Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 4.jūlijā nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā piemērojami Eiropas Savienības (ES) noteiktie ierobežojošie pasākumi sankciju režīma īstenošanā, kas noteikts saistībā ar darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, aģentūru LETA informēja AT.
Rīgas rajona tiesa bija nospriedusi apmierināt SIA "Čiekuri-Shishki" prasību pret SIA "Country Heli", piedzenot parādu, aizdevuma lietošanas procentus un tiesas izdevumus kopā vairāk nekā 3,5 miljonu eiro apmērā. Spriedums stājās spēkā.
Ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs iesniedza protestu, jo uzskatīja, ka ar šo spriedumu tiek pārkāpti ES tiesību normās noteiktie ierobežojošie pasākumi, ņemot vērā, ka viens no atbildētājas dalībniekiem ir komercsabiedrība, kuras patiesais labuma guvējs ir ES sankcijām pakļauta fiziskā persona; turklāt prasītājai pieder arī atbildētājas kapitāldaļas. AT tika ierosināta kasācijas tiesvedība un līdz lietas izskatīšanai apturēta pārsūdzētā sprieduma izpilde.
AT šajā lietā uzdevis jautājumus par regulas par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta, vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība normu interpretāciju un piemērošanu. Šāds pienākums - vērsties EST ar prejudiciālajiem jautājumiem - gadījumā, ja tiesai, kuras nolēmums nav pārsūdzams, rodas šaubas par lietā piemērojamo ES tiesību normu interpretāciju un līdzšinējā EST judikatūrā uz tām nav atbildēts, noteikts līguma par ES darbību 267.pantā.
Kopā AT departaments formulējis septiņus jautājumus.
Trīs jautājumi attiecas uz to, kā saprotams ar sankcijām pakļautajām fiziskajām personām "saistītās personas" jēdziens.
AT lēmumā paskaidrojis, ka atbildes uz šiem jautājumiem nepieciešamas, lai pēc tam izvērtētu, vai prasītāja un atbildētāja ir personas, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi atbilstoši norādītajam tiesiskajam regulējumam ir iesaldējami.
Atsevišķi uzdots jautājums par tiesas pienākumiem lietas dalībnieku pārbaudē, proti, vai tie nav atzīstami par "saistītām personām" sankciju režīma piemērošanu.
Ierobežojošo pasākumu būtība ir nepieļaut resursu nonākšanu sankciju režīmam pakļauto personu rīcībā. Tāpēc viens no ierobežojošajiem pasākumiem ir attiecīgo "prasību neapmierināšana". Šajā sakarā AT formulējis divus jautājumus - par šī ES tiesību autonomā jēdziena interpretāciju un piemērošanu, proti, ierobežojošā pasākuma sekām civilprocesā.
Lai pārliecinātos par sankcijām pakļauto personu tiesību uz datu aizsardzību ievērošanu saistībā ar tiesas sprieduma pieejamību, AT uzdevis arī jautājumu par konkrētās fiziskās personas, kurai piemērots ES sankciju režīms, vārda un uzvārda atklāšanu tiesas spriedumā.
Tiesvedība izskatāmajā lietā ir apturēta līdz brīdim, kad spēkā stāsies EST nolēmums.