Galvenā problēma, ko saskata aizsardzības industrijas uzņēmumi Latvijā, ir neskaidrība, kādas aizsardzības spējas ir jāattīsta uz vietas un attiecīgi jāveic investīcijas, bet kas tiks iegādāts starptautiskos iepirkumos, intervijā aģentūrai LETA saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele. Tā vietā, lai izvirzītu konkrētas prioritātes, nereti rodoties sajūta, ka notiek nebeidzami "tīklošanās" pasākumi un sarunas "pa visu laukumu", tērējot tik dārgo laiku.
Šobrīd federācijā ir jau 140 juridiskās personas. To skaitā ir ne tikai uzņēmumi, bet arī Latvijas lielākās izglītības un pētniecības iestādes, jo bez tām inovācijas nav iespējamas. Tāpat federācijā ir nozīmīgākie ārvalstu ražotāji, kas arī strādā pie Latvijas aizsardzības spēju attīstības, intervijā stāsta Egle-Ločmele.
Cik daudz jums ir ārvalstu biedru?
Kopā ārvalstu juridiskās personas federācijā ir 15. Viens no tiem ir "Baltic Institute of Advanced Technology" (BPTI), pārējie ir lielie uzņēmumi, kas katrs ir savā valstī ietekmīgākie ražotāji aizsardzības jomā.
Kādēļ šie lielie ārvalstu uzņēmumi ir federācijas biedri? Viņiem ir nodoms kaut ko investēt Latvijā vai viņi sadarbojas ar NBS, Latvijas uzņēmumiem?
90% no viņiem jau ir sadarbība ar mūsu bruņotajiem spēkiem, un viņiem ir ļoti svarīgi, lai būtu lokālie piegādātāji, kas var uzturēt vai remontēt viņu sistēmas, piegādāt komponentes. Mums ir ļoti liels prieks, ka ir uzņēmumi, kuri ir spējuši sevi pierādīt ne tikai šajā lokālajā piegādes ķēdē, bet iziet jau starptautiskās piegādes ķēdēs. Tie, piemēram, ir tādi uzņēmumi kā "Hansa Matrix", "Axon Cable".
Bet vai mēs varam gaidīt, ka Latvijā tiek veidotas tādas ražotnes, kā Lietuvā to pašlaik dara Vācijas "Rheinmetall"?
Mūsu asociētie biedri ir gatavi investēt, daudziem no viņiem jau ir projekti, daudzi ir gatavi attīstīties šeit vairāk, ja nāk papildu biznesa iespējas. Latvijas uzņēmumus savukārt gribētu iedrošināt sevi šajā jomā vairāk pozicionēt un parādīt savu varēšanu.
Ja mēs runājam par aizsardzības industrijas attīstību, tad man ir bažas, ka mēs jau atkal sākam ļoti atslābt un domāt, ka mēs te varēsim nebeidzami "tīkloties", runāties utt. Ja mēs gribam kaut kādas lietas izdarīt tiešām ātri, tad lielie ārvalstu uzņēmumi meklē iespējas ienākt kā stratēģiskam investoram uzņēmumos, kuriem jau ir inženieri, kuriem jau ir kaut kāda infrastruktūra, jau ir kaut kādas iekārtas.
Nesen apstiprinātā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025.-2036. gadam paredz līdz 2028. gadam līdz 20% palielināt vietējās industrijas iesaisti NBS bruņojuma iepirkumos. Tas ir sasniedzams?
Pareizāka atbilde būtu, ka tas ir sasniedzams, bet svarīgi ir, lai tas ir ilgtspējīgi. Piedodiet par atklātību, bet mēs jau varam sadibināt vēl 50 uzņēmumus, kas tirgos ārvalstu produktus, un principā mēs it kā būsim Latvijas uzņēmumus atbalstījuši. Var arī tādā veidā atbalstīt industriju. Bet var tomēr runāt ar tiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd ir inženieri, kuri ir ieguldījuši, piemēram, dronu sistēmu attīstībā, lai tur tiktu uzturēta pētniecības kapacitāte, lai tad, kad mums ir skaidrs, kādas būs NBS vajadzības, nepieciešamo var saražot. Tas ir stāsts par ilgtermiņa noturīgām attiecībām, lai stiprinātu industriju.
