Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošana pēckrīzes periodā nedrīkst notikt uz citu Latvijai būtisku ilgtermiņa politiku rēķina, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas viceprezidente Sandra Kalniete (JV).
Kā pavēstīja politiķes palīdze Elīna Bīviņa, ETP grupa ir izvirzījusi striktus nosacījumus Eiropas Komisijai (EK) attiecībā uz nākamā ES daudzgadu budžeta priekšlikumu. Grupas ieskatā ir jāparedz pietiekams finansējums līdzšinējām ilgtermiņa politikām. Tāpat ir jānodrošina iespēja attīstīt jaunās politikas iniciatīvas, kas ģeopolitiskās sāncensības situācijā nostiprinās ES ietekmi.
ETP uzstāj, ka jāizstrādā apjomīgs rīcības plāns pēckrīzes ekonomiskās un sociālās atveseļošanās periodam, paredzot arī īpašu fondu ES dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai, kā arī jānodrošina finanšu rezerves neprognozējamām krīzes situācijām nākotnē.
Kalniete atzīst, ka jaunā koronavīrusa vīrusa izraisītā krīze ir radījusi nenoteiktības sajūtu par nākotni, kas sarunas starp dalībvalstīm, EK un EP par daudzgadu budžetu un ES ekonomikas atjaunošanas fonda līdzekļiem padara īpaši spraigas.
Politiķe norādīja, ka konstruktīvu darbu apgrūtina neskaidrība par EK jauno budžeta priekšlikumu. Tas bija plānots jau 6.maijā, bet tagad ir zināms, ka tās būs maija beigas. Viņasprāt, šajā baumu un dažādu interešu savstarpējā cīkstiņā ETP grupa piedāvā skaidru pozīciju par budžeta veidošanas principiem, kas tiks nostiprināti EP rezolūcijā, par kuru deputāti šonedēļ balso EP plenārsēdē.
"Mums, Baltijas valstu deputātiem, ir īpaši svarīgi raudzīties, lai, koncentrējoties uz ekonomikas atveseļošanu pēckrīzes periodā, netiek atstātas novārtā līdzšinējās Eiropas ilgtermiņa politikas, kas ir ļoti nozīmīgas arī Latvijai un tās cilvēkiem," uzsvēra EP deputāte.
Pēc viņas vārdiem, politiķe neredz iespējas atkāpties no Latvijas nostājas jautājumā par finansējuma palielinājumu kopējai lauksaimniecības politikai, iespēju robežās ir jākāpina finansējums kohēzijai jeb reģionālajai attīstībai, tāpat ne mazāk svarīgs ir stabils finansējums drošībai un kaimiņu politikai. Jo ātrāk kaimiņi varēs atgriezties pie normālas dzīves, jo ātrāk tur atkopsies ekonomika, skaidroja politiķe.
Kalniete kopumā atbalsta ieceri līdzās ES daudzgadu budžetam veidot ES ekonomikas atjaunošanas fondu, bet vienlaikus viņa uzsvēra, ka tā finansēšanai jārod papildu instrumenti, lai saglabātu stabilitāti pamatos.
"Grūtības vienoties par ES daudzgadu budžetu nākamajam periodam bija jau pirms krīzes, cīņas starp ES institūcijām un starp "maksātājiem" un "tērētājiem" bija skarbas. Tagad tam vēl pievienojas neskaidrība par Atjaunotnes fonda izmatošanas principiem," pavēstīja EP deputāte.
Viņa uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi, lai šis fonds, kura līdzekļus EK plāno aizņemties finanšu tirgos, piedāvājot kā garantiju ES daudzgadu budžetu, nekļūtu par smagu parādu "bumbu", kas atstātu negatīvu iespaidu uz lauksaimniecībai un kohēzijai paredzēto līdzekļu daudzumu.
"Tas var notikt, ja Atjaunotnes fonda līdzekļus dalībvalstis saņems kā dotāciju, ko vēlāk finanšu tirgiem būtu jāatmaksā no ES budžeta," norādīja eiroparlamentāriete.
Līdzās diskusijām par ES daudzgadu budžetu, Eiropas Parlaments šonedēļ lēmis piešķirt trīs miljardus eiro kaimiņvalstu ekonomikas atbalstam pēc pandēmijas. Kalniete uzskata, ka šis ir operatīvs un ļoti svarīgs lēmums, jo dod skaidru signālu, ka ES ir svarīga kā politiskā, tā ekonomiskā stabilitāte Austrumu un Dienvidu kaimiņu valstīs, lai tās tiktu galā ar vīrusa nodarītajiem postījumiem.
ES kopējais ieguldījums globālajā cīņā pret pandēmiju sasniedz 20 miljardus eiro, sniedzot atbalstu kā bloka kaimiņvalstīm, tā arī citām visvairāk skartajām valstīm pasaulē.
"Eiropas atbilde cīņā ar pandēmiju ir ātra un dāsna, tomēr ziņu izplatība par ES palīdzību un par mūsu ieguldījuma patieso mērogu, atpaliek no Ķīnas "masku diplomātijas" panākumiem vai Krievijas aktīvās dezinformācijas kampaņas, kuras mērķis ir vājināt ES. Mums jāmācās runāt skaļāk par saviem labajiem darbiem," tādu uzskatu pauda ETP grupas viceprezidente Kalniete.