Eiropas Savienībā aptuveni 70% iedzīvotāju dzīvo savā īpašumā

© Kaspars Krafts / F64

Aptuveni divas trešdaļas Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka no īrētas dzīvesvietas uz savu īpašumu jāpārceļas tiklīdz var atļauties mājokļa iegādi, liecina "Luminor Bank" veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.

Savukārt katrs desmitais uzskata, ka sava mājokļa iegāde jāveic tikai tad, kad ir atrasts "sapņu īpašums".

Par sava mājokļa iegādi tiklīdz to atļauj finansiālā rocība ir pārliecināti 68% Latvijas, 69% Lietuvas un 72% Igaunijas iedzīvotāju.

"Luminor Bank" mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais norāda, ka Eiropas Savienībā (ES) aptuveni 70% iedzīvotāju dzīvo savā īpašumā. Baltijas valstīs šis rādītājs ir virs ES vidējā rādītāja - Latvijā un Igaunijā 81%, Lietuvā 89%, tajā pašā laikā Vācijā, Austrijā un Dānijā savā mājoklī mīt tikai 50-60% iedzīvotāju.

Aptuveni trešdaļa aptaujāto Latvijā kā būtiskus apsvērumus, lai iegādātos savu mājokli, min arī pārliecību par nākotnes plāniem, stabilu darbu, lai īpašuma iegādi var pielāgot darba vietas lokācijai, kā arī izdevīgu nekustamā īpašuma cenu. Dzīvesvietas atrašanās tuvu darba vietai ir būtiskāka rīdziniekiem un lielo pilsētu iedzīvotājiem, kamēr reģionos dzīvojošiem tas ir mazāk svarīgs nosacījums.

Latvijā 35% sieviešu uzskata, ka mājoklis ir jāiegādājas tiklīdz ir sakrāts finansējums pirmajai iemaksai, kamēr šādu atbildi sniedzis 21% vīriešu. Turklāt uzkrājumi pirmajai iemaksai ir aktuālāki gados jaunākiem aptaujas dalībniekiem.

Tikai aptuveni katrs desmitais jeb 11% uzskata, ka savs mājoklis jāiegādājas brīdī, kad ir atrasts "sapņu īpašums". Šī atbilde ir populārāka starp jauniešiem un senioriem, kamēr vidējā gadagājuma aptaujātie par sapņu mājokļa iegādi ir skeptiskāki.

"Luminor Bank" aptauja veikta 2022.gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvia", katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Politika

Otrdien, 26.novembrī, Aizsardzības ministrijā norisināsies valsts aizsardzības dienesta iesaucamo atlase, kurā pēc nejaušības principa ar speciālu gadījumskaitļu ģenerēšanas programmu kopumā tiks atlasīti 800 Latvijas pilsoņi - vīrieši primāri vecumā no 18 līdz 19 gadiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.