NA kritizē Kariņa piedāvājumu strādāt kopā ar "Progresīvajiem", kas ir viņu ideoloģiskais pretpols vairākos jautājumos

LTV Ziņu dienesta raidījumā "de facto" spriests par to, vai būt jaunai koalīcijai vai arī tomēr nebūt? Tāds ir jautājums, uz kuru atbildes dalās. No trijām tagadējām valdības partijām procesu, ko premjers Krišjānis Kariņš dēvē par koalīcijas paplašināšanu, atbalsta tikai viņa vadītā “Jaunā Vienotība” (JV).

Tā šonedēļ sāka tiešas sarunas ar “Progresīvajiem” un ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) - par spīti Nacionālās apvienības (NA) un Apvienotā saraksta (AS) stingri paustajiem iebildumiem pret esošā koalīcijas sastāva izmaiņām.

Bezgala gari šīs sarunas vilkties nevarēs, jo, kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, šobrīd jau no vairākām pusēm atskan prasības JV un Kariņam ieviest skaidrību par to, vai darbu turpina tagadējā valdība vai arī tiek veidota jauna.

Pēc JV virzītā Valsts prezidenta amata kandidāta Edgara Rinkēviča ievēlēšanas ar opozīcijā esošo “Progresīvo” un ZZS balsīm Latvijas politikā esot sācies “haoss un bardaks” - šādi AS un NA politiķi regulāri raksturo premjera Kariņa sāktās sarunas par koalīcijas paplašināšanu. Arvien uzstājīgāk no koalīcijas lielākās frakcijas skaidru atbildi prasa skaitliski mazākais, taču pēdējos 12 gadus kopā strādājušais partneris - NA.

Skatoties, kā šobrīd notikumi attīstās, es domāju, drīzāk ticami, ka tā būs trīs partiju koalīcija vai nu esošajā sastāvā, vai nu tajā sastāvā, kas ir balsojis par prezidentu. Un varbūt, protams, ir kaut kādi mēģinājumi un “Vienotība” vēlētos šim jaunajam koalīcijas modelim piesaistīt vēl kādu, bet pagaidām neizskatās, ka tas būtu ļoti sekmīgi,

vērtē NA valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Raivis Dzintars.

“Mēs gaidām un prasām skaidrību, jo, mūsuprāt, tādi neskaidrības apstākļi ir ļoti neveselīgi sadarbībai. Mums, valstij, ir priekšā lieli izaicinājumi: budžeta pieņemšana nevienkāršos apstākļos, joprojām darba kārtībā ir nodokļu reformas, kas prasa ļoti lielu partneru uzticēšanos un spēju sadarboties. (..) Protams, visi var izlikties, sakot, ka darbs ir normāls un valdība ir stabila, bet tieši šie “Vienotības” neizlēmības un intrigu apstākļi neļauj virzīties valdības darbam normālās sliedēs,” komentē Dzintars.

NA kritizē Kariņa piedāvājumu strādāt kopā ar “Progresīvajiem”, kas ir viņu ideoloģiskais pretpols vairākos jautājumos. Tāpat gan “nacionāļi”, gan AS arī pārmet “Jaunajai Vienotībai” pašas principu nodošanu, jo smagos noziegumos apsūdzētā un ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga faktors nu vairs neesot šķērslis aicināt koalīcijā ZZS.

JV pirmdien nāca klajā ar paziņojumu, ka gan apvienības, gan partijas valde, gan Saeimas frakcija vienbalsīgi atbalstot Kariņa uzsāktās sarunas par koalīcijas paplašināšanu. JV arī īpaši uzsvēra, ka nesadarbojas un nesadarbosies ar smagos noziegumos apsūdzētām personām un stingri iestājas pret korupciju un valsts izzagšanu. No turpmākajiem Kariņa līdzgaitnieku skaidrojumiem izriet, ka praksē tas nozīmētu Lemberga nepiedalīšanos koalīcijas sanāksmēs. AS politiķi, kuri agrāk darbojās ZZS, kuluāros par to vien smīkņā.

Tomēr savas frakcijas paustajam viedoklim piekrīt arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV), kurš 2010.gadā slēgtā Saeimas balsojumā netika apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi - šis iznākums toreiz tika skaidrots arī ar Lemberga ietekmi uz ZZS frakciju. “Ja jūs domājat, ka es šeit esmu ievēlēts, lai risinātu kaut kādas savas traumas, jums ir nepareizs priekšstats,” apgalvo Judins. “Un jautājums ir par to, kā labāk organizēt mūsu darbu, tieši kā Saeimai vajadzētu strādāt. Es saprotu, ka visu laiku runā par Lembergu, bet, piedodiet, kad mēs veidojam koalīciju, tas nenozīmē - o, mūsu vislabākie draugi un mēs gribam kopā iet krogā pasēdēt. Te ir pilnīgi cita situācija. Principā katra partija labprāt vadītu viena pati, un tie sabiedrotie koalīcijā - nu tā ir dāvana no vēlētājiem.”

Judins uzsver to, ko apgalvo arī Kariņš - ka runa neesot par jaunas valdības veidošanu, bet esošās koalīcijas paplašināšanu, jo ar 54 balsīm esot grūti vienmēr nodrošināt vairākumu visās Saeimas komisijās, līdz ar to sekmīgi virzīt likumprojektus.

