Eksperts par NATO un Krievijas sarunām: Krievijai vairs nav atkāpšanās ceļa

Eksperts norādīja, ka NATO un sabiedrotie sūtīja skaidrus signālus, ka neviena valsts vai kāds cits ārējs faktors nespēs noteikt to, kā alianse paplašināsies. Lēmumu par ciešāku sadarbību ar NATO var pieņemt un izvēlēties jebkura valsts. Vargulis atzīmēja, ka tas bija signāls par vienu no galvenajiem Krievijas ultimatīvajiem uzstādījumiem - par Ukrainas nepievienošanos aliansei. Eksperts uzsvēra, ka NATO publiski pauda, ka šāda pieeja nekad netiks pieņemta.

"Zināmā mērā tā bija arī solidaritātes izpausme starp sabiedrotajiem, jo daļa paziņojumu nāca ne tikai no NATO ģenerālsekretāre, bet arī no visām alianses dalībvalstīm. Nostāja bija vienota, pilnīgi izprotot situāciju," sacīja Vargulis.

Pēc eksperta paustā, Latvijas drošības kontekstā ir svarīgi, ka neviens no Krievijas uzstādījumiem netika apstiprināts. Varguļa ieskatā, par to NATO nebija šaubu. NATO un Krievijas Padome lēma turpināt sarunas, tomēr no alianses puses tiek aicināts domāt par detalizētām diskusijām par to, kādi bruņojumu kontroles režīms turpmāk būtu jāattīsta. Tāpat jādomā, kā veicināt savstarpējo uzticamību, kur akcents tiek likts uz praktisku militāro darbību un militāro informāciju par mācībā, aktivitātēm un plāniem.

Runājot par to, kāda varētu būt Krievijas, reakcija, LĀI pētnieks norādīja, ka tas ir miljonu dolāru vērts jautājums, uz kuru patlaban visi mēģina atbildēt. Viņa ieskatā, NATO reakcija un rīcība Krievijai nebija pārsteigums. Iespējams, ka Krievija savā kalkulācijā šādu reakciju visdrīzāk bija ieplānojusi.

"Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka zināmā mērā Krievijai vairs nav atkāpšanās ceļa. Krievija uzmeta uz galda skaļas prasības, kas piedzīvojušas 100% noraidījumu. Tagad bumba ir Krievijas pusē, proti, kādas būs tās rīcības. Zināms, ka notikusi papildspēku pārsūtīšana no Krievijas Centrālajiem un Austrumu kara apgabaliem uz Ukrainas pierobežu. Tas liek domāt par potenciālu konfliktu vai kara iespējamību," sacīja eksperts.

Varguļa ieskatā, Krievija tik un tā nav ieinteresēta karadarbībā un, iespējams, tā meklēt cerību uz kādiem izdevīgiem risinājumiem, lai atturētu no jebkāda veida karadarbības. LĀI pētnieks uzsvēra, ka NATO un Krievijas Padomes sarunu rezultātā nav gūti lieli sasniegumi. Raugoties no Krievijas perspektīvām, tas var likt kaimiņzemei vēl vairāk eskalēt situāciju, tomēr pieaug arī piesardzība attiecībā uz pilnvērtīgu karu, neizslēdzot tā iespējamību.

Runājot par to, pie kādas drošības situācijas savos ultimātos Krievija vēlas atgriezties, eksperts sacīja, ka viens stāsts ir par NATO paplašināšanos, otrs, no Krievijas puses raugoties, ir tās interešu zonas jeb bijušās postpadomju telpas neapbruņošana. Tas saistās ar uzstādījumu, ka ASV un NATO spēki Austrumeiropā netiktu izvietoti. Tas, pēc eksperta paustā, nonāk pretrunā ar NATO uzstādījumiem, proti, tā ir kolektīvā aizsardzības organizācija, kura, plānojot savu aizsardzību, izvieto savus spēkus tur, kur tas ir nepieciešami, lai atturētu pretinieku, vai vajadzības gadījumā - aizstāvētos.

"Zināmā mērā tas ietver Krievijas prasības par jebkādu spēku izvešanu. Periodiski Baltijas valstīs ir ASV spēki. Tas nozīmē arī spēku izvākšanu no Polijas, kur patlaban uzturas vairāk nekā 1000 ASV karavīru. No Krievijas puses vienmēr ir bijis uzstādījums par raķešu sistēmu neizvietošanu Austrumeiropā. Šis jautājums Krievijai bija aktuāls vēl pirms Latvijas iestāšanās NATO," skaidroja eksperts.

