Siliņa: ES līderiem jāvienojas par vienotu militārās aizsardzības politiku

© Dmitrijs Suļžics/MN

Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem ir izpratne par to, ka ir jāstiprina Eiropas militārā aizsardzība, bet pirms specifisku jautājumu pārrunāšanas, vispirms jāvienojas par kopēju militārās aizsardzības politiku, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Decembra sākumā intervijā laikrakstam "Die Zeit" bijušais Vācijas ārlietu ministrs zaļo politiķis Joška Fišers sacīja, ka Vācijai ir jākāpina konvencionālā bruņojuma ražošana, bet Eiropas Savienībai (ES) nepieciešama sava kodolatturēšanas programma.

Komentējot Fišera izteikumus, Siliņa sacīja, ka šonedēļ piedalīsies ES dalībvalstu līderu sanāksmē jeb Eiropadomes sēdē, kurā viens no jautājumiem būs par lielāku prioritātes piešķiršanu Eiropas drošībai.

Vienlaikus, tik specifisks jautājums kā kodolatturēšanas programma ES līderu vidū līdz šim nav pārrunāts, un diez vai tiks pārrunāts arī gaidāmajā Eiropadomes sēdē, ņemot vērā to, ka vispirms nepieciešams vienoties par Eiropas kopējo aizsardzības politiku,

sacīja Siliņa.

"Kopumā ES līderiem ir izpratne par to, ka Eiropai jāstiprina militārā aizsardzība un jāmeklē atbilstošs finansējums Eiropas līmenī. Pēc tam varētu runāt arī par kaut ko tālāk, piemēram, kodolaizsardzību. Bet vispirms jāvienojas par kopējo politiku," sacīja Siliņa.

Eiropadomes sēde notiks ceturtdien un piektdien, Briselē, Beļģijā.

Tās galvenie darba kārtības jautājumi ir par atbalsta turpināšanu Ukrainai, situāciju Tuvajos Austrumos, drošību un aizsardzību, ES paplašināšanās politiku, kā arī par ES ilgtermiņa budžeta 2021.-2027.gadam vidusposma pārskatu.

Politika

Krievijas cietumos joprojām atrodas apmēram 900 cilvēku, kuri gūstā ir jau divarpus gadus, aģentūrai LETA vēsta Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais