Gatavo augsni balsošanas tiesību piešķiršanai no 16 gadu vecuma
Saeimā atjaunota pirms vairākiem gadiem izbrāķētā un līdz šim pieklususī diskusija par tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma. Pašlaik nav paredzams, kad iniciatīva iegūs likumprojekta formu, taču Attīstībai/Par! nenoliedz, ka šis ir viens no viņu mērķiem.
Lai iezīmētu starta pozīcijas šai iniciatīvai, pirmdien notika Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pēc Attīstībai/Par! pārstāvošā Artūra Toma Pleša iniciatīvas organizēts seminārs, kurā klātesošie eksperti pauda savu viedokli mainīt pastāvošo kārtību vai nē.
Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts apliecina, ka partijas skatījumā šis ir diskusijas vērts jautājums, un organizācija gatavo augsni, lai nākotnē, iespējams, virzītu attiecīgu likumprojektu.
Semināram pieaicinātais Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers norādīja, ka pašlaik vairāk nekā 20 valstu jeb aptuveni viena ceturtdaļa demokrātisko valstu jau ļāvušas saviem 16 gadus sasniegušajiem pilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet dažas spērušas vēl plašāku soli - nepilngadīgie drīkst vēlēt arī parlamentu.
Norādot, ka, piemēram, Austrijā nepilngadīgie piedalās parlamenta vēlēšanās jau desmit gadu, D. Auers stāstīja, ka 16 gadu veco jauniešu uzvedība šajā valstī ir ļoti rūpīgi pētīta un pētījumos konstatēts, ka viņu ieinteresētība politiskajās norisēs un spēja izraudzīties savām interesēm un pārliecībai atbilstošus politiskos spēkus neatpaliek no trīsdesmitgadniekiem. Arī sešpadsmitgadīgo ieinteresētība piedalīties vēlēšanās ir ievērojama - tajās piedaloties 75% balsošanas tiesību ieguvušie 16 līdz 18 gadu vecie jaunieši.
Tādēļ D. Auers uzskata, ka, paplašinot vēlēšanu tiesību vecuma cenzu, valsts iegūtu vairāk politikā ieinteresētu un pilsoniski aktīvu pilsoņu, kas situācijā, kad demokrātiskā iekārta visā pasaulē pārdzīvo krīzi, valstij būtu lielisks ieguvums.
Savukārt Latvijas Jaunatnes padomes prezidents Emīls Anškens, apelējot pie organizācijas jauniešu paustajiem viedokļiem, norādīja, ka diskusijai par vecuma cenza samazināšanu pašvaldību vēlēšanās pašlaik nav pamata, jo valstij vajadzētu vairāk uzmanības veltīt jauniešu sagatavošanai kritiski izvērtētas izvēles izdarīšanai. Tā viens no organizācijas aktīvistiem esot norādījis, ka 16 gadu veci jaunieši vēl iet skolā, kurā viņiem jāprasa atļauja pedagogam, lai aizietu līdz labierīcībām, tādēļ grūti iedomāties, ka viņiem varētu uzticēt valsts nākotnes veidošanu.
Seminārā skaidri formulēti secinājumi vai turpmākā ceļa karte netika pieņemta, taču sabiedrības iniciatīvu platforma Manabalss.lv liecina, ka īpašas ieinteresētības šajā iniciatīvā Latvijas sešpadsmitgadniekiem nav. Platformā identiska iniciatīva reģistrēta 2017. gada aprīlī, bet vairāk nekā divu gadu laikā to parakstījuši vien 197 idejas atbalstītāji. Lai iniciatīvu varētu iesniegt Saeimā, tā jāatbalsta desmit tūkstošiem pilsoņu.
Ar identisku iniciatīvu 12. Saeimas sasaukuma laikā klajā nāca cits lielās politikas pirmziemnieks - Latvijas Reģionu apvienība. Taču 2015. gadā Saeimas vairākums šo ideju nor aidīja, pat neļaujot likumprojektu nodot izskatīšanai komisijās.