Deputāti vīlušies par neizdarību risinājumu meklēšanā saistībā ar apreibinošu vielu ietekmē esošajiem nepilngadīgajiem

© Romāns Kokšarovs/MN

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti un iesaistītās puses šodien sēdē pauda vilšanos par neizdarību risinājumu meklēšanā saistībā ar apreibinošu vielu ietekmē esošajiem nepilngadīgajiem.

Valsts kancelejas (VK) Valsts attīstības nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis informēja, ka pērn 20.decembrī notika Bērnu lietu sadarbības padomes sēde, kurā šķietami tika panākta vienošanās par atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšanas turpmāku virzību. Vienošanās paredz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Veselības ministrija (VM), Iekšlietu ministrija (IeM) un Labklājības ministrija (LM) kopīgā sadarbībā ar Rīgas domi īstenotu pilotprojektu, ieviešot sociālpakalpojumu.

Tāpat LM sadarbībā ar citām ministrijām sagatavos informatīvu materiālu par bērnu apreibinošo vielu atkarības obligātu ārstēšanu un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību institucionālā vidē, kā arī LM un VM kopīgi sagatavos prioritāro pasākumu valsts budžetam 2025.gadam, lai varētu nodrošināt šādu pakalpojumu, piesaistot atbilstošus pakalpojumu sniedzējus. Reizē LM sagatavos speciālistu mācību programmu un nodrošinās speciālistu sagatavošanu.

Taču, kā pauda Vesperis, pagaidām minētais padomes protokols nav saskaņots, jo VARAM ir iebildumi par pilotprojekta īstenošanu, norādot, ka ministrija nevarot būt atbildīga par pakalpojuma nodrošināšanu. VARAM piedāvājot pēc pilotprojekta īstenošanas sagatavot informāciju par projekta gaitu un metodisku materiālu pašvaldībām, bet tam nepiekrītot VM.

Par to plānots diskutēt nākamajā padomes sēdē, taču pašlaik nav zināms, kad tā notiks, teica VK pārstāvis, pieļaujot, ka, iespējams, tas varētu būt februāra vidū.

VARAM Pašvaldību pārraudzības nodaļas vecākā eksperte Ilona Puide norādīja, ka netika panākta vienošanās, jo atskurbināšanas pakalpojumi neesot VARAM kompetencē. VARAM ieskatā, pakalpojuma veids un kārtība ir VM nozares atbildība.

Savukārt VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Valērija Muižniece-Briede uzsvēra, ka VM nav galvenā atbildīgā ministrija šajā jautājumā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai") sacīja, ka galvaspilsētas pašvaldība netika iesaistīta jautājuma izskatīšanā un līdz šodienas sēdei nezināja par Bērnu lietu sadarbības padomes sēdē lemto. Politiķe aicināja VK iesaistīt Rīgas domi turpmākajā darbā.

Ozola uzsvēra, ka ir nepieciešams ne tikai atskurbināšanas pakalpojums, bet ir arī jālabo apreibinošo vielu lietošanas cēloņi, proti, nepieciešams arī rehabilitācijas pakalpojums, kur pašvaldība ir gatava iesaistīties.

Bijusī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja, tagad Rīgas domes deputāte Ieva Brante (NA/LRA) veltīja kritiskus vārdus VK, uzsverot, ka kanceleja "mērķtiecīgi izvairījusies" iesaistīt pašvaldību šajā jautājumā. Politiķe esot rakstījusi divas vēstules VK ar lūgumu informēt par to, kā sokas ar jautājuma risināšanu.

"Jūs šodien deputātiem stāstāt, ka kaut kas ir izdarīts, bet nekas nav izdarīts. Jums ir kauns atzīt, ka mūsu bērni žūpo, bet tā ir realitāte. Sekas risina Valsts policija, narkologi un Bērnu slimnīca," sacīja deputāte.

Komisijas vadītāja Leila Rasima (P) piekrita Brantes teiktajam, norādot, ka ir vilšanās par to, ka joprojām pēc vairākiem mēnešiem nav risinājumu minētajai problēmai.

IeM valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis norādīja, ka ministrija apsver iespēju aktualizēt rosinājumu grozīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, izslēdzot no likuma Valsts policiju kā profilakses iestādi, proti, atbrīvot policiju no atskurbināšanas pakalpojuma. IeM ieskatā, atskurbināšanas pakalpojums nevar būt organizēts kā represīvs iestādes uzdevums, bet gan tam jābūt sociāli medicīniska rakstura.

Deputāte Glorija Grevcova akcentēja, ka pirms pieņem tādus grozījumus un tiek aizliegts policijai bērnus nodot atskurbināsanai, ir jāsaprot, kur bērnus liks, ja policija šos bērnus neuzņems.

Komisijas deputāti secināja, ka problēma neesot politiķu negribēšana risināt jautājumus, bet trūkst iesaistīto pušu koordinācija. VK apņēmās divu nedēļu laikā organizēt darba grupas diskusiju.