Eiropas Savienības (ES) līderi pirmdien brīdināja Ķīnu, ka Pekinai draud ļoti negatīvas sekas, ja tiks īstenots nesen pieņemtais nacionālās drošības likums, kas paredz iespējas mazināt Honkongas autonomiju.
Videosamitā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un premjerministru Li Kecjanu Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pauda dziļas bažas par šo likumu.
"Mēs paudām savas dziļās bažas par (..) nacionālās drošības likumu Honkongai," pēc samita žurnālistiem Briselē sacīja Mišels.
"Mēs aicinājām Ķīnu īstenot solījumus, ko tā devusi Honkongas tautai un starptautiskajai sabiedrībai attiecībā uz Honkongas lielo autonomijas pakāpi un garantētajām brīvībām," uzsvēra Eiropadomes prezidents.
Savukārt Leiena žurnālistiem teica, ka viņa norādījusi Ķīnas līderiem, ka Honkongas ekonomika veiksmīgi attīstās, lielā mērā pateicoties tās autonomijai no Ķīnas.
"Mēs arī sacījām, ka Ķīnai draud ļoti negatīvas sekas, ja tā ieviesīs šo likumu," teica EK prezidente.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments piektdien pieņēma rezolūciju, kurā mudināja ES un tās dalībvalstis iesniegt sūdzību ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā, ja Ķīna īstenos nesen pieņemto nacionālās drošības likumu, kas paredz iespējas mazināt Honkongas autonomiju.
EP rezolūcijā "aicina ES un tās dalībvalstis gadījumā, ja jaunais drošības likums tiks īstenots, apsvērt iespēju iesniegt sūdzību Starptautiskajā tiesā".
Rezolūcijā ES valstis arī mudinātas "noteikt sankcijas un iesaldēt aktīvus Ķīnas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesības pārkāpjošas politikas izstrādāšanu un īstenošanu".
"Nacionālās drošības likuma vienpusēja ieviešana Honkongā (..) ir visaptverošs uzbrukums pilsētas autonomijai, likuma varai un pamatbrīvībām," sacīts rezolūcijā.
Tajā uzsvērts, ka EP "stingri nosoda pastāvīgo un pieaugošo Ķīnas iejaukšanos Honkongas iekšējās lietās".
Pekina ierosināja jauno nacionālās drošības likumu pēc demokrātijas piekritēju protestiem Honkongā, un Ķīnas parlaments to pieņēma kā nepieciešamu "terorisma" un "separātisma" apkarošanai.
Šī likuma pretinieki bažījas, ka tas izraisīs politisku apspiestību, samazinot brīvības un autonomiju, kas tika garantētas, kad Honkonga 1997.gadā tika nodota Ķīnai.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss un atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu Honkongas statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai nosaka Londonas un Pekinas vienošanās.