Pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita rīcība, atsaucot savu kandidatūru uz otro termiņu šajā amatā, nav politiski adekvāta pret "Jauno vienotību" (JV), tādu nostāju aģentūrai LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Politologs atzīmēja, ka viņš nevēlētos būt JV un Nacionālās apvienības (NA) vietā, kuriem šī situācija būs jāizskaidro saviem vēlētājiem. JV analizējusi Levita kandidatūru, konsultējās ar viņu, tad publiski uzņēmās atbalstīt viņu ar visiem Levita mīnusiem un trūkumiem reitinga ziņā.
Valsts prezidents savā paziņojumā aicināja arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu - AS dibinātāju, arhitektu un uzņēmēju Uldi Pīlēnu - rīkoties līdzīgi un atteikties no kandidēšanas. Politologs skaidro, ka šāds naratīvs nav korekts. Tas būtu vietā, ja opozīcijā būtu tikai "Stabilitātei", kas ir margināls spēks un ar savu darbību politiski bīstams Latvijai.
"Opozīcijā ir dažādi spēki, piemēram, Zaļo un zemnieku savienība, kas ir nopietna politiska partija. Tāpat opozīcijā ir arī "Progresīvie" - jauna partija ar saviem trūkumiem, tomēr nedomāju, ka partijai var uzlikt zīmogu, kā tā ir pretvalstiska, prokremliska, kā iepriekš izteicās Levits," sacīja Rajevskis.
Politologa ieskatā, šādā situācijā nav korekti spriest, ka tikai koalīcija un vienīgi koalīcijas kandidāts ir tas, kurš Latvijas valstij ir īstais. Gluži pretēji - Rajevskis norāda uz gūto mācību, proti, Levits bija pirmais koalīcijas ievēlētais prezidents Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Neviens iepriekšējais prezidents netika ievēlēts tikai ar koalīcijas balsīm.
Tas noveda pie tā, ka Levits savas darbības vissarežģītākajos brīžos visu laiku skatījās koalīcijai mutē un ar prezidenta rīcību apkalpoja koalīciju, nevis stāvēja pāri politikai un pārstāvēja visu Latvijas sabiedrību. Tas slikti beidzās - zemi reitingi, uzticības trūkums. Šādu kļūdu nevajadzētu pieļaut! Valsts prezidentam ir jābūt plašākam, ne tikai koalīcijas atbalstam,
uzsvēra politologs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nav izslēdzis, ka JV varētu virzīt Valsts prezidenta amatam savu kandidātu. Rajevskis uzsvēra, ka patlaban Levits, atsaucot savu kandidatūru, ir atraisījis JV rokas daudz vairāk nekā jebkuram citam. JV rokas bija sasietas savstarpējo attiecību starp premjeru un valsts pirmo personu dēļ, arī tāpēc, ka Levits vienmēr ir bijis gan JV, gan premjera valdības kvēls atbalstītājs.
Pēc politologa paustā, JV labi saprata, ka tā nevar pilnībā atteikties no Levita, bet īsti komfortabli ar līdzšinējo prezidentu nebija. Levita lēmums JV atraisa rokas - tagad tas nozīmē pakāpties pāris soļus atpakaļ. Ja līdz Levita paziņojumam šķita, ka panākts politisks konsenss, ka Valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta tiks norakstīta, un bija sajūta, ka politiskā elite bija samierinājusies ar to, ka pirmajā kārtā prezidentu neievēlēs, bet īstie kandidāti būs otrajā kārtā, tad tagad Levita rīcība maina situāciju - prezidentu var arī ievēlēt pirmajā kārtā, skaidroja politologs.
Spēle mainās, un mēs varam cerēt, ka tiks atrasts prezidenta kandidāts, kurš jau pirmajā kārtā tiks pie 51 balss,
sacīja Rajevskis.
LETA jau rakstīja, ka Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu. Līdz šim publiski bija izskanējuši divi potenciālie kandidāti uz Valsts prezidenta amatu - pašreizējais prezidents Levits un Apvienotā saraksta (AS) dibinātājs, arhitekts un uzņēmējs Uldis Pīlēns, kura kandidatūru AS jau trešdien oficiāli pieteica. Levitu bija plānojusi pieteikt NA.
Nevienam no abiem minētajiem kandidātiem pārliecinoša atbalsta Saeimā līdz šim nebija, bet koalīcija par vienu kandidātu līdz šim nebija vienojusies, turklāt Ministru prezidents Kariņš trešdien pieļāva, ka arī JV varētu izvirzīt savu kandidātu augstajam amatam.