Lietuvas parlamentā nepārstāvētā "Tautas un tiesiskuma savienība" maijā gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām izvirzījusi bijušā parlamenta deputāta Petra Gražuļa kandidatūru.
Centriski un nacionālistiski noskaņotās partijas padome pārvēlēja Gražuli, kuram nesen tika anulēts Seima deputāta mandāts, priekšsēdētāja amatā.
Decembrī Lietuvas parlaments nobalsoja par Gražuļa deputāta mandāta anulēšanu. Impīčmenta procedūru Seims sāka pēc tam, kad Lietuvas Konstitucionālā tiesa secināja, ka pie frakcijām nepiederošais Gražulis rupji pārkāpa valsts konstitūciju un deputāta zvērestu, kad apzināti nobalsoja cita Seima deputāta vietā.
Pēc tam, kad Gražulis ir zaudējis deputāta mandātu, viņš desmit gadus juridiski nevar kandidēt parlamenta vai valsts prezidenta vēlēšanās, kā arī nevarēs ieņemt amatu, kurā jādod konstitucionāls zvērests. Pēc Seima deputāta amata zaudēšanas decembrī viņš solīja, ka koncentrēsies uz Eiropas Parlamenta deputāta mandāta iegūšanu šovasar gaidāmajās vēlēšanās.
Pašlaik Lietuvas prezidenta vēlēšanām ir izvirzīti 12 kandidāti.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tajās ir labas izredzes uzvarēt pašreizējam prezidentam Gitanam Nausēdam. Viņa kandidatūru atbalstījusi arī Sociāldemokrātiskā partija, kas nolēmusi savu kandidātu neizvirzīt.
Otrs populārākais ir advokāts Igns Vēgēle, kas kandidē kā neatkarīgais kandidāts. Viņam atbalstu izteikušas Seimā nepārstāvētās centriski labējā partija "Brīvība un taisnīgums", kā arī Kristīgo savienība.
Valdošās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" prezidenta amata kandidāte ir premjerministre Ingrīda Šimonīte, kas pirms pieciem gadiem prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā zaudēja Nausēdam.
Zemnieku un zaļo savienība izvirzījusi bijušā veselības ministra Aurēlijus Verīgas kandidatūru, Demokrātiskā savienība "Lietuvas vārdā" par savu kandidātu izraudzījusies bijušo NATO ģenerālsekretāra vietnieku Ģiedrimu Jeglinski, Brīvības partija virza bijušā Konstitucionālās tiesas prezidenta Daiņus Žalima kandidatūru un Darba partija ir izvirzījusi sava līdera Andrjus Mazuroņa kandidatūru.
Kā neatkarīgais kandidāts sevi pieteicis aizdomās par antisemītismu turētais parlamenta deputāts Remiģijus Žemaitaitis, bijušais bruņoto spēku komandieris Valds Tutkus un 2020.gada parlamenta vēlēšanās kandidējušais uzņēmējs Zenons Andrulēns.
Valsts prezidenta vēlēšanas Lietuvā notiks 12.maijā. Ja neviens no kandidātiem pirmajā vēlēšanu kārtā neiegūs vismaz puses nobalsojušo atbalsta, divas nedēļas vēlāk tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta starp diviem pirmajā kārtā vislielāko atbalstu ieguvušajiem kandidātiem. Prezidents Lietuvā var ieņemt šo amatu divus piecu gadu amata termiņus pēc kārtas.
Lietuvā oktobrī gaidāmas arī parlamenta vēlēšanas.