ASV uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām ir apņēmies pielietot spēku pret Ukrainu līdz februāra vidum, neraugoties uz spiediena kampaņu, lai viņu apturētu, trešdien sacīja ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šērmena.
Astoņu Eiropas Parlamenta (EP) deputātu delegācija no 30.janvāra līdz 2.februārim dosies ārkārtas vizītē uz Ukrainu, informēja EP pārstāvniecībā Latvijā.
Pēc NATO un Krievijas Padomes sarunām bumba lielā mērā ir Krievijas pusē, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Vargulis.
Baltkrievijas Ārlietu ministrija izsaukusi Polijas pilnvaroto lietvedi Minskā, lai informētu viņu par poļu diplomāta izraidīšanu, trešdien paziņojusi Varšava.
Kazahstānas interneta mājaslapas, tostarp daudzu mediju vietnes, trešdien kļuvušas nepieejamas ārpus valsts robežām, valsts iedzīvotāji arī ziņo par problēmām ar sakariem.
ASV lēmums finansēt projektus, lai stiprinātu Ukrainas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir signāls potenciālajam agresoram, sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Vargulis.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien sacīja, ka Lielbritānijas valsts slimnīcas būs pakļautas diezgan lielam spiedienam tuvāko nedēļu laikā strauji pieaugušā Covid-19 gadījumu skaita dēļ.
Krievija turpina īstenot konfrontējošu ārpolitiku attiecībās ar ASV, NATO un Eiropas Savienību (ES), ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Vācijas kanclera Olafa Šolca un Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvji Jenss Pletners un Dmitrijs Kozaks janvāra sākumā apspriedīs Ukrainas konflikta risinājumus.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir ierosinājis 12. janvārī sasaukt tikšanos ar Krievijas pārstāvjiem. Tā, atsaucoties uz neoficiālajiem avotiem, ziņo vairāki plašsaziņas līdzekļi. Janvāra sākumā varētu notikt arī Maskavas amatpersonu sarunas ar Vašingtonas un Berlīnes diplomātiem. Tāpat Krievija ir paziņojusi par vairāk nekā 10 000 karavīru atvilkšanu no robežas ar Ukrainu, jo ir pabeigtas militārās mācības, ziņo portāls lsm.lv.
Ķīnas pret Lietuvas eksporta precēm izvērstās blokādes sekas sāk izjust arvien vairāk Eiropas valstu. Tā intervijā Vācijas laikrakstam "Die Welt" sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"). Šobrīd izskatās, ka Ķīnas muita atsakās apstrādāt preces, ja tajos ir jebkādas Lietuvā ražotās sastāvdaļas, ziņo portāls lsm.lv.
Bijušais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs piektdien paziņojis, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma ASV esot kļuvušas "augstprātīgas un pašpārliecinātas" un ka tas esot novedis pie NATO paplašināšanās.
Reaģējot uz drošības situācijas pasliktināšanos reģionā, Latvija, Lietuva un Igaunija paaugstinās savu bruņoto spēku gatavību un veiks plānošanas pasākumus, lai reaģētu uz jebkāda veida situācijas eskalāciju, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.
Lietuva atsaukusi uz konsultācijām savas vēstniecības Pekinā pagaidu pilnvaroto lietvedi Audru Čapieni, jo Ķīna vēlas mainīt šīs diplomātiskās pārstāvniecības nosaukumu, trešdien paziņojis ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, uzsverot, ka šis solis nenozīmē vēstniecības slēgšanu.
Vācijas tiesa atzinusi Krievijas pilsoni Vadimu Krasikovu par vainīgu Gruzijas pilsoņa Zelimhana "Tornikes" Hangošvili slepkavībā, kas notika 2019.gada augustā vienā no Berlīnes parkiem.