Uzzini, kā valdība sadalījusi 783,5 miljonus eiro

© Dmitrijs Suļžics/F64

Nākamā gada valsts budžetā papildu esošajām valsts programmām jaunas valdības programmas un prioritātes tiks finansētas 783,5 miljonu eiro apmērā, otrdien nolēma valdība.

Sākotnēji valdības sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) minēja, ka nākamā gada prioritātēm paredzēti 783,4 miljoni eiro, taču sēdes laikā Labklājības ministrija precizēja, ka vēl būs nepieciešami 139 331 eiro valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" darbinieku atalgojuma palielināšanai. Līdz ar to prioritātēm atvēlētā summa būs 783,5 miljoni eiro.

No kopējā finansējuma, ko plānots papildus piešķirt nākamā gada valsts budžetā, 114,4 miljoni eiro paredzēti prioritātēm un pasākumiem ārpus fiskālās telpas - vienreizējām investīcijām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, globālās drošības veicināšanai, kiberdrošības stiprināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.

Valdība arī vienojusies par trim galvenajām valsts prioritātēm - drošību, izglītību un veselību, novirzot tām finansējumu 443,6 miljonu eiro apmērā, bet kopā ar ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām - 486,6 miljonu eiro apmērā.

Tostarp drošībai atvēlēti 91,9 miljoni eiro, izglītībai - 119,7 miljoni eiro, bet veselībai - 275 miljoni eiro.

Papildu pasākumu īstenošanai 2024.gadā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 148,4 miljonu eiro apmērā. Kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantots arī nenodokļu ieņēmumu palielinājums, plānotās nodokļu izmaiņas, tostarp palielinot atlīdzību publiskajā sektorā (izglītības, veselības, iekšlietu resorā) strādājošajiem, speciālā budžeta izdevumu korekcija un izdevumu pārcelšana uz nākamo plānošanas periodu.

Tāpat resursus nodrošina precizētais "Rīgas satiksmes" investīciju plāns un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, kā arī izdevumu pārskatīšanas resursi, kopā nodrošinot nepieciešamo finansējumu 520,7 miljonu eiro apmērā.

Valdība 15.augustā nepiekrita "Rīgas satiksmes" plānotajam negatīvās ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci pārsniegumam un aicināja Rīgas pašvaldību pārsniegumu samazināt. Iepriekš 2024.gadā tika plānota negatīvā ietekme 21 661 005 eiro apmērā, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz ar likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" noteikto piecu miljonu eiro robežu.

"Rīgas satiksme" pārskatīja investīciju plānus un pārgrupēja transporta līdzekļu iegādi 2024.-2026. gados, mazinot negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024.gadā par 19 450 630 eiro un attiecīgi par šo summu pozitīvi ietekmējot 2024.gadam pieejamo fiskālo telpu.

Gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku finansējumu atvēlējusi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji. Drošības jomai 2024.gadā plānots papildus novirzīt 48,88 miljonus eiro.

Šajā pozīcijā ir paredzēts finansējums Iekšlietu un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei. Tostarp 30,44 miljonus eiro plānots novirzīt atlīdzībai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem, tai skaitā Probācijas dienestam. Savukārt 10,46 miljonus eiro plānots novirzīt valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšanai.

Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem. 2027.gadā plānots sasniegt finansējumu valsts aizsardzībai 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Izglītības nozarei paredzēts papildus novirzīt 119,7 miljonus eiro. Izglītības jomā nozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024.gada 1.janvāra. Tāpat finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, un mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Paredzēts kopumā 17,6 miljonu eiro finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, bet 941 000 eiro - STEM jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.

No kopējā izglītības nozarei paredzētā finansējuma 91,3 miljoni eiro plānoti pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas otrajam solim no 2024.gada 1.janvāra. Papildus 11,5 miljonus eiro iecerēts novirzīt finansējuma palielināšanai augstākajā izglītībā un zinātnē, bet 3,3 miljoni eiro paredzēti augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024.gada 1.septembra.

Savukārt 4,95 miljonus eiro plānots novirzīt pārejas uz mācībām valsts valodā nodrošināšanai, bet 4,2 miljonus eiro mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu un platformu izstrādei un uzturēšanai.

Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai paredzēti 275 miljoni eiro. Tāda pati summa budžetā rezervēta arī 2025. un 2026.gadam.

Neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti 18 miljoni eiro. Normatīvu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt vairāk nekā 17 miljonus eiro.

