Cik lielu kabatas naudu bērnam dot? Kad to sākt darīt? Vai naudu dot tāpat vai tikai pēc kāda labi paveikta darba? Šādi un līdzīga veida jautājumi kņudina daudzu vecāku prātus.
DNB bankas Klientu segmentu daļas projektu vadītājs Dzintars Līnis uzskata, ka atvases ar naudu jāiepazīstina jau bērnībā, rādot piemēru, kā ar to pareizi rīkoties.
«Bērnu var iesaistīt kopējā ģimenes budžeta plānošanā, skaidrojot, cik daudz naudas tiek tērēts, piemēram, komunālajiem maksājumiem, pārtikai. Jo agrāk bērns sāks apzināties naudas vērtību, tās nozīmi, jo prasmīgāks savas finanšu plūsmas pārvaldītājs viņš būs nākotnē,» uzskata Dz. Līnis.
Jāieliek stipri pamati
Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktais pētījums atklāj, ka Latvijā vecāki savus bērnus pie finanšu pārvaldības pamatiem radina ļoti agri, pirmo kabatas naudu izsniedzot jau sākumskolas vecumā.
«Nauda ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Agrāk vai vēlāk bērns nonāks saskarsmē ar naudu, līdz ar to ir daudz labāk, ja vecāki jau viņam ir ielikuši gruntīgu segumu un zināšanas, kā ar naudu rīkoties. Godīgi sakot, finanšu izglītība mums nav ar ilggadējām saknēm un izpratne par finansēm, to vērtību nav pārmantota no paaudzes paaudzē, jo pēdējā simtgadē mūsu kultūra, vide un domāšana ir ļoti mainījusies, esam izgājuši cauri dažādām sistēmām un šīs nemitīgās pārmaiņas ir sašķobījušas izpratni par naudas pārvaldīšanu. Tāpēc ir tik svarīgi jaunajām paaudzēm mācīt, kā pareizi pārvaldīt savu naudu, likt viņos pareizus un stiprus pamatus, un to var sākt ar kabatas naudas piešķiršanu savām atvasēm. Kabatas naudai piemīt izglītojošs raksturs – lai arī summas nav lielas, tomēr mazais cilvēks gūst pirmo pieredzi naudas tērēšanā, krāšanā,» uzsver Dz. Līnis.
Nauda mudina vērtēt
Minētā pētījuma dati liecina, ka sākumskolas vecuma bērniem un pamatskolēniem visbiežāk tiek dota kabatas nauda līdz 3,5 eiro nedēļā, bet vidusskolēniem vai jauniešiem šajā vecumā vidēji tiek dota nedaudz lielāka kabatas nauda – līdz septiņiem eiro nedēļā. «Par naudas būtību ar bērnu ir jāsāk runāt jau agrā bērnībā, principā pēdējais brīdis to darīt ir tad, kad bērnam ir parādījusies nauda, piemēram, radi un draugi to viņam sadāvinājuši dzimšanas dienā. Un tad bērns ar vecāku palīdzību sāk pētīt, cik viņam daudz naudas ir, ko viņš par to var nopirkt. Rodas izpratne, ko par konkrēto summu var iegādāties, piemēram, bērns ar vecākiem var aizdoties uz rotaļlietu veikalu un bērns var izvēlēties tādu mantu, kas viņam sanāk. Un tas ir savādāk, nekā bērns tiek ievests veikalā un viņam ir dota iespēja izvēlēties, ko tik sirds kāro. Pirmajā variantā bērnam ir jādomā līdzi, kā savas vēlmes sabalansēt ar iespējām. Protams, vecāki var bērnam ieteikt dažādus variantus – par naudu pirkt vairākas lietas vai vienu, piedāvāt citas alternatīvas, piemēram, naudu vēl pakrāt un nopirkt ko vēl vērtīgāku, kas mudina bērnu vērtēt, domāt, salīdzināt, tad bērna naudai ir daudz lielāka pievienotā vērtība,» stāsta DNB bankas Klientu segmentu daļas projektu vadītājs.
Daudz tiek diskutēts par to, vai kabatas naudu izsniegt tāpat, piemēram, reizi nedēļā vai tikai tad, kad bērns paveicis kādus mājas darbus, saņēmis augstu vērtējumu skolā. «No vienas puses, atalgojums var motivēt censties vēl vairāk, vēl labāk, bet, no otras puses, bērnam var rasties nostāja, ka bez samaksas viņš neko vairs nedarīs. Tā ir trausla robeža, kad no viena grāvja var iebraukt otrā. Tāpēc bērnos ir jārada daudz plašāka vērtību skala, kur materiālie labumi nav pirmā prioritāte, lai par motivāciju kļūst pats darīšanas process, piemēram, iegūtas zināšanas, kas atspoguļojas labās sekmēs, jāveido par pašmērķi, bet lielāka kabatas nauda par tām jāiemāca uztvert kā papildu bonuss,» akcentē Dz. Līnis.