JV koalīcijai ar “Progresīvajiem” un ZZS būtu vēl mazāk - 52 balsis. Gan “nacionāļi”, gan AS apgalvo, ka dalību šādā koalīcijā viņi pat neapsver, un arī iespējas, ka kādi deputāti varētu atšķelties, noliedz. Piemēram, AS Saeimas frakcijas vadītāja vietniece Aiva Vīksna uzsver: “Tieši tā. AS ir kā monolīts, AS ir vienots - kā bija, tā arī šobrīd, un, ja vajadzēs, strādās arī opozīcijā. Bet es domāju, ka mēs esam nākuši, lai strādātu, nevis sēdētu, bet jebkurā gadījumā mēs esam vienoti.” Uz jautājumu, vai tāds AS arī paliks, Vīksna divreiz - vispirms piesardzīgi, pēc tam jau pārliecinātāk - atkārto: “Es domāju, ka mēs paliksim vienoti.”

ZZS pārstāvji šonedēļ publiskajā retorikā devās pretuzbrukumā Lemberga skaļākajiem piesaucējiem - AS un NA. AS prezidenta amata kandidātu Uldi Pīlēnu ZZS nosauca par “Andra Šķēles un Aināra Šlesera virzīto kandidātu”, savukārt NA tika pieminēta tās valdes locekļa, Ogres mēra Egila Helmaņa viesošanās Klauģu muižā pie Eiropas Savienības sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera, vienlaikus - Latvijas pilsoņa un porcelāna kolekcionāra Pjotra Avena.

Vismaz šobrīd šo partiju attiecības liek apšaubīt to draudzīgu darbu vienā valdībā. Arī pieredzējušais ZZS politiķis”, Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis sarunā ar “de facto” klāsta, ka 52 vai 54 balsis - tur jau neesot liela starpība. Viņš gan apgalvo, ka no savas puses ZZS nekādas sarkanās līnijas nevelkot, bet svarīgākais esot, vai partijas var vienoties par būtiskiem darāmajiem darbiem. Cik laika tas varētu prasīt? Arī ZZS negribētu gaidīt pārāk ilgi, saka Brigmanis: “Viens atskaites punkts ir nākošā gada budžets. Un tas ir jāsaprot, ka diezgan savlaicīgi pie tā jautājuma... ministrijas jau strādā. Nu, es domāju, ka uz to brīdi ir kaut kādai skaidrībai jābūt, kas būs, par kādām mēs iestāsimies nākošā gada prioritātēm nākošā gada budžetā un kāds ir šis redzējums. Un tad šie politiskie spēki strādā pie šī nākošā gada budžeta veidošanas. Vai nu esošie, vai arī kaut kādā citādā formātā.”

Uz oficiālo tikšanos ar JV no opozīcijas partijām kā pirmie devās “Progresīvie”, kas pēc sarunas atzina, ka abām partijām lielā mērā sakrīt viedokļi par darāmo. Tomēr skaidrību par valdības nākotni “Progresīvajiem” gribētos saņemt jau jūnijā. Partija arī uzsver, ka tās dalība valdībā vēl ir atvērts jautājums, kamēr nav skaidras visu iespējamo partneru pozīcijas “Progresīvajiem” būtiskos jautājumos, piemēram, par Stambulas konvenciju.

Lai gan “Progresīvajiem” jau pērn rudenī bija pieredze ar ilgām, bet nesekmīgām sarunām par darbu valdībā, šoreiz viņi saskata nopietnu JV apņēmību, saka “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs: “Es uzskatu, ka tā ir patiesa vēlme, kura izriet no tā, ka esošās trīs koalīcijas partijas šobrīd ir, manuprāt, tik ļoti sastrīdējušās, ka gluži neizbēgami ir jāmeklē risinājumi, kas varbūt pārsniedz šo trīs spēku koalīciju. Es neuzskatu, ka tā ir ceremonialitāte - ja tā būtu un ja mēs justu, ka tā ir, tad mēs uz šādām sarunām neierastos.”

“Progresīvie” pēc sarunām arī iemeta tādu kā “Lemberga bumbu” JV laukuma pusē, sakot, ka iespējamie riski saistībā ar šo Ventspils domes deputātu premjeram būtu jāizrunā ar ZZS. Tikmēr Kariņš, kurš uzreiz pēc prezidenta ievēlēšanas ātri paziņoja par vajadzību paplašināt koalīciju, taču turpmākās sarunas acīmredzami palēnināja, nu apgalvo, ka nevilcināsies: “Es domāju, ka visai sabiedrībai būtu labi, ka mēs ātrāk tiktu pie kādas skaidrības. Protams, sarunas noteiks faktisko gaitu, bet no manas puses nebūs nekāda vilcināšanās. Faktiski es drīzāk darīšu visu, lai process iet raitāk uz priekšu.”

Kariņa piesardzība varētu būt saistīta arī ar valsts galvas amatā pēdējo mēnesi pavadošā prezidenta Egila Levita pozīciju, ka valdības krišanas gadījumā viņš nav gatavs nominēt premjeru, kas koalīcijā iesaistītu ZZS.