Ar 40 miljoniem rosina pielikt punktu jutīgajam restitūcijas jautājumam

2016. gada februārī, iezīmējot nesaskaņas pašā Latvijas ebreju kopienā, Saeima ar sakostiem zobiem atsāka jau noslēgto denacionalizācijas procesu un Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei atdeva piecus no 275 padomes identificētajiem restitūcijai nododamajiem nekustamajiem īpašumiem. Attīstībai/PAR! uzskata, ka radusi risinājumu, lai restitūcijas jautājumam reizi par visām reizēm pieliktu punktu, turklāt nediskriminējot nevienu ebreju kopienas pārstāvi. Plāns varētu izmaksāt 40 miljonus eiro.

Uzreiz jāatgādina, ka Latvijas ebreju kopienas pārstāvji restitūcijai nododamos īpašumus savulaik novērtēja par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, kurus vēlētos saņemt, ja valsts izlemtu izmaksāt kompensāciju, nevis atdot īpašumus. Tādējādi var secināt, ka Attīstībai/PAR! piedāvātais risinājums valstij izmaksātu par 160 miljoniem eiro mazāk. Tiesa, tas gan nozīmē, ka ebreju kopienas organizācijas, no kurām vienai ir ievērojama ietekme, šo priekšlikumu varētu bremzēt vai panākt lielākas kompensācijas iekļaušanu likumprojektā.

Attīstībai/PAR! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts norāda, ka izstrādātais likumprojekts nodots apspriešanai koalīcijas partneriem, tādēļ smalkās niansēs viņš to apspriest vēl nevēlējās, taču ieskicēt idejas aprises neatteicās.

Uzsverot, ka Latvijai jāpilda starptautiskās saistības, kuras tā uzņēmusies, un norādot, ka Lietuva ar ebreju īpašumu restitūciju tikusi galā jau 2011. gadā, D. Pavļuts skaidroja, ka Attīstībai/PAR! apzinājusi ebreju kopienai atdodamos nekustamos īpašumus un, to kadastrālajai vērtībai piemērojot samazinošu koeficientu, aplēsusi šo īpašumu vērtību - 40 miljoni eiro. «Mēs piedāvājam summu, kas mums šķiet adekvāta,» uzsverot, ka pašus īpašumus atdot partija nepiedāvā, saka politiķis.

Turklāt saskaņā ar Attīstībai/PAR! ieceri šos 40 miljonus valsts ebreju kopienai atmaksātu desmit gadu laikā. Tādējādi valsts budžetam netiktu uzlikts pārmērīgs slogs.

D. Pavļuta pārstāvētais politiskais spēks padomājis arī par risinājumu, kas ievērotu visu Latvijas ebreju kopienas pārstāvju intereses. Proti, nauda stingrā Finanšu ministrijas uzraudzībā glabātos Valsts kasē. Šādi tiktu novērstas dažādas spekulācijas par to, kur valsts atdotie līdzekļi glabājas un kam nes augļus.

Jāatgādina, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītājs ir Rietumu bankas baņķieris Arkādijs Suharenko.

Vēl viena Attīstībai/PAR! iecere paģēr, lai visi speciālajā fondā iemaksātie līdzekļi tiktu ieguldīti tikai Latvijas teritorijā. Izņēmumu varētu attiecināt tikai uz tiem dzīvajiem holokausta upuriem, kuri vairs nedzīvo Latvijā, bet ir saskārušies ar sociālām grūtībām.

Savukārt, lai novērstu nevajadzīgus strīdus pašā Latvijas ebreju kopienā un panāktu, ka fonda līdzekļus tērē visas Latviju ebreju kopienas labā, Attīstībai/PAR! vēlas noteikt, ka par naudas tērēšanu jāvienojas visu kopienu pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem.

Šis priekšlikums varētu piespiest rast kompromisu starp A. Suharenko pārstāvēto organizāciju un biedrību Šamir, kuru vada rabīns Menahems Barkahans. 2016. gada Saeimas lēmums asi iezīmēja abu organizāciju konfliktu. Piemēram, M. Barkahans A. Suharenko vadītajai organizācijai pārmeta, ka Latvijas Holokausta muzejs nekad nav saņēmis atbalstu no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, un norādīja, ka padome, neraugoties uz tās rīcībā esošajiem finanšu un administratīvajiem resursiem, «nevar un nav tiesīga pretendēt uz visām iespējām, kuras piešķir Latvijas ebreju īpašumu restitūcija, kā vienīgā Latvijas ebreju kopienu pārstāve».

Ebreju kopienas īpašumu restitūcija šķels ne tikai pašu ebreju kopienu. Ar problēmām koalīcijā būs jātiek galā arī premjeram Krišjānim Kariņam, kura valdības sadarbības līgumā jau noteikts, ka restitūcijas jautājumos koalīciju veidojošajām partijām ir tiesības balsot saskaņā ar savu izpratni par lietu kārtību.

Neapmierinātība par Attīstībai/PAR! priekšlikumu jau jūtama dažās koalīcijas partijās, taču skaidru attieksmi jau tagad gatavs paust Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Viņš atgādina, ka denacionalizācija ir beigusies un nav pamata reanimēt to. «Jau 2016. gadā mēs teicām, ka, atdodot tos piecus īpašumus, mēs radām precedentu, kura dēļ šis process nekad nebeigsies,» viņš norāda - realizējot Attīstībai/PAR! ieceri, bažām, ka nākotnē atkal būs jāapmierina kāda ebreju kopienas prasība par īpašumu atdošanu vai kompensāciju izmaksāšanu, būs vēl lielāks pamats.