Tieslietu ministram, kurš nemitīgi cenšas ietekmēt tiesu varu un piespiest Tieslietu ministrijas (TM) ierēdņus Saeimā aizstāvēt apšaubāmus un antidemokrātiskus likumprojektus, jau sen bija jābūt atstādinātam no ministra amata, runājot par Jāņa Bordāna vadītās TM nemitīgiem centieniem panākt kārtējā “antilemberga likuma” pieņemšanu, pauda Saeimas deputāts un Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šā gada 20. oktobrī aizsākušās debates par V. Valaiņa priekšlikumu svītrot no Pašvaldību likuma grozījumiem 16. panta jauno redakciju, kuru virza J. Bordāna TM. Minētajā grozījumu redakcijā paredzēts liegums izvirzīt par pašvaldības domes priekšsēdētāju kandidātiem personas, kurām piemērots drošības līdzeklis.
Debates Saeimas komisijā noslēdzās tikai 2. novembrī pēc iepazīšanās ar tiesībsarga atzinumu, kura nepieciešamību bija pieprasījis Saeimas Juridiskais birojs.
Tiesībsargs TM “izstrādājumā” bija saskatījis nesamērīgu tautas ievēlēto personu tiesību ierobežojumu un atzinis, ka kriminālprocesuālos mērķus var sasniegt arī ar citām metodēm. (Ar tiesībsarga atzinumu var iepazīties šeit.)
Neraugoties uz tiesībsarga atzinumā teikto, kā arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvja, Latvijas Universitātes docenta Dr. iur. Edvīna Danovska un Latvijas pašvaldību savienības vecākā padomnieka Dr. phys. un Dr. oec. Māra Pūķa skaidrojumiem Valsts un pašvaldības komisijas sēdē, TM pārstāvji turpināja noliegt un reizē arī atzīt, ka ministrijas piedāvātie likuma grozījumi ir domāti nevienam citam kā tikai un vienīgi Aivaram Lembergam. Kā zināms, A. Lembergs pēdējās pašvaldību vēlēšanās guva spīdošu uzvaru, tomēr par Ventspils domes priekšsēdētāju netika pārvēlēts visticamāk tikai tāpēc, ka pietrūka vienas balss - proti, pats A. Lembergs domes sēdē piedalīties nevarēja, jo bija ietupināts Rīgas Centrālcietumā.
Vairākums Saeimas komisijas deputātu tomēr nodemonstrēja veselo saprātu un atbalstīja V. Valaiņa priekšlikumu par augšminētās normas svītrošanu.
Īsi pirms balsojuma 2. novembra komisijas sēdē E. Danovskis deputātiem skaidroja: “Vērtējot šādu likumā ietvertu jaunu cilvēka pamattiesību ierobežojumu, likumdošanas procesā arī komisijai ir pienākums ievākt visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu, vai šāds ierobežojums atbilst vai neatbilst Satversmei. Tiesībsargs kā viena no institūcijām, kura sniedz atzinumus, ir izteicis viedokli, ka šis likumprojekta 16. pantā ietvertais ierobežojums nudien ir jauns ierobežojums un līdz šim šādi ierobežojumi izvirzīt par domes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku domes deputātu, kuram piemērots drošības līdzeklis - šāda ierobežojuma likumā nebija. Atgādināšu tiesībsarga vēstulē rakstīto. Tiesībsargs norāda, ka tas ir Satversmes 101. pantā noteikto tiesību pildīt valsts dienestu, piedaloties pašvaldību darbā, ierobežojums. Tajā pašā laikā šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis - demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Tiesībsargs, vērtējot šī ierobežojuma samērīgumu, uzskata, ka tas ir ievērots, lai sasniegtu leģitīmo mērķi, respektīvi, radītu sabiedrības uzticību tam, ka amatos tiek ievēlēti piemēroti pretendenti. Tajā pašā laikā tiesībsargs, vērtējot šī ierobežojuma samērīgumu, norāda, ka jau pašreizējais normatīvais regulējums ietver personas tiesības mazāk ierobežojošus līdzekļus, kas ļauj sasniegt izvirzīto mērķi, nenosakot jaunus ierobežojumus. Respektīvi, tiesībsarga biroja ieskatā jau šobrīd, piemērojot drošības līdzekli, ir iespējams izvērtēt katrā individuālā gadījumā - vai un uz cik ilgu laiku šis ierobežojums būs nosakāms, nevis absolūti aizliedzot izvirzīt un ievēlēt amatā tādas personas, kurām šo vēlēšanu brīdī ir piemērots šāds drošības līdzeklis. Jā! Šāds arguments no tiesībsarga ir izskanējis, un tiesībsargs norāda, ka ir citi mazāk tiesību ierobežojoši līdzekļi. Tātad attiecīgi likumdošanas procesā vienīgais, kā varētu pamatot šādas normas atbilstību Satversmei, ir norādot, ka esošās normas nav efektīvas tādu un tādu iemeslu dēļ. Arī Juridiskajam birojam pie argumenta, kurš ir izskanējis - mums pagaidām atliek pievienoties tiesībsarga viedoklim, kamēr nav izskanējuši citi argumenti, kas pamatotu, kāpēc šāds ierobežojums tomēr ir nepieciešams - respektīvi, ka jau ar esošo mehānismu nav iespējams sasniegt cilvēktiesību leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē.”
