Latviešu tautā iemīļotā māksliniece Ieva Akuratere (57) nesen piedzīvojusi bronhiālās astmas saasinājumu.
«Laikam beidzot pēc visiem ziemas āra koncertiem un strādāšanas ar paaugstinātu temperatūru un gripu esmu piedzīvojusi slimības uzliesmojumu. Lai gan biju slima, gāju uz koncertiem, jo negribējās tos atcelt. Tas viss krājās. Šoziem bija barikāžu lielie jubilejas pasākumi un četrās Latvijas pilsētās dziedāju zem klajas debess. Tas noteikti atstāja savu iespaidu. Tā nu aizvadītās nedēļas nogalē man sākās bronhiālās astmas saasinājums.
Pagājušo pirmdien dēls Matīss mani aizveda uz rakstnieku poliklīniku. Daktere izrakstīja divus inhalatorus un antibiotikas. Tā kā viss ir kārtībā, varu ārstēties mājas apstākļos, un slimnīcā nav jāiet. Dēls mani visu laiku aprūpē. Jā, sākotnēji gan bija traki. Temperatūra paaugstinājās līdz pat 39 grādiem. Trakums, ka saslimu piektdienas vakarā un brīvdienas vajadzēja pavadīt, mokoties ar lielu temperatūru. Sestdien sazvanīju konsultatīvo telefonu, kur man paskaidroja, ka ātrā palīdzība uz tādu gadījumu nebrauks, jo viņi pēc pacienta ierodas, ja temperatūra pārsniedz 39 grādus, bet ģimenes ārstu uz mājām izsaukt nebija jēga, jo diezin vai viņš varētu noteikt pareizu ārstniecības kursu. Galvenais šajā situācijā ir izmeklējumi un rentgens. Tādēļ jutos diezgan traki, gaidot, kad beidzot pienāks pirmdiena. Nu jau ir daudz labāk. Protams, vēl ir jāpavada laiks gultas režīmā,» sarunā ar »Vakara Ziņām« stāsta Ieva Akuratere.
Viņa lūdz saviem talanta cienītājiem būt saprotošiem, jo beidzamos divus koncertus Ieva nav varējusi uzstāties. «Protams, vajadzēja atteikt uzstāšanos divos ļoti būtiskos pasākumos – «Supermikrofona» koncertā Madonā un mūzikas un teātra restorāna «Happy Days & Nights» izrādē. Diemžēl tik ātri nevar izveseļoties,» nosaka dziedātāja un cer drīz atgriezties uz skatuves.
Vaicāta, kāpēc dziedātāja sevi nesaudzē un uzstājas ar paaugstinātu temperatūru uz skatuves, viņa skaidro, ka citādi nespēj. «Skatuves māksliniekiem vienmēr ir jābūt formā, lai allaž būtu pieprasīts. Un māksliniekiem neviens neapmaksā slimības lapas. Mums tāda funkcija nepastāv. Tādēļ nevaram atļauties slimot, jo neviens mums nemaksās, lai varam aptiekā nopirkt zāles. Mēs slimojot nesaņemam nekādus līdzekļus, kas no visām pusēm ir neizdevīgs stāvoklis. Tāpēc cenšamies maksimāli visu izdarīt – dziedāt, pat slimi būdami. Slimot nav izdevīgi gan stratēģiski, gan materiāli. Taču šoreiz ķermenis pieteica boikotu. Veselība un dzīvība tomēr ir svarīgāka par visu. Nākotnē centīšos izvairīties no āra dziedāšanas, jo nevar tā riskēt ar savu veselību. Dziedāšu tikai iekštelpās.».