Rinkēvičs izsludina likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien oficiālajā izdevumā ir izsludinājis likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Likumam pievienotajā pielikumā valsts skaidro, ka 20 gadu laikā, kopš Latvija pievienojās konvencijai, ir būtiski mainījusies reģionālās drošības situācija un Krievija, sākot karu pret Ukrainu, ir klaji parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības, tajā skaitā ANO statūtos ietvertos principus.

"Ņemot vērā reģionālās drošības situācijas attīstības dinamiku, Latvijai ir būtiski neierobežot rīcības elastību un pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un nodrošinātu valsts un tās iedzīvotāju aizsardzību. Latvijas izvērtējumā nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām palielina aizsardzības spējas, kuras nav aizstājamas ar alternatīviem risinājumiem," uzsvērts skaidrojumā.

Vienlaikus tiek izcelts, ka Latvija joprojām ir apņēmusies līdz minimumam samazināt militāro operāciju ietekmi uz civiliedzīvotājiem un turpinās ievērot starptautiskās humānās tiesības, tai skaitā civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, nodrošinot civiliedzīvotāju dzīvību un īpašuma aizsardzību un veltot pūles tam, lai neitralizētu nesprāgušu munīciju, atbalstītu bruņotu konfliktu upurus gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā ziņots, Saeima 16. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Par izstāšanos balsoja 66 deputāti, bet pret balsoja 14 deputāti no frakcijām "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā". Atturējās divi deputāti - Juris Jakovins (ZZS) un Edgars Zelderis, bet nebalsoja trīs deputāti - Amils Saļimovs ("Stabilitātei"), Māris Sprindžuks (AS) un Edmunds Teirumnieks (NA).

Iecerēts, ka Ārlietu ministrija (ĀM) koordinēs ar Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministrijām izstāšanās dokumentu iesniegšanu konvencijas dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei.

Šī konvencija pieņemta Oslo 1997. gada 18. septembrī, bet tā stājās spēkā 1999. gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Konvencijas dalībvalstis apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas, kā arī tās neizstrādāt, neražot un neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot.

Tāpat konvencijas dalībvalstis apņemas nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar konvenciju. Katra dalībvalsts apņemas arī iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar konvencijas noteikumiem.

Brīdī, kad tika lemts par Latvijas pievienošanos Otavas konvencijai, nebija militāru, stratēģisku vai drošības apsvērumu, kādēļ Latvijai tai nepievienoties, savukārt patlaban drošības situācija Baltijas reģionā ir mainījusies, norādījusi ĀM.

Ministrijā atzīmē, ka, īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija ir parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības. Tāpēc Latvijai ir būtiski saglabāt izvēles brīvību un rīcības elastību izmantot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un valsts aizsardzību.

Atsaucoties uz karadarbību Ukrainā, ministrijā norāda, ka nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām palielina aizsardzības spēku letalitāti, aizkavējot vai apturot Krievijas masveida kustību. Tāpat ĀM secina, ka pašreizējās reģionālās drošības situācijas kontekstā Otavas konvencija ierobežo Latvijas aizsardzības iespējas, pilnībā izslēdzot efektīva militārās aizsardzības līdzekļa - kājnieku mīnu - izmantošanu.

ĀM piebilst, ka jautājums par izstāšanos no konvencijas ir aktualizēts arī citās reģiona valstīs, paverot iespēju solidāri un vienoti pieņemt lēmumu par izstāšanos.

Konvencija arī paredz, ka katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no tās. Dalībvalsts paziņo par izstāšanos visām pārējām dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram un ANO Drošības padomei. Izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu ir saņēmis depozitārijs. Attiecīgi pēc tam Latvijai būs tiesības un iespēja izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas.

ĀM uzsvērusi, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās saistības, tostarp humānās tiesības, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības.

Ministrijā arī atzīmē, ka jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un nepieciešamības, kā arī aizsardzības spēju attīstības prioritātēm un pieejamā finansējuma.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), komentējot iespējamos nevadāmo pretkājinieku mīnu sagādes variantus, atzinis, ka pēc izstāšanās no Otavas konvencijas Latvija tās varētu iegādāties no Polijas un Somijas vai arī komplektēt Latvijā.