Savukārt M. Pūķis deputātiem atgādināja: “Domes priekšsēdētājs lielākā daļā gadījumu ir neformālais līderis, ap kuru veidojas frakcija, kura faktiski pārņem domes vadīšanu. Tāda ir realitāte. Un ir ļoti slikti, ja šajā brīdī tiek kavēta šī līdera izvēlēšanās. Neviens jau netraucē visu argumentāciju, kāda ir, darīt zināmu deputātiem. Ja deputāti tomēr uzskata, ka jautājums vēl nav atrisināts un nekas vēl nav pierādīts, tad viņiem ir jābūt iespējai savu neformālo līderi izvirzīt tā, lai to nekas nekavē. Tiesībsargs ir norādījis, ka šis tiešām ir samērīguma pārkāpums, lai arī mērķis ir leģitīms, bet tas tiek panākts ar citiem līdzekļiem. Arī pēc ievēlēšanas šis priekšsēdētājs nevarēs pildīt savus pienākumus un dome varēs vēlāk arī pieņemt citu lēmumu, bet, kamēr deputāti nav pārliecināti, viņiem ir jāatstāj tiesības izvirzīt savu neformālo līderi par pašvaldības vadītāju. Tas ir absolūti visu interesēs. Ne jau velti visās sistēmās, kur ir parlamentārā iekārta, demokrātiskā sistēma, galvenā uzmanība ir jāpievērš nevis tam, kā sodīt vai kā izslēgt tautas vēlētos pārstāvjus, bet kā viņus papildus aizsargāt. Šeit ir solis pilnīgi pretējā virzienā, un tas nekādu godu nedara.”
V. Valainis kolēģus brīdināja, ka neklājas pieņemt likumus vienai personai un centrālajai varai neklājas jaukties pašvaldības vadītāja izvēlē: “Tiesībsarga atzinums ļoti skaidri parāda to, ka šī norma ir, maigi sakot, politiski motivēta. Dzirdot to, kā Tieslietu ministrija šo normu skaidro, man arvien vairāk nostiprinās viedoklis, ka šī ir vienam cilvēkam - Aivaram Lembergam - domāta norma un šis ir politiskās cīņas elements, kuru Tieslietu ministrija cenšas politiski motivēti iestrādāt likumā, lai tādējādi cīnītos ar saviem politiskajiem konkurentiem. Tas nebūtu pareizi, ja mēs šādā veidā kārtotu politiskās attiecības. Es šādu pieeju nevaru atbalstīt, tāpēc arī esmu iesniedzis šo priekšlikumu un aicinu kolēģus to arī atbalstīt. Redzam, ka Tieslietu ministrija nekādi nespēja atbildēt uz tiesībsarga paustajiem argumentiem, nedz arī uz Saeimas Juridiskā biroja paustajiem argumentiem. Jābūt atklātiem. Šobrīd nekas vairāk kā tikai vienīgi cīņa par viena konkrēta cilvēka varēšanu vai nevarēšanu kandidēt, turklāt vēl šis cilvēks šobrīd atrodas ieslodzījuma vietā. Vienam cilvēkam taisīt šādu normu, maigi sakot, ir nepieņemami, vēl jo vairāk, ja paraugāmies uz vēlēšanu rezultātiem Ventspils pilsētā. Tur iedzīvotāji ir skaidri pauduši savu attieksmi par šo situāciju, un viņiem nav bijuši iebildumi par to, kā šī dome ir strādājusi un kādi mērķi ir izvirzīti. Iedzīvotāji to ir atbalstījuši. Šobrīd mēs gribam jaukties no augšas tajā, kā paši iedzīvotāji vēlas pārvaldīt savu pilsētu.”
