Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piektdien Eiropas Savienības (ES) samitā aicinājis ES institūcijas aktīvāk reaģēt uz Krievijas revizionistisko politiku un centieniem mazināt Padomju Savienības noziegumu nozīmi.
Lielbritānija ceturtdien paziņojusi, ka Krievija centusies ietekmēt 2019.gada parlamenta vēlēšanas, sociālajos medijos izplatot nelikumīgi iegūtus delikātus dokumentus, kas attiecas uz iecerēto brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV.
Eiropas Tiesa ceturtdien par spēkā neesošu pasludinājusi Eiropas Savienības (ES) un ASV datu aizsardzības vienošanos, ka ļāva lielajām tehnoloģiju kompānijām sūtīt datus uz Savienotajām Valstīm.
Tuvojoties Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kaimiņvalstī, cilvēkiem protestējot pret opozīcijas kandidātu nepielaišanu vēlēšanām, aug nemieri. Tas Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Eiropas Savienības pārstāvi Baltkrievijā mudinājis runāt par Baltkrievijas sodīšanu ar sankcijām, taču Latvija tāpat kā Eiropas Savienība pašlaik priekšroku dod diplomātijai.
ASV pastiprinās sankciju režīmu pret Krievijas enerģētikas projektiem, atceļot izņēmumus, kas bija piemēroti vairākiem uzņēmumiem, kas iesaistīti cauruļvadu "Nord Stream 2" un "Turkstream" būvē, trešdien paziņoja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.
Pagaidām simboliskā nozīmē jeb apvainojošu vārdu un žestu frontē izvērstais karš starp ASV un Ķīnu var noderēt gan par aizvietotāju, gan par aizsākumu īstam karam.
Polijas prezidenta vēlēšanās pašreizējais valsts galva Andžejs Duda varētu būt izcīnījis 50,4% balsu, bet Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis 49,6%, liecina nobalsojušo vēlētāju aptauja.
Polijā šodien notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā par uzvaru sacenšas pašreizējais valsts galva Andžejs Duda un Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis.
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņojis, ka drīzumā izdos rīkojumu par imigrāciju, kas ietvers arī mehānismu pilsonības iegūšanai tām personām, kas nelegāli ievestas valstī kā bērni.
Vīrietis, kurš strādājis Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses birojā, tiek turēts aizdomās par spiegošanu Ēģiptes labā, teikts ceturtdien publicētā valdības ziņojumā.
ASV prezidents Donalds Tramps, kurš apņēmies panākt skolu atkalatvēršanu, neraugoties uz bažām par Covid-19, trešdien draudēja apturēt federālo finansējumu mācību apgabaliem, kuros esošās skolas rudenī netiktu atvērtas.
Reaģējot uz sankcijām, ko Lielbritānijas piemērojusi par cilvēktiesību pārkāpumiem aizdomās turētajiem Krievijas pilsoņiem, Maskava noteiks atbildes sankcijas, otrdien paziņojis Kremlis.
Komentējot referendumu par izmaiņām Krievijas konstitūcijā, kas noslēdzās 1. jūlijā, vairums no autoriem pievērš uzmanību tieši tam, ka izmaiņas Krievijas konstitūcijā atļauj Vladimiram Putinam palikt pie varas līdz pat 2036. gadam. Daudz mazāka uzmanība tika pievērsta tam, kādas tas var radīt sekas starptautisko attiecību veidošanā ar Krieviju. Vispirms ‒ noslēdzot referendumu, ir notikusi nozīmīga varas centralizācija Krievijā.
Lietuva iesniegusi Krievijas vēstniecībai Viļņā notu, kurā pausts satraukums par nopietnajiem vides aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, kas konstatēti vienā no naftas ieguves platformām Baltijas jūras piekrastē.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien parakstīja dekrētu par tautas nobalsošanā apstiprināto konstitūcijas grozījumu stāšanos spēkā, kas ļaus viņam palikt amatā vēl uz diviem pilnvaru termiņiem.
Trešdien Krievijā noslēdzās nedēļu ilgais tautas balsojums par konstitūcijas labojumu (formāli tiek balsots par vienu labojumu, kas sevī ietver daudzus labojumus), kas paredz pašreizējā konstitūcijā ierakstīto Krievijas prezidenta maksimālo divu ievēlēšanas reižu skaitu sākt skaitīt no jauna pēc pašreizējā termiņa beigām 2024. gadā. Tas nozīmē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varēs likumīgi valdīt Kremlī līdz 2036. gadam.
Oficiāli paziņots, ka uz nedēļu ilgušo balsošanu kopā ieradušies 67,97% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 77,92% balsojuši par konstitūcijas grozījumiem jeb atļauju tagadējam Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam 2024. gadā piekto reizi izvirzīt savu kandidatūru prezidenta amatam.
Grozījumi, Krievijas Federācijas konstitūcijā, kas cita starpā kaimiņvalsts prezidentam Vladimiram Putinam paver iespēju saglabāt amatu līdz pat 2036. gadam, Latvijas attiecības ar lielo kaimiņvalsti būtiski neietekmēs. Pamats satraukumam būtu, ja Kremļa plāns neizdotos.
Krievijas neatkarīgā vēlēšanu novērotāju organizācija "Golos" ("Balss") ceturtdien paziņojusi, ka Krievijā notikušais referendums par grozījumiem konstitūcijā nav noritējis godīgi un notikusi krāpšanās.
Krievijā nedēļu ilgušajā tautas nobalsošanā vairākums dalībnieku atbalstījuši konstitūcijas grozījumus, kas ļaus prezidentam Vladimiram Putinam kandidēt vēl uz diviem termiņiem valsts galvas amatā un palikt pie varas līdz 2036.gadam, liecina provizoriskie rezultāti.