Bērnam nav sveša arī internetbanka
Pētījumā vairāk nekā puse
respondentu (60%) atzīst, ka seko līdzi bērnu tēriņiem, turklāt aptuveni viena piektdaļa atzīmēja, ka lūdz par iztērēto atskaitīties: 17% norādīja, ka bērniem ir jāsniedz aptuvens pārskats, bet 2% – ka bērnam ir jāuzrāda čeki par to, kur kabatas nauda ir iztērēta. «Tiešai kontrolei, kāda parasti tiek īstenota tieši skaidras naudas gadījumā, bieži vien var būt negatīvs efekts, piemēram, bērns zaudē savu atbildības izjūtu, jo kādēļ viņam par kaut ko jādomā, ja tāpat vecāki pateiks, kas ir labi, kas slikti, un izkontrolēs visus tēriņus līdz sīkākajām detaļām,» uzskata Dz. Līnis. Lai vecākiem atvieglotu iespēju neuzbāzīgi sekot līdzi bērnu tēriņiem, DNB banka ir izstrādājusi Ģimenes programmas piedāvājumu, kas dod iespēju bērnam saņemt bankas karti jau no 7 gadu vecuma, savukārt vecāki bērna tēriņiem var ērti sekot līdzi no savas internetbankas. «Mūsdienās bērni daudz ātrāk pieņem jaunās tehnoloģijas, un mūsu pieredze liecina par to, ka bērns jau sākumskolas vecumā var iemācīties rīkoties ar savu bankas karti un pat internetbanku. Bērni līdz 15 gadu vecumam internetbankā var sagatavot maksājumus, bet to izpildi apstiprina kāds no vecākiem caur savu internetbanku,» norāda Dz. Līnis, piebilstot, ka karte bērnam sniedz arī papildu drošību, jo nav nepieciešamības nēsāt līdzi lieku naudu.
Kopumā Ģimenes programmu var uzskatīt par palīgu ģimenes finanšu jautājumu risināšanā.
Iesaistīšana ģimenes budžeta plānošanā
Neatkarīgi no bērnam piešķirtās kabatas naudas apmēriem un regularitātes Dz. Līnis mudina bērnus iesaistīt arī kopējā ģimenes budžeta plānošanā. «Ir vērtīgi runāt par principiem, kā veidojas budžets, kas veido ikdienas tēriņus, un pārrunāt citas lietas, kas skar šo tēmu. Var bērnu aicināt līdzdarboties, piemēram, viņam uzticēt pierakstīt katru mēnesi skaitītāju rādītājus un tad kopīgi izrēķināt, cik būs jāmaksā par elektrību, gāzi. Bērnam veidosies priekšstats, kur un kāpēc vecāku nopelnītā nauda tiek tērēta, jo tas ir traki, kad par komunālajiem maksājumiem cilvēks aizdomājas tikai brīdī, kad uzsāk patstāvīgu dzīvi, un tad ir lieli brīnumi, par ko un kāpēc jāmaksā. Vecāki var bērnam maksāt arī lielāku kabatas naudu, ja bērns apņemas par to, piemēram, samaksāt sava telefona rēķinu. Tas veicinās atbildības izjūtu. Man zināms pavisam specifisks ģimenes modelis, kas, protams, nederēs visiem, bet tāds var tikt īstenots, proti, vecāku nopelnītā nauda tiek sadalīta līdzīgās daļās katram ģimenes loceklim, bet katrs arī pērk pārtiku, maksā komunālos maksājumus. Protams, bērns to nedara viens pats, vecāki palīdz, taču tādējādi bērns iegūs pavisam konkrētu priekšstatu par ģimenes izdevumu apjomiem, kopējo naudas plūsmu,» prāto DNB bankas Klientu segmentu daļas projektu vadītājs.
Viņš atgādina, ka naudas lietošanas paradumos bērns būs vecāku spogulis. «Vecāki ir piemērs, pēc kura bērns mācās un apgūst budžeta plānošanu. Prieks, ka ir ģimenes, kuras mērķtiecīgi un apzināti plāno savus ienākumus un izdevumus. Internetā ir daudz dažādu vērtīgu rīku, kas palīdz budžeta plānošanā. Pirmais solis ir iemācīties sevi un savus pirkumus kontrolēt. Nenoliedzami, daudziem ir grūti noturēties pie plāna, taču tas ir izdarāms, turklāt svarīgi, neskatoties uz ienākumiem, ir atstāt kaut nelielu summu nebaltai dienai. Cilvēki iemācās iedzīvot bez, piemēram, uzkrājumos novirzītiem 10 eiro. Pēc gada jau viņi ir sakrājuši 120 eiro. Ne viens vien mūsu klients ir bijis patīkami pārsteigts, cik nemanāmi šī summa ir izveidojusies,» stāsta Dz. Līnis.
***
LĪDZDARBOTIES. DNB bankas Klientu segmentu daļas projektu vadītājs Dzintars Līnis mudina bērnus iesaistīt arī kopējā ģimenes budžeta
plānošanā. «Ir vērtīgi runāt par principiem, kā veidojas budžets, kas veido ikdienas tēriņus, un pārrunāt citas lietas, kas skar šo tēmu. Var bērnu aicināt līdzdarboties, piemēram, viņam uzticēt pierakstīt katru mēnesi skaitītāju rādītājus un tad kopīgi izrēķināt, cik būs jāmaksā par elektrību, gāzi. Bērnam veidosies priekšstats, kur un kāpēc vecāku nopelnītā nauda tiek tērēta.
Promo raksts tapis sadarbībā ar DNB banku