Pēc komisijas sēdes sarunā ar Neatkarīgo V. Valainis skaidroja, ka “katram Latvijas iedzīvotājam ir jāsaprot - vienā brīdī metodes, ar kādām cīnās pret Aivaru Lembergu, var pavērsties pret jebkuru citu iedzīvotāju. Normāli politikā cīnās par idejām, kuras iedzīvotāji novērtē, ejot uz vēlēšanām. Šeit ir tā, ka, ja neizdodas uzvarēt godīgā demokrātisko vēlēšanu ceļā, tad izvēlas šo bērnišķīgo ceļu, visiem rādot - re, kur man rokā ir vara, un tagad es tev ieriebšu. Tādējādi nākamais likums varētu būt aizliegt Aivaram Lembergam iet pa Doma laukumu, aizliegt viņam iebraukt Rīgā un tā tālāk. Šodienas komisijas sēdē grozījumu pieteicēji taisnojās, ka grozījumi nav vienam cilvēkam, bet beigās tomēr paši saka - jā, jā, tomēr tā ir gan.”
Vaicāts, par ko liecina tas, ka tieši TM, kurai jārūpējas par tiesiskumu, sūta uz Saeimu antidemokrātiskos un antikonstitucionālos likumprojektus - vai to, ka ministrijā strādā idioti, vai arī ministrs ir despots -, V. Valainis skaidroja: “Tas liecina par to, ka ministrs ietekmē ierēdņus. Man ir nācies sadarboties ar šiem ierēdņiem, kuri nāk ar šīm idejām. Redzu, ka viņi to dara piespiedu kārtā. Ministrs un ministrijas vadība viņiem liek to darīt un atrod veidus, kā piespiest nākt ar šādām idejām, ko normālos apstākļos viņi nekad nedarītu. Mums vēsturē jau ir bijuši piemēri, kad ministrs ar apšaubāmu izpratni par lietām stumj cauri apšaubāmu politiku, kura pēc tam jālabo nākamajiem Saeimas sasaukumiem. Tas, ka minētais notiek tieši tieslietu jomā, nekādu godu demokrātiskai valstij nedara. Normālos apstākļos šādam ministram būtu jau sen jābūt no ministra amata atstādinātam. Ja Eiropas Savienībā tiek dažādi aprunāta Polija, ka tur tiek ietekmēta tiesu vara, tad Latvijā tas patiešām reāli notiek. No Bordāna vismaz reizi divos mēnešos redzam rīcību, kura absolūti neatbilst tieslietu ministra postenim.”
Vaicāts, vai tas ir pieņemami, ka tieslietu ministrs strostē Limbažu tiesnesi par pieņemto spriedumu, tādējādi izdarot rupju spiedienu uz tiesu varu, bet valdības vadītājs Krišjānis Kariņš to izliekas neredzam, V. Valainis teica: “Šis nav vienīgais gadījums, kad valdības vadītājs izliekas to absolūti neredzam. Valdības vadītājam vajadzēja ik reizi iejaukties un reaģēt brīžos, kad tieslietu ministrs ietekmē šīs neatkarīgās institūcijas. Viennozīmīgi, tieslietu ministrs ar paziņojumiem par tiesu spriedumiem politiski ietekmē tiesu varu. Arī man šāda attieksme nav pieņemama. Bet tāda ir šī koalīcija, kura jau sākusi strādāt diktatūras režīmā. Diktatori jau parasti saka, ka nav citas varas alternatīvas - viņi ir tie vienīgie un īpašie. Šī koalīcija tieši tāpat kā diktators staigā apkārt un stāsta, ka nav citas alternatīvas. To viņi dara, lai tikai noturētos pie saviem amatiem. Šajā koalīcijā pat tad, ja kāds nāk klajā ar aplamu ideju, pārējie to atbalsta, lai tikai saglabātu paši savus amatus. Šī koalīcija reti kad ieklausās saprāta balsī. Taču labā ziņa ir tāda, ka šim veidojumam ir atlicis būt mazāk nekā gadu.”
Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”.