Panākta starpvalstu vienošanās attīstīt militāro industriju Eiropā

Līdztekus viņa norāda, ka panākta vienošanās veicināt Eiropas konkurētspēju, mazinot birokrātiju, veicinot lētāku energoresursu pieejamību un atbalstot finanšu instrumentus investīcijām inovācijās.

Kā aģentūru LETA informēja premjeres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere, premjeres skatījumā, šajā Eiropadomē svarīgākais bija Eiropas līderu paustā apņemšanās, ka Eiropa ir gatava rīkoties gan savu aizsardzības spēju audzēšanai, gan arī ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Viņa norāda, ka par konkrētiem soļiem jau runāts iepriekš ārkārtas Eiropadomē, un šajā reizē visi līderi uzdeva Eiropas Komisijai (EK) straujāk ieviest nepieciešamās izmaiņas.

Sanāksmē Eiropas līderi uzklausījuši EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas sagatavotos priekšlikumus jeb tā saukto Balto grāmatu par Eiropas aizsardzību nākotnē. Tā paredz papildu budžeta iespējas aizsardzībai, jauna finanšu instrumenta ieviešanu papildu 150 miljoniem eiro investīcijām drošības jomā, kā arī Eiropas Investīciju Bankas grupas iesaisti un privātā kapitāla mobilizēšanu, paātrinot uzkrājumu un investīciju savienības izveidi.

"Nedrīkst kavēties, ir steidzami jāvirzās ar praktiskiem soļiem uz priekšu," pauž Siliņa.

Jau ziņots, ka Siliņa ceturtdien un piektdien piedalījās Eiropadomē Briselē, Beļģijā.

Eiropadomē piedalās visu 27 Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja. Tajā tiek pieņemti būtiskākie un aktuālie ES lēmumi, noteikti vispārējie ES darbības politiskie virzieni un prioritātes. Eiropadomē valsti pārstāv tikai valsts vai valdības vadītājs, kuru var aizstāt prombūtnē tikai cits deleģēts Eiropadomes loceklis, proti, citas valsts vai valdības vadītājs.

Tāpat jau vēstīts, ka ES dalībvalstu līderi sanāksmē Briselē atzinīgi vērtējuši Briseles ierosinājumu ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus, taču vairākas valstis uzsvērušas, ka jādara vēl vairāk un jāizmanto kopīgi aizņēmumi.

EK ir ierosinājusi plānu, kas paredz mobilizēt aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai, kā arī paredz sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai. EK trešdien detalizētāk iepazīstināja ar šo plānu, kas paredz budžeta noteikumu atvieglošanu, lai valstis varētu vairāk tērēt aizsardzībai, un ES atbalstītu aizdevumu programmu 150 miljardu eiro apmērā.

Tomēr Francija vēlas, lai ES pasākumi būtu vērienīgāki un tiktu ņemti kopīgi lieli aizņēmumi, kādus ES izmantoja, lai finansētu ekonomiku atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Siliņa nodēvēja Briseles ierosināto plānu par pirmo soli. "Mēs esam atvērti plašākām diskusijām par to, kā atrast vēl vairāk līdzekļu," paziņoja premjere.

Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis izteicās vēl skaidrāk, uzstājot, ka ES jārīkojas vērienīgāk, nodrošinot dotācijas Eiropas dalībvalstīm, lai tās varētu veikt nepieciešamos ieguldījumus.

Debatēs iezīmējās uzskatu atšķirība starp bloka austrumu valstīm, ko visvairāk uztrauc Krievijas draudi, un valstīm, kas nevēlas finansēt citu valstu izdevumus.

Visskaļāk pret to iestājusies Nīderlande. "Nīderlandei ir dažas robežas, un tās ir ļoti loģiskas robežas, kas mums vienmēr ir bijušas," žurnālistiem Briselē norādīja Nīderlandes premjerministrs Diks Shofs.

Tradicionāli Nīderlandes pusē nostājās arī Vācija, bet topošais Vācijas kanclers, konservatīvo līderis Frīdrihs Mercs apņēmies panākt ievērojamu Vācijas aizsardzības izdevumu palielināšanu. Tas vedina domāt, ka Berlīne varētu mīkstināt savu nostāju arī attiecībā uz EK plāniem.