Eiropas Parlamenta rudens plenārsesijas lielais notikums būs Komisijas prezidenta ikgadējā runa par situāciju Eiropas Savienībā un tai sekojošās debates, kā mums visiem dzīvot tālāk.
Lielbritānijas referendums par izstāšanos no ES šķietami bija stopsignāls virzībai federalizācijas virzienā, tomēr militārajā jomā pašlaik tiek kaldināta tieši pretēja ideja - centralizācija. Sagaidāms, ka Žans Klods Junkers par to runās, jo arī ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni jau izteikusies, ka ES dalībvalstīm vajadzētu apvienot militāros resursus. Kamēr runa ir tikai par iepirkumiem, tas varētu būt lietderīgi. Taču veidot kopīgu militāro politiku Eiropai būs sarežģīti dalībvalstu atšķirīgo interešu un attiecību dēļ. Piemēram, Austrumeiropa un Ziemeļeiropa Krieviju uzskata par draudu, tāpat kā to definējusi transatlantiskā alianse NATO. Tikmēr dienvidi - Vācija, Francija un Itālija - sabiedroto bažas izprot ar grūtībām, lai neteiktu, ka neizprot vispār, un runā tikai par Āfriku un cīņu pret terorismu. Par Krieviju klusē.
Cik maksā gāze?
Brexit ir izraisījis ļoti nopietnas pārbīdes lielo dalībvalstu interesēs, rīcībā, un tam būs sekas ES īstenotajā politikā. Tomēr briti, migranti un terorisms - šīs trīs aktualitātes nav gluži paralizējušas Eiropas institūciju darbu citās jomās, un arī parlamenta dienaskārtībā ir virkne aktuālu jautājumu, kas skar tautsaimniecību un eiropiešu labklājību.
Vairākas iniciatīvas attiecas uz enerģētikas jomu. Lai varētu salīdzināt elektrības un gāzes cenas dažādās valstīs un domāt, kā novērst pārlieku dārdzību, ir nepieciešama salīdzināma statistika. Taču šobrīd, piemēram, uz elementāru jautājumu, cik maksā gāze Vācijā un cik Latvijā, atbildes nav, jo katrs cenu rēķina citādi - ar nodokļiem, bez. Turklāt līgumi starp uzņēmumiem ir nepieejami. Eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš ir ēnas ziņotājs par šo problēmu. Viņš stāsta, ka tehniski visas politiskās grupas ziņojumu atbalsta, taču, iespējams, to izgāzīs tikai tāpēc, ka galvenā ziņotāja ir Barbara Kapela - austriete no eiroskeptiķu grupas Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa. Francūži un beļģi ir pārāk nikni uz Brexit izraisītājiem.
Vēja biznesmeņi panikā
Cits ziņojums liks satraukties zaļās elektroenerģijas lobijiem. Sevišķi vēja enerģija kropļo Eiropas elektrības tirgu - gan nenormāli dāsnu subsīdiju, gan vēja nepastāvības dēļ. Un, kad vējš sāk pūst, visiem pārējiem elektrības ražotājiem jāslēdzas nost, jo sadales tīkls ir pārlādēts. Pērn Vācijā bijusi pat viena diena, kad pēc visiem fizikas likumiem tīklam bija jāsabrūk. Brīnumainā kārtā tīklu operatoram frekvenci izdevās noturēt, taču skaidrs, ka zaļā enerģija rada ļoti lielas problēmas un politika «mums jābūt zaļiem» šobrīd nonāk pretrunā tirgus un fizikas loģikai. Arī Latvijā elektrības maksā ietilpst ļoti dārgais, vairākuma uzņēmēju un iedzīvotāju nīstais OIK. Krišjānis Kariņš prognozē, ka par garantēto noietu zaļajai enerģijai turpmākajos pāris gados gaidāmi ļoti lieli strīdi, jo ir valstis, kur šajā biznesā ieguldīta milzu nauda un tā par varītēm jāatpelna.
Cits ar zaļo biznesu netieši saistīts jautājums, kas arī tiks cilāts šajā parlamenta sesijā, ir dīzeļgeita, jeb Volkswagen izmešu skandāls, kas patiesībā atmasko daudzus ražotājus un arī politiski nepārdomātus lēmumus. Arī Latvijas deputāts darbojas izmeklēšanas komitejā - starpziņojumā nekādi diži jaunumi vēl neparādīsies, taču ir kļuvuši skaidrāki iemesli, kādēļ ražotāji krāpās.
Dīzeļgeitas iemesli
2007. gadā tika pieņemta emisiju direktīva, dodot dīzeļiem zaļo gaismu. Tie kļuva ātrāki, klusāki, ekonomiskāki. Mazāks degvielas patēriņš nozīmē mazāk ogļskābās gāzes - CO2, taču slāpekļa oksīda - NOx rādītāji efektīviem dīzeļiem izrādījās briesmīgi - dabai sīkās daļiņas nekaitē, bet cilvēkiem gan. Un autoindustrija blēdījās. Volkswagen iemācīja mašīnai atpazīt atrašanos testa stendā un uzvesties «zaļi», Fiat aprēķināja, ka tests ilgst 20 minūtes un pēc tam NOx filtrus var atslēgt, savukārt Renault un Opel definēja, ka zemākā temperatūrā par +17 grādiem iespējami dzinēja bojājumi un tādēļ NOx filtri jāatslēdz. Tagad politiķi iecerējuši, ka testi jaunajām mašīnām būs jāveic nevis sterilos stenda apstākļos, bet braucot gaitā. Industrijai ir dots signāls, ka mazu dīzeļu ražošana Eiropā vairs netiks veicināta, jo, izrādās, lielie dīzeļdzinēji ir pat tīrāki. Autobūves nākotne tiek saistīta ar elektromobiļu attīstību. Taču arī par to gaidāmas smagas diskusijas. Tāpat kā vēja bizness elektromobiļu ražošana veģetē uz subsīdijām. Joprojām neatrisināti ir jautājumi, kā piespiest baterijas darboties ilgāk un kur tās likt pēc kalpošanas laika beigām. Videi draudzīgi automašīnu akumulatori vēl nav izgudroti, tāpēc Eiropas elektromobilizācija galu galā var izrādīties videi ārkārtīgi nedraudzīga.