"Zapad 2017": Pirmais Krievijas mērķis - sabiedrotā Baltkrievija

Baltkrievijas un Krievijas kopīgajām militārajām mācībām Zapad 2017 sācies otrais posms, kurā atšķirībā no pirmā ļauts piedalīties arī starptautiskajiem novērotājiem. Informācija par mācību gaitu joprojām ir skopa, taču pretēji dažādām prognozēm pirms mācību sākuma nepatīkamus pārsteigumus līdz šim piedzīvojusi tikai pati mācībās iesaistītā Baltkrievija.

Pretēji Baltkrievijas Aizsardzības ministrijas sniegtajai informācijai, ka viss Krievijas militārais kontingents, kuram Baltkrievijas teritorijā paredzēts piedalīties mācībās, jau ir ieradies, mācību pirmajā dienā Krievijas Rietumu kara apgabala preses dienests paziņoja, ka mācību ietvaros uz Baltkrieviju dodas pirmās tanku armijas vienība.

Šī ziņa radīja ne tikai satraukumu militārajos ekspertos, kas savulaik pieļāva, ka mācības varētu tikt izmantotas kā iegansts, lai palielinātu kontingentu Krievijas kara bāzēs Baltkrievijā vai pat anektētu jau tā Krievijai draudzīgo kaimiņvalsti, bet arī Baltkrievijas Aizsardzības ministrijā, kas par šādiem plāniem neko nebija dzirdējusi.

Par spīti tam, ka Baltkrievijas militārajā doktrīnā īpaši uzsvērta ciešā sadarbība ar Krieviju, Aizsardzības ministrijai bija nepieciešamas vairākas stundas, lai tās pārstāvis Vladimirs Makarovs varētu paziņot, ka Krievijas izplatītā informācija neatbilst patiesībai un viss mācībās iesaistāmais Krievijas militārais personāls jau atrodas poligonos.

EPA/Scanpix

Baltkrievijas eksperti lēš, ka ar šādu informatīvo manevru Krievija mēģinājusi pasaulei parādīt, ka Minska ir tikai Krievijas satelīts, kas nav spējīga kontrolēt pati savu teritoriju un reģionālās drošības jautājumos ir pilnībā atkarīga no Krievijas. Tas, protams, sadusmojis Aleksandru Lukašenko, un iecere viesoties Krievijā atmesta.

Baltkrievijas prezidenta A. Lukašenko administrācija gan atsakās sniegt paskaidrojumus, taču prezidents ir paziņojis, ka atcēlis sākotnēji plānoto vizīti uz Krieviju, kur kopā ar tās prezidentu Vladimiru Putinu bija iecerēts ierasties kādā no trim kopējās mācībās iesaistītajiem poligoniem. Tā vietā A. Lukašenko šonedēļ apmeklēšot kādu no mācībās iesaistītajiem Baltkrievijas poligoniem.

Taču ekspertu vidū pastāv arī viedoklis, ka Baltkrievijas prezidenta neierašanās Krievijā var tai nest neplānotus ieguvumus. Proti, Krievija un Baltkrievija par vērienīgajām mācībām, kas notiek katru otro gadu, vienojās vēl 2009. gadā, kad Baltkrievijai kaimiņos esošā Ukraina vēl bija vienota gan de iure, gan de facto. Kopš Ukrainas konflikta Baltkrievija ir centusies distancēties no populārā viedokļa, ka tā ir tikai no Krievijas atkarīga un ieročus žvadzinoša satelītvalsts, un strādājusi, piemēram, aktīvi iesaistoties Ukrainas konflikta risināšanā, lai to uztvertu kā neitrālu, mieru reģionā sargājošu valsti. Pēc Ukrainas konflikta sākuma un Krimas aneksijas esot bijušas pat indikācijas, ka Minska apsver iespēju atteikties no kopējām mācībām.

Tikmēr mācības turpinās, un kopš svētdienas tajās piedalās starptautiskie novērotāji. Viņu vidū ir arī trīs Latvijas pārstāvji, un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ar lepnumu uzsver, ka Latvija ir vienīgā NATO dalībvalsts, kurai Baltkrievijā ir vairāk par diviem novērotājiem.

Neraugoties uz to, NATO joprojām nav pārvarējis satraukumu par patiesajiem Krievijas nolūkiem Zapad 2017 laikā, un bažas nepalīdz kliedēt arī fakts, ka saskaņā ar NATO Militārās komitejas priekšsēdētāja ģenerāļa Petra Pavelsa pausto Krievija nav ievērojusi caurskatāmības principu attiecībā uz manevriem. Tiek uzskatīts, ka militārajās mācībās organizēti iesaistīts krietni lielāks skaits militārpersonu un tehnikas vienību, nekā to atklājusi Minska un Maskava, - nepilni trīs tūkstoši Krievijas kareivju un desmit tūkstoši Baltkrievijas. Šādas aizdomas stiprina fakts, ka Krievijā paralēli Zapad 2017 mācībām notiek arī citas mācības, tāpēc NATO lēš, ka Krievija izplānotās un saskaņotās mācībās iesaistījusi pat vairāk nekā 70 tūkstošus militārpersonu.