Kā vispār vērtējat jauno aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju? Tur ir paredzēts daudz dažādu lietu. Tā dos grūdienu attīstībai?
Es domāju, ka viennozīmīgi. Mēs arī esam devuši labākās mūsu idejas, pie kā bijām arī daudzus gadus strādājuši, un priecājamies, ka tās stratēģijā ir parādījušās. Priecē arī tas, ka dokumenti nav divi, kā sākumā bija domāts, - industrijai viens un inovācijai otrs -, jo industrija neattīstās bez inovācijām. Ļoti labi, ka ir ņemts vērā arī tas, ka pagājušajā gadā tika apstiprināta Eiropas aizsardzības industrijas stratēģija, un mēs neveidojam kaut ko atrautu no kopējā kursa.
Tostarp Eiropas aizsardzības industrijas stratēģija pasaka skaidru uzdevumu, ka 30% ir jāveido apvienotajiem Eiropas iepirkumiem. Ja tiek aktualizētas manis pieminētās vadlīnijas industrijas iesaistei aizsardzības jomā, tad mums principā ir jābūt godīgai sarunai ar Aizsardzības ministriju par to, uz kuru pusi mēs ejam un ko mēs attīstām.
Vai un cik liels valsts atbalsts ir nepieciešams inovācijām?
Es teikšu, ka strādāt ar Eiropas finansējumu daudzas nozares lieliski prot. Aizsardzības industrijā apzināti vai neapzināti šādas privilēģijas piesaistīt Eiropas naudu nav bijis. Arī šobrīd tieši aizsardzības industrijai finansiālā atbalsta nav, tāds ir tikai duālā pielietojuma produktiem. Tas nozīmē, ka aizsardzības industrija lielā mērā ir attīstījusies pati uz savu, privāto resursu bāzes, un būtu svarīgi valstij neiejaukties un "nekanibalizēt" investīcijas.
"Valsts aizsardzības korporācija" ir konkrēts uzdevums uzbūvēt divas rūpnīcas līdz 2036. gadam.
Un te mums kā industrijai ir jautājumi, kuras rūpnīcas privātie uzņēmēji nevarētu uzbūvēt? Kāpēc mums tas ir jādara par publisko naudu? Un te ir arī atbilde, kādēļ "Rheinmetall" rūpnīca tiek būvēta Lietuvā. Tāpēc, ka lielie uzņēmumi var būvēt un investēt paši, viņiem nevajag iesaistīties čaulas kompānijā.
No otras puses, "Rheinmetall" klātbūtne Lietuvā ir loģiska, jo tur bāzējas NATO Vācijas kontingents, viņi visu laiku ir apgādāti, un "Rheinmetall" par nodomu veidot loģistikas centru Lietuvā paziņoja jau 2018. gadā. Kāpēc ASV kompānija "Northrop Grumman" pateica, ka savu ražotni veidos Lietuvā, tas ir nopietns jautājums.
Pēc analoģijas ar Vāciju, Latvijā vadošā NATO kontingenta valsts ir Kanāda. Vai ar Kanādas militārās industrijas uzņēmumiem dibināt kontaktus?
Strādājam ar kanādiešiem kopš 2013. gada NATO ietvarā. Pašlaik meklējam dažādus risinājumus infrastruktūras, dronu jomā. Šogad ar plašu Aizsardzības ministrijas vadītu delegāciju arī plānojam piedalīties mūsu partnerorganizācijas - Kanādas Aizsardzības un drošības industrijas asociācijas - rīkotajā lielajā gada pasākumā CANSEC maija beigās.
Bet vai ir arī vēsmas, ka kāds Kanādas uzņēmums varētu ienākt līdzīgi "Rheinmetall" Lietuvā?
Vēsmas ir. Pirmkārt, diezgan daudz kanādiešu produktu jau mums ir. Patiesībā mēs pat runājam par Amerikas aizsardzības industriju, jo ASV un Kanāda šajā ziņā ir ļoti cieši saistītas. Tagad visas šīs attiecības tiek grautas un Kanādas industrija meklē jaunus tirgus, jaunas iespējas. Protams, ka Eiropa ir tā vieta, uz kuru viņi skatās, un mums ir fantastiskas iespējas un potenciāls būt viņu bāzes vietai visai Eiropai. Tādēļ vēsmas ir, bet, lai no sākuma viss notiek, tad arī varēs publiski runāt.