Viņš arīdzan atzina, ka patlaban "spēles likmes" ir augstas, jo dialogs ir nonācis pretrunā. Abas puses pauda savas sarkanās līnijas, tāpat tika nosauktas tās lietas, kuras Ziemeļatlantijas līguma alianse nav spējīga īstenot. Pētnieks atkārtoti norādīja, ka bumba ir Krievijas pusē, jo patlaban nav skaidrs, vai tā mēģinās vēl vairāk situāciju eskalēt, vai tomēr sarunu ceļā kaut ko mēģinās panākt. Pašreizējās Krievijas aktivitātes it sevišķi militārajā jomā liecina, ka kara ceļš varētu tikt uzskatīts par primāro.

LETA jau rakstīja, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 12.janvārī pēc NATO un Krievijas Padomes sēdes pavēstīja, ka abas puses vienojušās rīkot vairāk sarunu, lai arī tām ir ievērojamas viedokļu atšķirības.

Stoltenbergs pēc sēdes pavēstīja, ka aliansei ar Krieviju pastāv ievērojamas viedokļu atšķirības attiecībā uz Kremļa pieprasītajām "drošības garantijām", taču NATO sabiedrotie ir gatavi tikties ar Krievijas pārstāvjiem atkal.

"Starp NATO sabiedrotajiem un Krieviju šajos jautājumos ir ievērojamas viedokļu atšķirības un šīs atšķirības nebūs viegli mazināt," sacīja Stoltenbergs. "Taču pozitīvā pazīme ir tā, ka visi NATO sabiedrotie un Krievija sēdās pie viena galda."

Pēc Stoltenberga teiktā, abas puses "izteica nepieciešamību pēc dialoga un izskatīt tālāku tikšanos grafiku". Viņš sacīja, ka sabiedrotie piekrituši rīkot virkni sarunu ar Maskavu par dažādiem stratēģiskiem jautājumiem.

"Krievija nebija tajā pozīcijā, lai piekristu šim priekšlikumam. Viņi to arī nenoraidīja un Krievijas pārstāvji paskaidroja, ka viņiem ir nepieciešams laiks, lai atgrieztos pie NATO ar atbildi," pavēstīja Stoltenbergs.

Viņš arī brīdināja, ka Krievijai nebūs veto tiesību pār jebkādu Ukrainas lēmumu pievienoties NATO, un aicināja uz deeskalāciju saistībā ar Krievijas koncentrētajiem spēkiem pie Ukrainas robežas.

"Ukraina ir suverēna valsts, Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību. Ukraina nav drauds Krievijai," sacīja Stoltenbergs. "Tā ir Krievija, kas ir agresors. Tā ir Krievija, kas ir izmantojusi spēku un turpina izmantot spēku pret Ukrainu. Un tad viņi savelk aptuveni 100 000 karavīru, artilēriju, bruņutehniku, dronus, desmitiem tūkstošiem kaujai gatavu kareivju un izmanto draudošu retoriku - tā ir problēma."

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins padomes sarunās norādīja, ka Krievijas un NATO attiecības atrodas "kritiski zemā līmenī".

"Tas notiek uz globālās nestabilitātes, teroristisko draudu, kārtējās bruņošanās sacensības izvēršanas, kā arī Eiropas drošības arhitektūras pilnīgas degradācijas fona," Fomina teikto Briselē NATO un Krievijas Padomes sēdē citē Krievijas Aizsardzības ministrija.

Fomins sēdē padomes dalībniekiem sniedza "Krievijas vērtējumu par šā brīža stāvokli Eiropas drošības jomā, kā arī sniedza paskaidrojumus par militārajiem aspektiem Krievijas vienošanās projektā par drošības garantijām", piebilda ministrijā.

Padomes sarunu gaitā Maskava atklāti norādīja aliansei uz nopietnajiem riskiem, pie kādiem var novest tālāka attiecību pasliktināšanās, preses konferencē pēc sanāksmes sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

"Šodien mums nav apvienojošas pozitīvas darba kārtības. Nav vispār," sacīja diplomāts.

Dziļi nobažījusies par Krievijas spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežām, alianse jau mēnešiem centusies noorganizēt NATO un Krievijas Padomes tikšanos, taču pēc spiegošanas skandāla oktobrī šis diplomātijas ceļš šķita apdraudēts.

Padome tiek izmantota dialogam kopš 2002.gada.

Maskava izvirzījusi Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Briseles sarunās piedalījās Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs un citas augsta ranga Krievijas amatpersonas. Viņi uz Briseli devās pēc ASV un Krievijas amatpersonu drošības sarunām, kas notika pirmdien Ženēvā.