Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Latvijas pievienošanās ES ir viens no svarīgākajiem atjaunotās Latvijas ārpolitikas sasniegumiem un iezīmē būtisku brīdi Latvijas vēsturē. Tas bija nozīmīgs stimuls ne tikai valsts tautsaimniecības attīstībai, bet arī sniedza stabilitāti, drošību un palīdzēja atjaunot Latviju kā modernu un attīstītu valsti.
ES ir lielākais tirdzniecības bloks pasaulē, eiro ir otra lielākā pasaules valūta, tās pilsoņiem ir tiesības mācīties un strādāt jebkurā no tās dalībvalstīm. ES ir globāla līdere klimata pārmaiņu apkarošanā un attīstības palīdzības sniegšanā, veicinot demokrātijas, pamatbrīvību un tiesiskuma īstenošanu arī ārpus savām robežām.
Reaģējot uz Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, ES izmanto savu diplomātisko un ekonomisko ietekmi, lai sniegtu visu iespējamo palīdzību Ukrainai un ukraiņu tautai. Kopā ar Transatlantiskajiem partneriem ES ir noteikusi vēsturē nebijušas sankcijas pret Krieviju.
Ukraina ir oficiāli lūgusi to uzņemt ES. Latvija atbalsta Ukrainas pievienošanos ES. To ir apliecinājušas gan valsts augstākās amatpersonas, gan Saeima, 3.martā pārliecinoši nobalsojot par atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai, informēja ĀM.
Latvijas integrācija ES noritēja gandrīz desmit gadus. Jau 1995.gada 13.oktobrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Māris Gailis parakstīja Latvijas oficiālo lūgumu par uzņemšanu ES.
1996.gadā tika apstiprināta Nacionālā programma Latvijas integrācijai ES, izveidota Eiropas Integrācijas padome, un darbu Latvijā sāka Eiropas Komisijas (EK) delegācija.
1997.gadā Briselē atklāja Latvijas pārstāvniecību ES. Latvijā darbu sāka nevalstiskā organizācija "Eiropas kustība Latvijā".
1999.gada decembrī Helsinku padomē tika nolemts sākt iestāšanās sarunas ar Latviju. Lēmuma par Latviju pamatā bija EK progresa ziņojumi.
2003.gada 16.aprīlī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Einars Repše, ārlietu ministre Sandra Kalniete un sarunu vadītājs Andris Ķesteris Latvijas vārdā Atēnās parakstīja līgumu par pievienošanos ES.
2003.gada 20.septembrī notika tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES. Par iestāšanos nobalsoja 66,97%, pret - 32,26% Latvijas pilsoņu.
2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti.
2007.gada decembrī Latvija pievienojās Šengenas līgumam, kas paredz robežkontroles atcelšanu dalībvalstu pilsoņiem uz iekšzemes robežām un ostās. Robežkontrole uz sauszemes un jūras robežām tika atcelta 2007.gada 21.decembrī, bet lidostās - 2008.gada 30.martā.
2014.gada 1.janvārī Latvija pievienojās Eirozonai, nomainot latu pret kopējo ES valūtu eiro un kļūstot par 18.Eirozonas valsti.
2015.gada pirmajā pusgadā Latvija bija prezidējošā valsts ES Padomē.