Lai 2024.gadā īstenotu nozaru ministriju pieteiktās prioritātes, paredzēti gandrīz 176 miljoni eiro.

Piemēram, Ekonomikas ministrijas prioritātei inovāciju un eksporta atbalstam paredzēti seši miljoni eiro, bet 400 000 eiro - jaunuzņēmumu atbalstam.

Savukārt zemkopības nozarē plānots papildu finansējums 16,99 miljonu eiro apmērā. Būtiskākais finansējums - 12 miljoni eiro - plānots atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seku novēršanai, kā arī investīciju atbalstam augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.

Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt finansējumu nozares attīstībai 40 miljonu eiro apmērā. No tā 19 miljoni eiro paredzēti dzelzceļa publiskās infrastruktūras uzturēšanai, savukārt dotācijai sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai - 17,94 miljoni eiro.

Starp atbalstītajām nozaru prioritātēm ir arī Labklājības ministrijas pasākumi 32,6 miljonu eiro apmērā. Tostarp 14,52 miljoni eiro paredzēti piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju loka un apmēra paplašināšanai, paliatīvajai aprūpei, atbalsta pasākumiem ģimenēm un bērniem, kā arī personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nākamgad prioritārajiem pasākumiem plānots piešķirt 5,553 miljonus eiro. Starp prioritātēm lielākais finansējums - 1,9 miljoni eiro - paredzēti kiberdrošības stiprināšanai.

Ārlietu ministrijai nākamgad plānots piešķirt papildus 1,69 miljonus eiro Latvijas dalības Eiropas Savienībā 20.gades atzīmēšanai, Latvijas ārvalstu pārstāvniecību vietējās kapacitātes stiprināšana un Latvijas publiskās diplomātijas aktivitāšu nodrošināšanai.

FM prioritārajiem pasākumiem nākamgad papildus vēlas 2,41 miljonu eiro, no kuriem 1,49 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienesta nodarbināto atlīdzībai.

Papildus 5,23 miljoni eiro paredzēti Kultūras ministrijai, no kuriem 2,5 miljoni eiro plānoti kultūras nozares cilvēkresursu kapacitātes celšanai, bet 1,42 miljoni eiro programmas "Latvijas skolas soma" pieejamības paplašināšanai.

Vēl 50 miljoni eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomas pasākumam - elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai.

Tāpat ir paredzēts nodrošināt vienreizēju mērķētu atbalstu kredītņēmējiem straujo procentu likmju pieauguma daļējai kompensēšanai, tam atvēlot 12 miljonus eiro.

Nākamā gada budžetā Valsts prezidenta kancelejai papildus paredzēti kopumā 427 000 eiro. No tiem 366 000 eiro plānoti Latvijas ekonomiskās konkurētspējas veicināšana, bet 61 000 eiro plānoti Valsts prezidenta komisijai Latvijas zinātnes un ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai.

Tiesībsarga birojam nākamā gada budžetā papildus plānoti 684 000 eiro diskriminācijas novēršanas struktūrvienības izveidei.

Konkurences padomei papildus plānoti 1,02 miljoni eiro, tostarp 0,5 miljoni eiro plānots iestādes kapacitātes stiprināšanai, bet 360 000 eiro kā atbalsts publiskajiem pasūtītājiem karteļa vienošanās rezultātā nodarīto zaudējumu atgūšanā.

FM informē, ka starp 2024.gada prioritārajiem pasākumiem ietverts arī finansējums mēnešalgas palielināšanai vairāku ministriju resoros. Kopumā algu pieaugumam nākamgad plānots atvēlēt papildus sešus miljonus eiro, no kuriem Kultūras ministrijai tiks salīdzinoši lielākā summa, proti, 1,28 miljoni eiro.

Algas celšanai Ārlietu ministrijā plānots novirzīt papildus 842 908 eiro, Ekonomikas ministrijai - 655 858 eiro, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 649 640 eiro. Nākamā gada budžetā papildus līdzekļi 521 191 eiro apmērā tiks novirzīti algas paaugstināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas resorā, Tieslietu ministrijai - 444 884 eiro, bet Labklājības ministrijai - 341 668 eiro.

Tieslietu jomā 2024.gada budžetā konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana tiesās paredzēts novirzīt 1,68 miljonus eiro. Tostarp 913 670 eiro paredzēti konkurētspējīgas Augstākās tiesas darbinieku atalgojuma sistēmas uzturēšanai, savukārt 578 263 eiro - Satversmes tiesas darbinieku atlīdzības palielināšanai, bet 1,79 miljonus eiro paredzēts papildus novirzīt prokuratūras darbinieku atalgojuma palielināšanai. Savukārt 836 000 eiro plānoti kā vienreizējs pabalsts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām.

