Dombrovskis: EK sāk saņemt informāciju par sūtījumiem no Eiropas, kas iestrēguši Ķīnas ostās

Ķīnas pret Lietuvas eksporta precēm izvērstās blokādes sekas sāk izjust arvien vairāk Eiropas valstu. Tā intervijā Vācijas laikrakstam "Die Welt" sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"). Šobrīd izskatās, ka Ķīnas muita atsakās apstrādāt preces, ja tajos ir jebkādas Lietuvā ražotās sastāvdaļas, ziņo portāls lsm.lv.

Oficiālā Pekina turpina noliegt, ka tā būtu izvērsusi jebkādu tirdzniecības blokādi pret Lietuvu. Tomēr fakti arvien vairāk liecina par pretējo. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Dombrovskis intervijā vācu laikrakstam "Die Welt" ir sacījis, ka notiekošais skar ne tikai Lietuvu, bet arī citas Eiropas valstis.

Dombrovskis pastāstīja, ka EK sāk arvien biežāk saņemt informāciju par sūtījumiem no Eiropas, kas ir iestrēguši Ķīnas ostās.

Izskatās, ka Ķīnas muita atsakās ielaist valstī jebkādas Eiropas Savienībā (ES) ražotās preces vai ierīces, ja tajās ir sastāvdaļas no Lietuvas.

Tirdzniecības komisārs piebilda, ka skaitļi aug katru dienu un šādu gadījumu ir diezgan daudz. Turklāt blokāde attiecas gan uz lieliem, gan uz maziem sūtījumiem. Tā kā tirdzniecības apjoms starp Ķīnu un ES ir milzīgs, nav brīnums, ka iesprūdušo sūtījumu skaits strauji palielinās.

Lai risinātu šo situāciju, EK šobrīd izmanto politiskos un diplomātiskos kanālus. Tostarp Dombrovskis par šo jautājumu esot runājis ar Ķīnas vēstnieku ES.

Bet, ja situāciju neizdosies atrisināt sarunu ceļā, tad EK varētu būt gatava iesniegt sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

Komisārs piebilda, ka ES vēlētos atrast šim strīdam abpusēji pieņemamu risinājumu. Tomēr visiem ir jābūt gataviem, ka tas var neizdoties.

Kā zināms, novembrī Ķīna pazemināja diplomātisko attiecību statusu ar Lietuvu, protestējot pret to, ka Viļņā ir atvērta Taivānas pārstāvniecība. Oficiālā Pekina asi iebilst pret jebkādu Taivānas nosaukuma starptautisko izmantošanu, jo uzskata šo teritoriju par daļu no Ķīnas.

Sūdzības par problēmām ar Ķīnas muitu ir izskanējušas arī aizvadītajās nedēļās no dažādiem Lietuvas uzņēmējiem un to pārstāvjiem.

Savukārt Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte par Ķīnas ekonomisko spiedienu nesen ir runājusi ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu. Lietuvas valdība izplatītajā paziņojumā citē Šimonītes teikto, ka demokrātiskām valstīm un sabiedrotajiem ir būtiski apmainīties ar informāciju par Ķīnas rīcību un koordinēt savus soļus.

Kā zināms Vašingtona gan iepriekšējā, gan pašreizējā prezidenta laikā ietur krietni stingrāku politiku pret Ķīnu nekā Eiropa. ASV politiķi mēdz arī netieši pārmest eiropiešiem, ka tie nevēlas rīkoties pietiekami asi. Spilgts piemērs tam ir ziemas olimpisko spēļu diplomātiskais boikots, ko ierosināja ASV. Eiropas valstis pārsvarā atsakās tam sekot, un Francijas prezidents Emanuels Makrons pat nosauca to par mazefektīvu soli.

Tāpat ASV tikko ir ieviesusi gandrīz pilnīgu eksporta aizliegumu no Ķīnas Sjiņdzjaņas provinces, jo tur tiekot plaši izmantots piespiedu darbs. It sevišķi runa ir par tomātiem, kokvilnu un polisilikonu, ko izmanto saules paneļu ražošanā.