Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzinīgi vērtē Saeimas pieņemtos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", aģentūru LETA informēja FICIL pārstāvji.
FICIL norāda, ka šie grozījumi ievieš stingrus ierobežojumus amatu savienošanai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, kā arī publisko personu kontrolētajos uzņēmumos, tā apliecinot valsts apņemšanos virzīties uz labu pārvaldību un godīgu konkurenci starp valsts un privātajiem uzņēmumiem.
FICIL jau gadiem ilgi ir uzsvēris nepieciešamību stiprināt interešu konflikta novēršanas mehānismus valsts amatpersonu darbībā, uzsverot, ka tā ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām, stiprinātu valsts kapitālsabiedrību efektīvāku pārvaldību un veicinātu investīciju pieplūdumu.
Saeimas ceturtdien pieņemtie grozījumi FICIL ieskatā ievērojami sekmē šo mērķu sasniegšanu, jo tie mazinās politiskās ietekmes iespējas, novēršot iespēju valsts amatpersonām ieņemt amatus valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
FICIL pozīcijā tiek uzsvērts, ka uzraudzības padomju locekļu izvēlei jānotiek caurspīdīgā procedūrā, nodrošinot, ka tie ir kompetenti un spēj neatkarīgi uzraudzīt uzņēmuma darbību. FICIL ieskatā Saeimas pieņemtie grozījumi apliecina, ka valsts ir gatava veidot uzticību sabiedrības un investoru acīs, veicinot ilgtermiņa izaugsmi un attīstību.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā", kas paredz būtiskus ierobežojumus amatu savienošanai, tostarp attiecībā uz amatu ieņemšanu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās un publisko personu kontrolētajos uzņēmumos.
Paredzēts, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
Ierobežojumi ir attiecināmi arī uz zinātniskās institūcijas dibinātu kapitālsabiedrību, kuru vispārējie stratēģiskie mērķi ir saistīti ar zinātni un pētniecību vai inovāciju ieviešanu.
Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākās amatpersonas drīkstēs savu amatu savienot tikai ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu, bet ne ar valdes locekļa amatu publiskās kapitālsabiedrībās.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts amatpersona var savienot savu amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu un tikai uz termiņu līdz vienam gadam, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas pienākumu izpildei. Iespēja atkārtoti ieņemt šādu amatu tiks pieļauta tikai pēc gada pārtraukuma, kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu. Šīs izmaiņas atspoguļo padomes locekļa amata nepilnas slodzes būtību, paredzot darba laiku padomes locekļa pienākumu pildīšanai līdz 30% no normālā darbalaika.
Stingrākas prasības būs arī amatu savienošanas izvērtēšanai, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākajām amatpersonām, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem atļaujas savienot amatus vairs nedrīkstēs izdot tikai uz rezolūcijas pamata, nodrošinot, ka katrs amatu savienošanas lūguma gadījums tiek izvērtēts individuāli, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un ietekmi uz valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīvu un pilnvērtīgu izpildi.
Ar grozījumiem iecerēts mazināt interešu konfliktu riskus, veicināt efektīvāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi un palielināt sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitāti. Tāpat šādi iecerēts nodrošināt, ka valsts amatpersonas pilda savus pienākumus atbildīgi un godprātīgi, novēršot riskus, ka var tikt kavēta valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīva un pilnvērtīga izpilde un amatu savienošana izmantota nesamērīgai finansiālu labumu gūšanai no papildu amatiem.