Nākamā gada budžetā papildus 5,56 miljoni eiro plānoti sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. No šīs summas 5,23 miljoni eiro paredzēti sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai un attīstībai sabiedriskajos medijos.

Tāpat 301 412 eiro paredzēti sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu apvienošanas procesa sagatavošanai un īstenošanai, savukārt līdzekļi 8,52 miljonu eiro apmērā reformas īstenošanai, lai izveidotu apvienoto sabiedrisko mediju, plānoti 2025.gadā.

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nākamgad plānots papildus piešķirt 238 000 eiro, no kuriem 53 000 plānoti pētījumam par Latvijas iedzīvotāju medijpratību, bet 24 200 eiro paredzēti pētījumam par Latvijas iedzīvotāju prasmēm un ieradumiem lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai.

Kā kompensējošus pasākumus FM priekšlikums paredz "Latvenergo" dividenžu maksājumu palielināšanu 2024.gadā (par 2023.gada peļņas daļu) par 92,9 miljoniem eiro (maksājums par valsts kapitāla izmantošanu), tostarp uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvos noteiktajā kārtībā.

Papildu priekšlikums paredz "Latvijas valsts meži" dividenžu maksājumu palielināšanu 2024.gadā (par 2023.gada peļņas daļu) par 27 604 761 eiro (maksājums par valsts kapitāla izmantošanu), ievērojot Zemkopības ministrijā saņemto precizēto informāciju no "Latvijas valsts mežiem" par 2023.gada peļņas prognozi, tosarp uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvos noteiktajā kārtībā.

Attiecīgi kopā FM priekšlikums veido resursus 131 229 761 eiro apmērā.

Prioritāro pasākumu nodrošināšanai kā kompensējošs pasākums paredzēts nenodokļu ieņēmumu palielinājums 50 miljonu eiro apmērā 2024.gadā, tostarp 40 miljonu eiro ieņēmumiem no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu un papildsoda - mantas konfiskācija - realizācijas, un ieņēmumiem no budžeta iestāžu saņemto un iepriekšējos gados neizlietoto budžeta līdzekļu atmaksāšanas 10 miljonu eiro apmērā.

Prioritāro pasākumu nodrošināšanai kā kompensējošs pasākums paredzēts nodokļu ieņēmumu palielinājums, atbilstoši sagatavotajiem grozījumu projektiem atsevišķos likumos. Piemēram, pienākums kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ik gadu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu 20% apmērā par attiecīgajā gadā gūto peļņu nākamā gada budžetā dos 140 miljonus eiro, izložu un azartspēļu nodevu un nodokļa likmju paaugstināšana - 5,214 miljonus eiro.

Tāpat akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, budžetam dos papildu 20,127 miljonus eiro.

Savukārt izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs, jaunie objekti, atvieglojuma atcelšana un sadalījumu maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem, budžetam dos 6,745 miljonus eiro.

Lai mazinātu riskus Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda projektu pabeigšanai vismaz 180 miljonu eiro apmērā, novērstu riskus ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda finansējuma zaudēšanai nepietiekama finanšu progresa dēļ un neradītu papildu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, valdība uzdeva nozaru ministrijām un Valsts kancelejai izvērtēt riskus savā pārziņā esošo ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda projektu pabeigšanai līdz 2023.gada beigām ar ES fondu līdzfinansējumu.

Ja projektu pabeigšanai nepieciešams papildu finansējums, īpaši no valsts vai pašvaldību budžeta, uzdots prioritāri virzīt priekšlikumus 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu investīciju projektu izdevumus pilnībā vai daļēji finansēt ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas ietvaros, tai skaitā nepieciešamības gadījumā līdz 2024.gada 15.janvārim rosinot piešķīruma pārdales, programmas grozījumus.

Satiksmes ministrijai valdība uzdeva izvērtēt izdevumu attiecināmību un līdz 2024.gada 15.janvārim virzīt nepieciešamos priekšlikumus pārcelt visu vai daļu valsts budžeta finansētu deviņu elektrovilcienu iegādes, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, elektrovilcienu ražošanas uzraudzības, kā arī vilcienu remontu centra izbūves izmaksas kopā līdz 96 611 703 eiro apmērā finansēšanai ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas ietvaros.

Svarīgākais