Kalniņa-Lukaševica: Jaunās ES sankcijas ir vajadzīgas, lai apturētu Krievijas kara mašīnu

Lēmumi par jaunām sankcijām prasa daudz laika, jo tie skar ne vien Krieviju, bet arī pašus, intervijā Latvijas Radio atzina Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Viņa atzina, ka šī nakts ir bijusi svarīga, jo tika nonākts līdz tādiem lēmumiem, kuriem vēl martā neviens neticēja. Turklāt šonakt pieņemtais lēmums par naftas embargo nav vienīgais lēmums - pieņemts lēmums arī Krievijas lielākās bankas "Sberbank", Krievijas Pareizticīgo baznīcas un tās patriarha Kirila, militārpersonu, trīs mediju kanālu pakļaušanu sankcijām. Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka tas vajadzīgs, lai apturētu Krievijas kara mašīnu.

ĀM pārstāve ieskatā sankciju iespējas vēl noteikti nav izsmeltas, un patlaban pieņemti tādi lēmumi, kas ir acīmredzamākie un spēj visātrāk ietekmēt Krieviju. Vēl pastāv iespējas sankcijām pakļaut uzņēmumus, amatpersonas, enerģētikas sektoru.

Kalniņa-Lukaševica uzskata, ka pieņemtie lēmumi apliecina kopīgu Eiropas valstu izpratni par vērtībām, jo patlaban jau ir nonākts situācijā, kad sankcijas skar ne vien Krievijas ekonomiku, bet atstāj arī smagu iespaidu uz Eiropas valstu ekonomiku.

"Ir izprotams, ka lēmumi prasa laiku - tie nav viegli lēmumi, jo tie skar arī mūs pašus, tāpēc lēmuma pieņemšana prasīja tik garu ceļu," piebilda ĀM parlamentārā sekretāre.

Kā ziņots, paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdienas vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu," tviterī ierakstījis Mišels.

Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru. Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem.

"Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas," tviterī norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

EK bija ierosinājusi pilnībā pārtraukt Krievijas naftas importu, taču pret to iebilda Ungārija, kas no Krievijas importē 60% naftas.

Sestā sankciju pakete, par kuru panākta vienošanās samitā, paredz arī atslēgt Krievijas lielāko banku "Sberbank" no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT, bloķēt vēl trīs Krievijas valsts raidorganizācijas, kā arī noteikt sankcijas personām, kas atbildīgas par kara noziegumiem Ukrainā, tviterī piebildis Mišels.

Samitā arī nolemts piešķirt Ukrainai deviņus miljardus eiro neatliekamām finansiālām vajadzībām. Iecerēts, ka šie līdzekļi cita starpā tiks izmantoti, lai maksātu algas valsts iestāžu darbiniekiem, kā arī nodrošinātu skolu un slimnīcu darbību.