Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) šodien vizītes laikā Daugavpilī atzinusi, ka cīņā par papildus finansējuma piešķiršanu medicīnai viņai ļoti svarīgs ir arī pašvaldību atbalsts.
"Mēs varam taisīt kādus gribam struktūrplānus un kādas gribam pārorientācijas. Pie pašreizējā finansējuma mēs nevar runāt par šodienas prasībām atbilstošu medicīnas līmeni," teica Rozentāle.
Viens no pašvaldības pienākumiem ir nodrošināt veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Lai gan pēdējos gados medicīnu reģionos ir izdevies daudzmaz sakārtot, pie tik krasa finansējuma samazinājuma saglabāt to pienācīgā līmenī neizdosies.
"Lai nodrošinātu iedzīvotājiem medicīniskos pakalpojumus pienācīgā līmenī, tai nepieciešams papildus finansējums. Lai izcīnītu šo medicīnai tik nepieciešamo papildus finansējumu, svarīgs ir arī pašvaldību atbalsts," paskaidroja Rozentāle.
Kā liecina statistika, ka medicīnas finansējums Beļģijā ir 4000 eiro (Ls 2800) vienam cilvēkam, Zviedrijā un Dānijā - nepilni 4000 eiro.
Latvijā šis finansējums ir vien nepilni 200 eiro (Ls 140), rēķinot uz vienu cilvēku.
Divas reizes mazāks tas ir arī salīdzinājumā ar kaimiņos esošo Igauniju, norāda Rozentāle.
Septembrī un oktobrī papildus finansējumu slimnīcām izdevies atrast, pārbīdot finanšu plūsmas. Lai to panāktu, ir paveikts liels darbs. Taču tas ir īslaicīgs risinājums, jo tagad ir jāatrod finansējums novembrim un decembrim. Ja to neizdosies dabūt, slimnīcas medicīnisko palīdzību vairs nevarēs sniegt.
Nav noslēpums, ka slimnīca laukos ne vien sniedz medicīniskos pakalpojumus un nodrošina ar darba vietām, bet tā daļēji pat pilda arī sociālās funkcijas,teica ministre.