Eiropas Komisija sūdz tiesā Poliju par tiesu reformu

Brisele lūgs tiesu izdot rīkojumu par Polijas likuma apturēšanu līdz tiesas spriedumam.

Polijas valdība jau paziņojusi, ka EK lēmumam nav "tiesiska vai faktiska pamatojuma".

"Eiropas Komisijas prasībai ES Tiesai nav tiesiska vai faktiska pamatojuma," tviterī norādījis Polijas valdības pārstāvis sakariem ar presi Pjotrs Millers.

ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs preses konferencē sacīja, ka EK skatījumā Polijas 2019.gadā pieņemtais likums grauj tiesu varas neatkarību un nav savienojams ar ES tiesībām.

Vēršanās tiesā ir daļa no EK centieniem panākt, ka Polija un Ungārija atgriežas pie Eiropas demokrātisko normu ievērošanas.

EK uzskata, ka Polijas un Ungārijas valdības smacē neatkarīgos medijus un īsteno reformas, kas izslēdz tiesnešus, kuru spriedumi var nepatikt valdošajām partijām.

Polijas valdošā partija skaidro, ka reforma ir nepieciešama, lai vērstos pret korupciju tiesu sistēmā, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma. Reformas pretinieki apgalvo, ka tās īstenošana rada draudus likuma varai.

Likums, kas stājās spēkā pagājušajā februārī, liedz tiesnešiem vērsties ar jautājumiem par likumiem ES Tiesā, un rada pārvaldi, kas izvērtē tiesnešu neatkarību, neņemot vērā ES tiesības.

Ar likumu izveidota arī Disciplinārā palāta, kas pārrauga Polijas Augstākās tiesas tienešus, un palātai ir tiesības atcelt tienešu imunitāti, lai nodotu tos kriminālizmeklēšanai, kā arī tiesības samazināt tiesnešiem algu.

"Komisija uzskata, ka tas nopietni grauj tiesu neatkarību un pienākumu nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību un tādējādi ES tiesisko kārtību kopumā," paziņoja EK.

EK pavēstīja, ka lūgs ES Tiesu apturēt šo Polijas reformu un Disciplinārā palātas darbību un tās pieņemtos lēmumus attiecībā uz tiesnešu imunitāti.

EK procesu pret Poliju par ES tiesību pārkāpšanu sāka jau 2017.gadā pirms pašreizējā likuma pieņemšanas. Kopš tā laika problēma ir samilzusi un vēršanās ES Tiesā jau sen tika gaidīta.

Citas ES valstis un Eiropas Parlaments ir centušies sasaistīt ES līdzekļus, kas tiks piešķirti ekonomiku atlabšanai no pandēmijas izraisītās krīzes, ar likuma varas principu ievērošanu. Taču Polija un Ungārija iestājušās pret šādu nosacījumu un vēlas, lai ES Tiesa izlemj, vai šāda palīdzības piesaistīšana likuma varas principu ievērošanai ir legāla.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis ir izteicies, ka Polija iestājas pret spēcīgāko ES dalībvalstu oligarhiju un uz spēles likta Polijas suverenitāte.

"Ar tiesu sistēmu saistīto jautājumu regulēšana ir vienīgi valsts atbildība, kas skaidri izriet no Polijas konstitūcijas un ES līgumiem. Polijas noteikumi nav atkāpe no ES standartiem," savukārt norādījis Millers.

Moraveckis pirmdien iesniedza Polijas Konstitucionālajā tiesā pieteikumu par Polijas konstitucionālo tiesību pārākumu pār ES tiesību aktiem.