Budris: Eiropa vairs nevar paļauties uz ASV militārajām garantijām
Ir pagājis laiks, kad Eiropa savas drošības garantēšanā varēja paļauties tikai uz ASV karavīriem, pirmdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, taču viņš uzsvēra, ka tas nenozīmē ASV un Eiropas attiecību sabrukuma sākumu.
"Periods, kad Eiropa varēja paļauties uz ASV klātbūtni un militārajām garantijām, ir beidzies," Budris sacīja radio "M-1".
"Nav tā, ka tas vienkārši beidzas, un mums ir jānosaka datums, un turpmāk ASV mūs neatbalsta. Tā tas nedarbojas. Ir noteikta plānošana, posmi, un cik daudz laika mums būs nepieciešams, lai to izdarītu un cik daudz laika amerikāņiem būs nepieciešams savu spēku pārorientēšanai," klāstīja Lietuvas ārlietu ministrs, kurš pagājušajā nedēļā apmeklēja Minhenes drošības konferenci.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets pagājušajā nedēļā brīdināja NATO sabiedrotos Eiropā nepieņemt, ka Savienoto Valstu karavīru klātbūtne kontinentā "būs mūžīga", un mudināja viņus vairāk tērēt aizsardzībai.
Budris norādīja, ka neuzskata Vašingtonas paziņojumus par apliecinājumu stratēģiskām nesaskaņām starp ASV un Eiropu.
Pasaulē ir vairāk izaicinājumu nekā tikai Krievija un tās agresija. Ir problēmas, ko rada Ķīna Indijas un Klusā okeāna reģionā, Irānas kodolprogramma un pilnīga nestabilitāte Tuvajos Austrumos. Ir daudzas lietas, uz kurām ASV vēlas koncentrēties, un tai būs nepieciešams atbalsts," sacīja ministrs.
"ASV saka: "Mēs vēlamies partneri Eiropā, un jums ir jābūt stipriem." Es to neuzskatītu par transatlantisko attiecību vājināšanos," viņš piebilda.
Budris arī brīdināja, ka Eiropas nespēja rīkoties, lai stiprinātu savu aizsardzību, var novest pie "dažādām sekām".
"Ja Eiropa nepiecelsies un neteiks: "Jā, mums ir spējas, jā, mēs varam atrisināt šo jautājumu piecos gados un šo - desmit gados", tad viss būs slikti," viņš atzina.
Lietuvas ārlietu ministrs uzsvēra, ka, lai gan tiek runāts par to, ka Eiropai ir vajadzīgas ASV, Vašingtonai ir vajadzīgs arī kontinenta atbalsts.
Pēc Otrā pasaules kara nav bijis tāda perioda, kad mums nebūtu kopīgu interešu un neredzējām, kur tās ir jāaizstāv," sacīja Budris.
"ASV ir vajadzīga Eiropa kā pasaules lielākais tirgus," viņš atgādināja, piebilstot, ka "ASV ir vajadzīga Eiropa, lai risinātu savus lielākos izaicinājumus, piemēram, Ķīna, stabilizētu Tuvos Austrumus, risinātu starptautiskā terorisma jautājumus, novērstu Krievijas ekspansiju Āfrikā un nodrošinātu Arktikas drošību. Es skatos uz karti un nevaru iedomāties brīdi, kad mēs ASV nebūtu vajadzīgi".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien Minhenes drošības konferencē teica, ka ir laiks izveidot Eiropas bruņotos spēkus. Viņaprāt, Ukrainas armijas cīņa pret Krievijas iebrukumu ir apliecinājusi, ka Eiropas armijas pamati jau ir ielikti.
ASV prezidents Donalds Tramps ir teicis, ka NATO dalībvalstīm vajadzētu aizsardzības izdevumu slieksni palielināt no pašreizējiem 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 5%.
Lietuvas amatpersonas ir teikušas, ka sagaida šovasar Hāgā gaidāmā NATO samita lēmumu par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 3% no IKP.