Asads: Sīrija plāno iegādāties jaunāko Krievijas pretraķešu sistēmu
Sīrija ved sarunas ar savu sabiedroto Krieviju, lai iegādātos jaunāko Krievijas pretraķešu sistēmu, kas ļautu atvairīt Izraēlas un ASV uzbrukumus, ceturtdien paziņoja Sīrijas prezidents Bašars al Asads.
"Ir dabiski, ka mums ir vajadzīgas šādas sistēmas," Sīrijas oficiālā ziņu aģentūra SANA citēja Asada teikto.
Pirms tam Sīrija bija apsūdzējusi Izraēlu, ka tās raķetes raķetes ceturtdien trāpījušas "militārām pozīcijām" līdzās Damaskas lidostai.
"Izraēla ir īstenojusi agresijas pret arābu valstīm tai apkārt kopš tās rašanās 1948.gadā," Asads sacīja intervijā Venecuēlas telekanālam "Telesur".
"Ir dabiski, ka mēs tagad vedam sarunas ar krieviem ar nodomu pastiprināt [mūsu] sistēmas, lai stātos pretī jebkādiem Izraēlas draudiem no gaisa vai amerikāņu raķešu draudiem," teica Asads.
"Tie ir kļuvuši par reālu iespējamību pēc nesenās amerikāņu agresijas pret Šairatas aviobāzi Sīrijā," viņš piebilda.
ASV armija 7.aprīļa naktī izšāva 59 raķetes "Tomahawk" uz šo bāzi pēc ķīmiska uzbrukuma nemiernieku ieņemtai pilsētai Idlibas provincē, kurā nogalināti 87 cilvēki, tai skaitā daudz bērnu.
Vašingtona ir paziņojusi, ka Šairatas aviobāze bija placdarms šī ķīmiskā uzbrukuma veikšanai, bet Damaska to noliedz.
Krievijas armija dienu pēc šī raķešu trieciena paziņoja, ka Sīrijas pretgaisa aizsardzība tiks pastiprināta.
Izraēla ir veikusi daudzus gaisa triecienus Sīrijā kopš pilsoņkara sākuma šajā valstī 2011.gadā, un lielākā daļa no tiem bija vērsti pret Asada režīmu atbalstošā Libānas kaujinieku grupējuma "Hezbollah" ieroču autokolonnām vai noliktavām.
Asads arī paziņoja, ka nevienai valstij, kas atbalstījusi Sīrijas opozīciju, nevajadzētu ļaut piedalīties Sīrijas atjaunošanā pēc kara.
"Visas valstis, kas nostājušās pret Sīrijas tautu un piedalījušās postīšanā un sabotāžā, nekad nepiedalīsies Sīrijas atjaunošanā. Tas ir galīgs [lēmums]," teica Asads.
Starptautiskas organizācijas lēš, ka Sīrijas atjaunošana pēc pilsoņkara, kurā nogalināti vairāk nekā 320 000 cilvēku, izmaksās vismaz 300 miljardus ASV dolāru (275 miljardus eiro).