/Par!, kas pirms vēlēšanām savā programmā skaidroja, ka «konkurence ir taisnīga - [..] bez OIK, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Pēc šādas deputātu atzīšanās maldinošu lēmumu pieņemšanā komisija vienojās, ka turpinās uzmanīt Ekonomikas ministriju tās darbā pie elektrības rēķinu samazināšanas un mēnesi pirms valdības noteiktā datuma aicinās tās pārstāvjus atskaitīties par paveikto.

Politika

Valdībā otrdien izcēlās asas diskusijas starp satiksmes ministru Kaspars Briškens (P) un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) par ideju pirmajā kārtā paralēli pārrobežu savienojuma izveidei izvērtēt Rīgas Centrālā stacija-Upeslejas un Rīgas lidosta-Misa tehniski-ekonomisko pamatojumu.

Svarīgākais