Neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgades runās dominē Covid-19

Jau gandrīz divus mēnešus politikā dominē jaunā koronavīrusa un tā radītās slimības Covid-19 noteiktā dienaskārtība, kas daudziem likusi aizmirst kādreizējās rūpes un ķīviņus. Tieši tā pat arī valsts augstāko amatpersonu neatkarības atjaunošanas svinīgajās runās vīruss atstāja savas pēdas. Pat Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nepievērsās iecienītajām tēmām - ne valsts valodas jautājumam, ne potenciālajiem draudiem no lielā Austrumu kaimiņa. Tā Valsts prezidents Egils Levits savā svētku uzrunā, kuru viņš ārkārtējai situācijai atbilstoši mazā vērotāju skaita priekšā noturēja pie Brīvības pieminekļa, vilka paralēlas starp neatkarīgas valsts nodibināšanu 1918.gadā, neatkarības atjaunošanu pirms 30 gadiem un tautas vienotību cīņā ar jauno vīrusu.

Vienoti pret krīzi

“Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem nosaka, kā turpmāk nācijai būt [..] Tāds bija brīdis pirms 102 gadiem, kad 38 Tautas padomes locekļi kara izpostītajā Latvijā un vācu okupētajā Rīgā proklamēja mūsu neatkarīgo valsti [..] tāds brīdis bija arī pirms 30 gadiem, kad 4. maijā 138 deputāti Augstākajā Padomē balsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu [..] Mūsu tautas vēstures gaita dod pārliecību, ka, saliedējot spēkus, mēs pārvaram lielus šķēršļus un atrodam pareizos ceļus krīzēs. Es aicinu ikvienu pilsoni pielikt roku Latvijas atlabšanas un attīstības labā,” teica valsts prezidents.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja, kas savās uzrunās valsts svētkos iecienījusi runāt par valsts valodas nozīmi un tiem, kas šo valodu nevēlas apgūt vai arī par potenciālajiem draudiem no Krievijas - tādējādi izraisot neapmierinātību par sabiedrības šķelšanu opozīcijā esošajā “Saskaņā” - šoreiz šīm tēmām nepieskārās vispār.

Attālinātie svētki

Paužot cieņu un pateicību viņas runu attālināti vērojošajiem Augstākās padomes deputātiem, kas pirms 30 gadiem nobalsoja par Latvijas atdalīšanos no Padomju Savienības un tās valstiskuma nepārtrauktību, I.Mūrniece, līdzīgi Valsts prezidentam savija pirms 30 gadiem izcīnīto neatkarību un centieniem apkarot sērgu.

Atgādinot, ka Latvijas tauta, kas jūras laimīga Dziesmusvētku dižajā kopkorī, kas Atmodas laikā pulcējās grandiozās manifestācijās un roku rokā stāvēja Baltijas ceļā, tagad ir spiesta būt katrs atsevišķi - vieni, šaurā ģimenes lokā vai vismaz divu metru attālumā cits no cita. “Zinu, ka pratīsim pārdzīvot arī šo laiku un pratīsim atgūt spēku! Jo mums ir mūsu Latvija un tajā mēs vienmēr esam visi kopā,” teica I.Mūrniece.

Atbilstoši formātam patiesi pelnītu pateicību no Saeimas priekšsēdētājas saņēma dienesti, bez kuru ieguldījuma Latvijā koronavīrusa krīze, iespējams, izvērstos līdzīgi Eiropas Savienības Dienvidu valstīm - Itālijai, Spānijai.

Pateicība ikdienas varoņiem

“Mēs jūtam lielu, neviltotu pateicību, redzot, kā strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti un feldšeri, policisti, robežsargi, glābšanas dienests. Viņi dara savu darbu diendienā, bieži ar pārslodzi, bet mēs ticam, ka varam uz viņiem paļauties,” pauda I.Mūrniece.

Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja pauda pateicību arī pedagogiem, kuri īsā laikā bija spiesti būtiski mainīt veidu, kādā mācību priekšmetus pasniegt dažāda vecuma skolēniem, ģimenēm, kā arī tiem, kas dotas palīgā senioriem, nodrošina transporta kustību, strādā veikalos, aptiekās un citās vietās, kur jāsniedz sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi.