Satiksmes ministra kandidāts Švinka savai komandai pagaidām uzrunājis divus cilvēkus

Satiksmes ministra amatam izvirzītais Saeimas deputāts un Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Atis Švinka (P) pagaidām savai komandai uzrunājis līdzšinējo Satiksmes ministrijas (SM) parlamentāro sekretāru Ģirtu Dubkēviču un līdzšinējo satiksmes ministra padomnieku komunikācijas jautājumos Edgaru Klētnieku, aģentūrai LETA sacīja Švinka.

Viņš sacīja, ka nozarē ir ļoti svarīga pārmantojamība un sākto darbu turpināšana. "Ja mani apstiprinās amatā, tad darbu turpinās SM parlamentārais sekretārs Dubkēvičs," sacīja Švinka.

Vienlaikus Švinka ir uzrunājis līdzšinējo satiksmes ministra padomnieku komunikācijas jautājumos Klētnieku, jo, viņaprāt, svarīgs elements ir atklātība un sabiedrības informētība.

"Šos divus cilvēkus jau esmu uzrunājis, bet, protams, pilnas komandas noformēšana ir darbs, kas vēl būs jāizdara," piebilda Švinka.

Jautāts, vai amatu saglabās, piemēram, līdzšinējais satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, Švinka sacīja, ka pagaidām ir pāragri par to runāt. "Runa nav par cilvēkiem, bet par darbiem un kompetencēm, kas vairāk ir nepieciešamas ministra birojā, lai komanda būtu saliedēta un efektīva. "Partijai "Progresīvie" ir arī satiksmes darba grupa, kurā darbojas daudz aktīvu cilvēku ar jaunām idejām," piebilda Švinka.

Švinka norādīja, ka viņš piekrita kandidēt satiksmes ministra amatam, jo šajos sarežģītajos drošības apstākļos viņa zināšanas un kompetences aizsardzības nozarē sniegtu papildu pienesumu mērķu sasniegšanai, kā arī viņa pieredze uzņēmējdarbībā palīdz strukturēt lietas finanšu pārvaldībā un kontrolē, kas arī varētu dot pienesumu nozarei.

LETA jau ziņoja, ka partija "Progresīvie" satiksmes ministra amatam nolēmusi virzīt Švinku.

1973.gadā dzimušais Švinka 2002.gadā ieguvis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē, bijis vairāku uzņēmumu vadītājs. 20 gadu vecumā Švinka tika iecelts par organizācijas "Junior Achievement Latvija" izpilddirektoru un 90.gadu beigās kopā ar komandu ieviesis ekonomikas mācību priekšmetu skolās, kā arī vadījis vairākus projektus, piemēram, "Ēnu dienu".

2022.gadā kandidējis 14.Saeimas vēlēšanās kā Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis un ticis ievēlēts 14. Saeimā. Patlaban ir "Progresīvo" valdes loceklis.

14.Saeimā viņš darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā, kas nozīmē, ka viņam ir augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, lai pildītu arī ministra pienākumus.

Tāpat viņš parlamentā darbojas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijā, ir Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētājs un Sporta apakškomisijas loceklis.

Švinkam pieder daļas vairākos uzņēmumos, tostarp SIA "Ammolite", SIA "LIC", SIA "Mush" un SIA "LIC GOTUS".

Ministru prezidente, "restartējot" savas valdības darbu, 21.februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku.

"Jaunā vienotība" (JV) izglītības un zinātnes ministra amatam vispirms nolēma virzīt Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, kurš pēc pāris dienu pauzes no iespējas nonākt valdībā attiecās, bet pēc tam partija amatam pieteica Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi.